Terapijas spieķis ir rīks, ko izmanto tie, kam nepieciešama palīdzība staigāšanai, līdzsvara saglabāšanai vai svara samazināšanai, kas tiek novietota uz traumētas kājas vai pēdas. Būtībā tā ir izturīga nūja ar rokturi; tomēr ir daži dažādi spieķu veidi. Pacientiem jāsadarbojas ar saviem fizioterapeitiem, lai izvēlētos atbilstošu terapijas veidu, kas atbilst viņu vajadzībām. Fizioterapeits var arī palīdzēt pacientam iemācīties staigāt un kāpt pa kāpnēm ar spieķi.
Dažas vispārīgas vadlīnijas, kas jāievēro, izvēloties terapijas spieķi, ietver pārbaudi, vai tai ir neslīdoša gumijas pamatne, lai tā varētu satvert grīdu un palīdzētu novērst kritienus. Pacientiem arī jāpārliecinās, ka viņi izvēlas savam augumam atbilstošu spieķi. Kad pacients stāv taisni, spieķa augšdaļai jāsasniedz plaukstas locītava. Tas ļauj pacientam nedaudz saliekt elkoni, izmantojot spieķi, lai nodrošinātu ērtāku atbalstu.
Terapijas spieķa pamatveids ir standarta spieķis, kas ir viens taisns metāla vai koka gabals ar izliektu rokturi augšpusē. Pacienti var izvēlēties arī spieķi ar funkcionālu rokturi, kas ir taisns rokturis, kas ir paralēls zemei. Šāda veida rokturis var nodrošināt labāku satvērienu un lielāku atbalstu. Ieteicami plastmasas vai koka rokturi, jo tos ir vieglāk satvert.
Cits terapijas spieķa veids ir plaši izplatīts spieķis, ko sauc arī par četrkāršu spieķi. Šai terapijas spieķim ir pamatne, kas sastāv no četrām īsām “kājām”, kas nodrošina papildu atbalstu un stabilitāti. Pacientiem, kuriem ir grūtības noturēt līdzsvaru, var būt noderīgi izmantot četrspieķus.
Aprūpētājiem jānovērtē pacienta mājoklis, lai pārliecinātos, ka tas ir piemērots staigāšanai ar spieķi. Metienu paklāji ir jānoņem, jo pacients var uz tiem paklupt. Starp mēbelēm jābūt pietiekami daudz vietas, lai pārvietotos, un grīdai jābūt bez traucējumiem. Ikreiz, kad lieto spieķi, pacientam ieteicams valkāt apavus ar gumijas zolēm, kā arī ejot skatīties viņam taisni uz priekšu, nevis skatīties uz kājām.
Lai izmantotu terapijas spieķi, pacientam ierīce jātur pretī vājākajai pusei. Piemēram, ja viņa kreisā pēda ir ievainota, viņš turētu spieķi labajā rokā. Viņam jāsāk staigāt, virzot spieķi pa priekšu savam ķermenim vienlaikus ar pretējo apakšējo ekstremitāšu. Pēc tam pacients var noliekties spieķī, lai atbalstītu savu svaru, vienlaikus virzot otru kāju uz priekšu.
Kāpjot pa kāpnēm, pacientiem jāturas pie margām ar roku, kas nesatver terapijas spieķi. Uz nākamā augstākā pakāpiena kopā ar spēcīgāko kāju jāuzliek spieķis. Pēc tam pacientam jāpārnes savs svars uz stiprāko kāju, pirms tā jāpārvieto uz augšu. Ejot lejā pa kāpnēm, spieķim vispirms jāvirzās uz priekšu ar vājāko kāju, un pacienta svars kopā ar stiprāko kāju ir jāpārnes pēdējā.