TJG Online
Finanses un investīcijas

Kas ir valsts obligāciju fondi?

Īsā atbilde

Valsts obligāciju fondi ir ieguldījumu fondi, kas naudu galvenokārt iegulda valstu emitētajos parāda vērtspapīros. Tie tiek uzskatīti par mazāk riskantiem nekā uzņēmumu obligāciju vai akciju fondi, taču to vērtība svārstās līdz ar procentu likmju izmaiņām.

Obligācija ir aizdevums emitentam: pircējs aizdod naudu, saņem kupona maksājumus un dzēšanas termiņā atgūst nominālvērtību. Valsts obligāciju gadījumā aizņēmējs ir valsts, un eirozonā tās parasti ir dalībvalstu valdību emitētās obligācijas. Fonds apvieno daudzu ieguldītāju naudu un izveido portfeli no dažādu valstu un dažādu dzēšanas termiņu obligācijām, ko privātam ieguldītājam pašam būtu grūti izdarīt. Ieguldītājs iegādājas fonda ieguldījumu apliecības, kuru vērtību aprēķina katru dienu. Eiropas Savienībā šādus publiski piedāvātus fondus regulē pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu noteikumi, kas paredz diversifikācijas prasības un aktīvu turēšanu pie neatkarīga turētāja.

Galvenais pārpratumu avots ir priekšstats, ka valsts obligāciju fonds ir drošs tādā pašā nozīmē kā noguldījums bankā. Tas tā nav. Obligāciju cena un tirgus procentu likmes mainās pretējos virzienos: likmēm augot, esošo obligāciju cena krīt, tāpēc arī fonda vērtība var samazināties, un tieši tā notika periodos ar strauju likmju kāpumu. Cenu jutību pret likmēm raksturo portfeļa vidējais svērtais termiņš jeb ilgums: jo garāks, jo lielākas svārstības. Papildus pastāv kredītrisks, jo arī valstis var nonākt grūtībās, kā arī valūtas risks, ja fonds iegulda ārpus eirozonas un risks nav nosegts. Fonda ieguldījumus nesedz noguldījumu garantiju sistēma.

Jāatzīmē arī daži tipiski jēdzienu sajaukumi. Pirmstermiņa atmaksas risks ir raksturīgs ar hipotēkām nodrošinātiem vērtspapīriem, nevis parastajām valsts obligācijām. Naudas tirgus fondi iegulda ļoti īstermiņa instrumentos, un to vērtība svārstās mazāk, tāpēc tie pilda citu lomu nekā garo obligāciju fondi. Indeksu fondi un biržā tirgotie fondi var sekot tam pašam obligāciju indeksam ar zemākām komisijām nekā aktīvi pārvaldīti fondi, tāpēc pirms izvēles ir vērts salīdzināt kopējo izmaksu rādītāju un pārvaldes maksu, kas ilgtermiņā būtiski ietekmē rezultātu.

Latvijas ieguldītājam ir arī tiešas alternatīvas. Latvijas valsts vārdā aizņemas Valsts kase, un privātpersonām tiek piedāvātas krājobligācijas, kuras var iegādāties tiešsaistē un turēt līdz dzēšanai. Fondu apliecības Latvijā parasti iegādājas ar bankas vai ieguldījumu brokeru sabiedrības starpniecību, un nozares uzraudzību veic Latvijas Banka. No nodokļu viedokļa ir jāņem vērā, ka ienākums no ieguldījumu apliecību atsavināšanas ir kapitāla pieaugums, kas ir jādeklarē, bet ieguldījumu konta režīms ļauj nodokli maksāt tikai brīdī, kad nauda tiek izņemta no konta. Šis apraksts ir vispārīgs, un pirms lēmuma par lielākām summām ir vērts konsultēties ar ieguldījumu speciālistu.

Ja izvēle tomēr ir par labu fondam, soļu secība ir vienkārša. Vispirms ir jāsaprot, uz cik ilgu laiku nauda tiek novirzīta, jo tieši termiņš nosaka, vai piemērotāks ir īsāka vai garāka ilguma fonds. Pēc tam ir jāsalīdzina divi līdzīgi fondi pēc kopējā izmaksu rādītāja, ilguma, kredītkvalitātes un tā, vai ienākums tiek izmaksāts vai reinvestēts. Tikai tad ir jāskatās vēsturiskā ienesīguma tabula, kas par nākotni neko negarantē. Pirms pirkuma pakalpojuma sniedzējs veic piemērotības vai atbilstības izvērtējumu, un uz tā jautājumiem ir jāatbild godīgi: tas ir ieguldītāja aizsardzības mehānisms, nevis formalitāte.

Ko skatīties fonda dokumentos

Pamatinformācijas dokumentā ir norādīts riska līmenis, ieguldījumu politika, vidējais portfeļa termiņš, izmaksu kopsavilkums un ieteicamais ieguldījumu turēšanas periods.

Jāsalīdzina arī tas, vai fonds ienākumu izmaksā vai to reinvestē, jo tas maina gan naudas plūsmu, gan nodokļu piemērošanas brīdi.

Kam šādi fondi ir piemēroti

Obligāciju daļu portfelī parasti izmanto, lai mazinātu kopējās svārstības un līdzsvarotu akciju risku, kā arī tuvojoties mērķa datumam, piemēram, pensijai.

Īsam termiņam, piemēram, dažiem mēnešiem, piemērotāks var būt noguldījums vai naudas tirgus instrumenti, jo obligāciju fonda vērtība īstermiņā var samazināties.

Biežākās kļūdas

Pirmā kļūda ir pirkt fondu pēc pagājušā gada ienesīguma. Obligāciju fondam augsts vēsturiskais ienesīgums bieži nozīmē, ka likmes ir kritušas, un turpmākais ienesīgums no šī līmeņa būs zemāks, nevis tāds pats.

Otrā kļūda ir pārdot fondu tieši pēc likmju kāpuma radītā vērtības krituma. Ja portfeļa ilgums atbilst plānotajam turēšanas termiņam, augstākas likmes ar laiku nozīmē arī augstākus kupona ieņēmumus. Ja šāda lēmuma pamatotība nav skaidra, tā ir tieši tā situācija, kurā ir vērts samaksāt par konsultāciju.

Avoti