Kas ir splenocīts?
Īsā atbilde
Splenocīts ir kopīgs apzīmējums jebkurai šūnai, kas mīt liesā (lien, splen) vai ir no tās izdalīta. Tas nav atsevišķs šūnu veids, bet gan sajaukums, kurā ietilpst T un B limfocīti, makrofāgi, dendrītiskās šūnas, dabiskās galētājšūnas un citas asins šūnas. Terminu visbiežāk lieto imunoloģijas laboratorijās, kur no liesas iegūst šūnu suspensiju imūnās atbildes pētīšanai.
Vārds ir salikts no liesas grieķiskā nosaukuma un galotnes, kas nozīmē šūnu. Tieši tāpēc tas neko nepasaka par šūnas uzbūvi vai uzdevumu: splenocīts var būt gan limfocīts, gan makrofāgs, gan dendrītiskā šūna. Vienīgais, kas tos vieno, ir dzīvesvieta.
Šāds apzīmējums radies praktisku iemeslu dēļ. Pētot imūnsistēmu, liesu var homogenizēt un iegūt bagātīgu, viendabīgi savāktu imūnšūnu paraugu bez asins šūnu atdalīšanas sarežģītām procedūrām. Šādu paraugu sauc par splenocītu suspensiju, un tas ir viens no visbiežāk lietotajiem materiāliem imunoloģijas eksperimentos.
Klīniskajā valodā terminu lieto reti. Ārsts parasti runā par limfocītiem, makrofāgiem vai liesas pulpas šūnām, nevis par splenocītiem. Tāpēc, sastopot šo vārdu tekstā, gandrīz vienmēr runa ir par laboratorijas kontekstu vai par vispārinātu liesas šūnu apzīmējumu.
Lai saprastu, ko splenocīti dara, jāsaprot pati liesa. Tā ir vienlaikus asins filtrs un limfoīds orgāns, un tās divas audu daļas, sarkanā un baltā pulpa, veic pavisam atšķirīgus uzdevumus ar atšķirīgām šūnu populācijām.
Kur liesa atrodas un kā tā uzbūvēta
Liesa guļ vēdera dobuma kreisajā augšējā daļā, zem diafragmas un aiz apakšējām kreisajām ribām, tāpēc veselu liesu caur vēdera sienu parasti nevar sataustīt. Tās kaimiņi ir kuņģis, kreisā niere, aizkuņģa dziedzera aste un resnās zarnas kreisais līkums.
Orgāns ir pārklāts ar vēderplēvi un ieskauts saistaudu kapsulā, no kuras uz iekšu iet starpsienas. Asinsvadi ieiet un iziet caur liesas vārtiem (hilum splenicum). Liesas izmēri cilvēkiem ievērojami atšķiras un mainās arī atkarībā no vecuma un vispārējā stāvokļa.
Mikroskopā liesas audi dalās baltajā pulpā (pulpa alba) un sarkanajā pulpā (pulpa rubra). Baltā pulpa ir limfoīdo šūnu sakopojums ap artērijām, sarkanā pulpa ir asinīm bagāts sinusoīdu un audu auklu tīkls. Starp tām ir robežzona, kur asinis pirmo reizi saskaras ar imūnšūnām.
Kādas šūnas ietilpst splenocītu jēdzienā
Splenocītu paraugā galvenā daļa ir limfocīti, bet tajā ir arī fagocitējošās un antigēnu uzrādošās šūnas, kā arī asinīs esošās šūnas, kas orgānā uzturas īslaicīgi. Katrai populācijai liesā ir sava vieta un sava loma.
