Strukturēta intervija ir viens no vairākiem potenciālajiem interviju veidiem profesionālam amatam. Formāts parasti ir atkarīgs no darbā pieņemšanas komitejas mērķiem. Parasti ir iepriekš noteikts jautājumu kopums, kas tiek uzdoti vienā secībā visiem darba kandidātiem. Intervēšanas process bieži ietver arī standarta ceļvedi kandidātu atbilžu ierakstīšanai un vērtēšanai. Parasti intervētāji ir iepriekš vienojušies par to, kas ir apmierinoša atbilde. Šāda veida intervijai var būt gan priekšrocības, gan trūkumi.
Parasti strukturētas intervijas mērķis ir nodrošināt “vienlīdzīgus konkurences apstākļus”, kurā visiem kandidātiem tiek uzdoti vieni un tie paši jautājumi tādā pašā secībā. Acīmredzot šī intervēšanas metode var palīdzēt darbā pieņemšanas organizācijai izvairīties no aizspriedumiem tās pieņemšanas procesā. Intervētāji var ātri savākt pamatdatus un salīdzināt kandidātu atbildes uz katru jautājumu. Daudzi cilvēkresursu speciālisti uzskata, ka strukturēta intervija ir uzticamāka un derīgāka nekā nestrukturēta intervija, kas mēdz būt subjektīvāka.
Strukturētas intervijas iespējamais trūkums ir tāds, ka tā parasti nepieļauj nejaušas sarunas. Intervētājiem varētu būt grūti virzīt diskusiju citā virzienā, neskatoties uz kandidāta atbildi. Tā kā intervija aprobežojas ar konkrētiem jautājumiem, kas tiek uzdoti noteiktā secībā, var izrādīties grūti novērtēt kandidāta radošumu vai komunikācijas prasmes.
Pirms strukturētu intervijas jautājumu izveides lielākā daļa darbā pieņemšanas komiteju vai intervētāju veic analīzi par atvērto amatu un tā vispārējo funkciju organizācijā. Tas var palīdzēt viņiem izlemt par kandidāta atbilžu novērtēšanas kritērijiem. Viņi, piemēram, var noteikt organizācijas meklētās kompetences un pēc tam izstrādāt atbilstošus jautājumus šo kompetenču novērtēšanai. Lielākā daļa interviju ietver uzvedības vai situācijas jautājumus vai abu kombināciju. Parasti tiek uzdots īss, skaidrs jautājums, un pēc tam atbildes parasti tiek vērtētas, izmantojot punktu sistēmu.
Dažāda veida organizācijas savos personāla atlases procesos izmanto strukturētas intervijas. Valsts un pašvaldību iestādes ir viens no piemēriem aģentūrām, kuras bieži izmanto šāda veida intervijas, lai pārbaudītu kandidātus. Gatavojoties strukturētai intervijai, bieži vien palīdz praktizēt atbildes uz dažāda veida jautājumiem. Darba kandidātiem parasti jābūt gataviem vai nu vienam intervētājam, vai grupai. Kandidāti dažkārt var uzdot jautājumus pirms intervijas vai tās sākumā. Visbeidzot, parasti ir lietderīgi iepazīties ar darbā pieņemšanas uzņēmumu vai vismaz apzināties vispārējās cerības uz darbu.