| Šūnu veids | Kur liesā mīt | Galvenais uzdevums |
|---|---|---|
| T limfocīti | Baltā pulpa ap centrālo arteriolu | Šūnu imunitāte, citu imūnšūnu darbības vadība |
| B limfocīti | Baltās pulpas folikuli | Antivielu ražošana, imūnās atmiņas veidošana |
| Robežzonas B limfocīti | Robežzona starp balto un sarkano pulpu | Ātra atbilde pret kapsulārām baktērijām asinīs |
| Makrofāgi | Sarkanā pulpa un robežzona | Novecojušu eritrocītu un daļiņu fagocitoze, dzelzs atgriešana apritē |
| Dendrītiskās šūnas | Baltā pulpa un robežzona | Antigēnu uztveršana un uzrādīšana T limfocītiem |
| Dabiskās galētājšūnas | Sarkanā pulpa | Inficētu un izmainītu šūnu iznīcināšana bez iepriekšējas sensibilizācijas |
Ko liesas šūnas dara ar asinīm
Sarkanās pulpas makrofāgi veic asins kvalitātes kontroli. Eritrocītiem, lai izkļūtu no audu auklām sinusoīdos, jāizspiežas caur ļoti šaurām spraugām. Novecojuši un neelastīgi eritrocīti to nespēj, paliek aizķērušies un tiek fagocitēti; no tiem iegūtais dzelzs atgriežas apritē jaunu šūnu veidošanai.
Liesa prot arī izņemt no eritrocīta iekšējos ieslēgumus, atstājot pašu šūnu neskartu. Tieši tāpēc cilvēkiem bez liesas asins uztriepē parādās eritrocīti ar kodola paliekām, ko sauc par Hauela un Džollija ķermenīšiem. Laboratorijai tā ir tieša pazīme, ka liesa nestrādā.
Bez tam liesā tiek uzkrāta ievērojama daļa organisma trombocītu. Tas nozīmē, ka strauji palielināta liesa var aizturēt tik daudz asins šūnu, ka analīzēs parādās to trūkums, kaut arī kaulu smadzenes strādā normāli.
- Novecojušu un bojātu eritrocītu izņemšana no asinsrites.
- Dzelzs atgriešana vielmaiņā no sadalītā hemoglobīna.
- Ieslēgumu izņemšana no eritrocītiem, nesagraujot šūnu.
- Trombocītu uzkrāšana kā rezerve.
- Asinīs nokļuvušu baktēriju un imūnkompleksu uztveršana.
Liesa kā imūnorgāns
Baltā pulpa būtībā ir limfmezgls, kas ievietots asinsritē. Limfmezgli pārbauda limfu, liesa pārbauda asinis. Ja asinīs parādās antigēns, tieši liesa ir galvenā vieta, kur pret to sākas organizēta imūnā atbilde.
Īpaša loma ir robežzonai. Tur mītošie B limfocīti spēj ātri reaģēt uz baktēriju polisaharīdu kapsulām, negaidot pilnu T limfocītu palīdzību. Tieši šī spēja pasargā no pneimokoku, meningokoku un B tipa hemofilās nūjiņas izraisītām smagām infekcijām.
Šo funkciju neviens cits orgāns pilnībā nepārņem. Tāpēc cilvēkiem pēc liesas izņemšanas vai ar nestrādājošu liesu visu mūžu saglabājas paaugstināts risks smagai, strauji attīstoties infekcijai, un tāpēc viņiem nepieciešama plānota vakcinācija un skaidrs rīcības plāns drudža gadījumā.
Liesa augļa attīstības laikā un vēlāk
Liesa attīstās no kuņģa aizmugurējās apzarņa daļas mezenhīmas jau agrīnā embrionālajā periodā, un, kuņģim pagriežoties, tā nonāk ķermeņa kreisajā pusē. Pēc izcelsmes tā atšķiras no vairuma gremošanas orgānu, kas veidojas no zarnu caurules.
Augļa attīstības vidusposmā liesa kādu laiku piedalās asins šūnu ražošanā, bet vēlāk šo uzdevumu pilnībā pārņem kaulu smadzenes. Šī spēja tomēr pilnībā nepazūd: slimībās, kurās kaulu smadzenes nespēj tikt galā, liesā var atsākties asins šūnu veidošanās, un orgāns tad ievērojami palielinās.
Bieži sastopams attīstības variants ir papildliesa: neliels liesas audu mezgliņš netālu no liesas vārtiem vai aizkuņģa dziedzera astes. Attēldiagnostikā to reizēm kļūdaini uzskata par palielinātu limfmezglu vai audzēju. Ja liesu izņem, papildliesa var daļēji pārņemt tās funkciju.
Kad liesas šūnu darbs izjūk
Palielināta liesa pati par sevi nav diagnoze, bet gan pazīme. Tās cēlonis var būt infekcija, piemēram, infekciozā mononukleoze, aknu slimība ar paaugstinātu spiedienu vārtu vēnā, asins sistēmas slimības, hemolītiskas anēmijas vai vielmaiņas uzkrāšanās slimības.
Ja palielināta liesa sāk pārmērīgi aizturēt un ārdīt asins šūnas, runā par hipersplēnismu: analīzēs vienlaikus samazinās eritrocītu, leikocītu un trombocītu skaits. Pretējs stāvoklis ir hiposplēnisms, kad liesa ir vietā, bet nestrādā, piemēram, sirpjveida šūnu slimībā vai celiakijā.
Palielināta liesa ir trausla. Sitiens vēdera kreisajā augšējā daļā vai pat neliela trauma var izraisīt tās plīsumu ar dzīvībai bīstamu asiņošanu. Stipras sāpes vēdera kreisajā augšdaļā pēc traumas, īpaši ja tās izstaro uz kreiso plecu, kopā ar bālumu, reiboni vai ātru pulsu ir iemesls nekavējoties izsaukt neatliekamo palīdzību.
Ar šiem stāvokļiem strādā hematologs, infektologs, gastroenterologs un ķirurgs, bet imūndeficīta jautājumos imunologs.
Kā liesu un tās šūnas izmeklē
Pirmā izvēle ir vēdera dobuma ultrasonogrāfija: tā ātri, bez starojuma parāda liesas izmēru, struktūru un asinsplūsmu. Traumas gadījumā slimnīcā izmanto ātro ultrasonogrāfijas protokolu brīva šķidruma meklēšanai, bet precīzai bojājuma pakāpes noteikšanai datortomogrāfiju ar kontrastvielu.
Liesas funkciju netieši vērtē pēc asins uztriepes: Hauela un Džollija ķermenīšu klātbūtne liecina par liesas darbības trūkumu. Precīzākai funkcijas novērtēšanai izmanto scintigrāfiju ar iezīmētām šūnām.
Liesas punkcija diagnostikā tiek izmantota reti un piesardzīgi asiņošanas riska dēļ. Ja nepieciešams izmeklēt pašus splenocītus, to parasti dara no ķirurģiski izņemtas liesas audiem vai eksperimentālos apstākļos laboratorijā.
- Vēdera apskate un liesas malas taustīšana zem kreisā ribu loka.
- Pilna asinsaina un asins uztriepes izvērtēšana.
- Vēdera ultrasonogrāfija ar Dopleru.
- Datortomogrāfija, ja ir trauma vai neskaidra struktūra.
- Mērķēti izmeklējumi cēloņa noskaidrošanai: infekciju analīzes, aknu izmeklējumi, hematoloģiskā diagnostika.
Ar ko splenocītu jēdzienu sajauc
Biežākais pārpratums ir uzskatīt splenocītu par atsevišķu šūnu veidu, kam ir sava forma un funkcija, līdzīgi kā hepatocītam aknās vai miocītam muskulī. Tā nav: splenocīts ir kolektīvs apzīmējums, un divi splenocīti var būt pilnīgi atšķirīgas šūnas.
Otrs pārpratums ir domāt, ka liesa ražo visas asins šūnas visu mūžu. Pieaugušam cilvēkam asins šūnas ražo kaulu smadzenes; liesa tās galvenokārt sašķiro, uzglabā un noārda, bet limfocītus tā patiešām vairo imūnās atbildes laikā.
Trešais ir liesas jaukšana ar aizkuņģa dziedzera asti attēlos, jo abas struktūras atrodas blakus un dažos griezumos izskatās līdzīgi. Tāpat papildliesu bieži sajauc ar limfmezglu; atšķirt tās palīdz kontrastvielas uzkrāšanās raksts, kas papildliesai ir tāds pats kā pašai liesai.
Kas par liesas šūnām parasti netiek pateikts
Liesu mēdz saukt par orgānu, bez kura var dzīvot, un tas ir taisnība. Bet no tā bieži tiek izdarīts nepareizs secinājums, ka liesa ir mazsvarīga. Patiesībā tās robežzonas šūnas veic uzdevumu, ko nekas cits pilnībā neaizstāj, un tieši tāpēc bērniem bez liesas infekcijas var attīstīties dažu stundu laikā.
Otra nenovērtēta detaļa: liesa ir vienīgais lielais orgāns, kurā daļa asiņu plūst ārpus asinsvadiem, tieši starp audu šūnām, un tikai pēc tam atgriežas vēnās. Šī atvērtā plūsma ir tas, kas ļauj makrofāgiem pārbaudīt katru eritrocītu atsevišķi.
Un vēl viens praktisks fakts: cilvēkam, kuram liesa izņemta vai nestrādā, jāzina savs stāvoklis un jāinformē par to katrs ārsts, pie kura viņš vēršas. Pēkšņs drudzis šādā situācijā nav gaidīšanas, bet gan tūlītējas medicīniskas palīdzības jautājums.
Bieži uzdotie jautājumi
Vai splenocīts ir atsevišķs šūnu veids?
Nē. Tas ir kopīgs apzīmējums visām liesā esošajām šūnām, galvenokārt limfocītiem, makrofāgiem un dendrītiskajām šūnām. Nosaukums norāda tikai uz atrašanās vietu, nevis uz šūnas uzbūvi vai funkciju. Tāpēc klīniskos aprakstos parasti lieto konkrētu šūnas nosaukumu.
Kāpēc liesa ir svarīga imūnsistēmai?
Liesa ir vienīgais lielais limfoīdais orgāns, kas tieši filtrē asinis, tāpēc tā ir galvenā vieta, kur sākas imūnā atbilde pret asinīs nokļuvušiem mikrobiem. Tās robežzonas B limfocīti īpaši labi atpazīst baktēriju polisaharīdu kapsulas. Šo spēju citi orgāni pilnībā neaizvieto.
Vai var dzīvot bez liesas?
Jā, cilvēks bez liesas var dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, taču viņam visu mūžu saglabājas paaugstināts risks smagām infekcijām, ko izraisa kapsulāras baktērijas. Tāpēc šādiem cilvēkiem ir nepieciešama plānota vakcinācija un skaidra vienošanās ar ārstu par rīcību drudža gadījumā. Pēkšņs drudzis šajā situācijā prasa nekavējošu medicīnisku palīdzību.
Kāpēc mononukleozes laikā nedrīkst sportot?
Infekciozās mononukleozes laikā liesa bieži palielinās, un palielināta liesa ir trausla: pat neliels trieciens vēdera kreisajā augšdaļā var izraisīt plīsumu ar smagu asiņošanu. Tāpēc ārsti kontaktsporta un smagas fiziskas slodzes ierobežojumu nosaka uz laiku, kamēr liesa atgriežas normālā izmērā. Precīzu termiņu nosaka ārstējošais ārsts.
Ko nozīmē, ja ultrasonogrāfijā konstatēta palielināta liesa?
Palielināta liesa ir pazīme, nevis diagnoze, un tās cēloņi ir ļoti dažādi: infekcijas, aknu slimības ar paaugstinātu spiedienu vārtu vēnā, asins sistēmas slimības un vielmaiņas slimības. Nepieciešami papildu izmeklējumi, sākot ar asins analīzēm un aknu izvērtēšanu. Rezultāts jāinterpretē ārstam kopā ar sūdzībām un analīzēm.
Vai liesa ražo asins šūnas?
Augļa attīstības laikā liesa kādu periodu piedalās asins šūnu veidošanā, bet pēc dzimšanas šo darbu veic kaulu smadzenes. Pieaugušajam liesa asins šūnas galvenokārt šķiro, uzglabā un noārda, taču imūnās atbildes laikā tā aktīvi vairo limfocītus. Dažās slimībās asins šūnu veidošanās liesā var atsākties.