Kas ir žultsvads un kā tas darbojas?
Īsā atbilde
Žultsvads ir kanāls, pa kuru aknās saražotā žults nonāk divpadsmitpirkstu zarnā. Šaurākā nozīmē ar to saprot kopējo žultsvadu (ductus choledochus): apmēram zīmuļa resnuma cauruli, kas sākas tur, kur satiekas aknu kopējais vads un žultspūšļa vads, un beidzas zarnas sienā.
Žults ceļš sākas jau aknās. Aknu šūnas izdala žulti sīkos kanāliņos starp šūnām, tie saplūst arvien lielākos vados, un galu galā no aknu labās un kreisās daivas iznāk pa vienam vadam, kas apvienojas aknu kopējā vadā (ductus hepaticus communis). Tam sāniski pievienojas žultspūšļa vads (ductus cysticus), un no šīs satikšanās vietas tālāk jau runā par kopējo žultsvadu. Tas iet aiz divpadsmitpirkstu zarnas augšdaļas, pēc tam iegrimst aizkuņģa dziedzera galvā un beidzot ieiet zarnas sienā.
Zarnas sienā kopējais žultsvads gandrīz vienmēr satiekas ar aizkuņģa dziedzera vadu (ductus pancreaticus), un abi kopā atveras nelielā paaugstinājumā zarnas gļotādā, ko sauc par lielo divpadsmitpirkstu zarnas papillu. Ap šo kopīgo izeju guļ gredzenveida muskulis, Odi sfinkteris, kas darbojas kā krāns. Kamēr cilvēks neēd, sfinkteris ir saslēgts, spiediens vados ceļas, un žults uzkrājas žultspūslī, kur tā tiek sabiezināta. Kad kuņģa saturs ar taukiem nonāk divpadsmitpirkstu zarnā, zarnas gļotāda izdala hormonu holecistokinīnu, žultspūslis saraujas, sfinkteris atslābst, un sabiezinātā žults strūklā ieplūst zarnā.
Žults nav gremošanas ferments un neko nesašķeļ. Tās galvenā sastāvdaļa ir žultsskābes, kas darbojas kā mazgāšanas līdzeklis: tās sasmalcina lielos tauku pilienus sīkās daļiņās un notur tās izkliedētas, tā ka aizkuņģa dziedzera lipāze var tām piekļūt. Bez šīs emulģēšanas tauki un taukos šķīstošie vitamīni paliktu gandrīz neuzsūkti. Otrs žults uzdevums ir izvadīšana: pa šo ceļu no organisma aiziet bilirubīns, kas rodas no sadalītiem sarkanajiem asins ķermenīšiem, liekais holesterīns un vairāku zāļu pārstrādes produkti.
Bilirubīns izskaidro pazīmes, pēc kurām žultsvada nosprostojumu var nojaust arī bez izmeklējumiem. Tieši tas vēlāk zarnā pārvērstais pigments piešķir izkārnījumiem ierasto brūno krāsu. Ja žults zarnā nenonāk, izkārnījumi kļūst gaiši, gandrīz mālu krāsā, bet asinīs uzkrājies bilirubīns iekrāso ādu un acu baltumus dzeltenus un padara urīnu tumšu kā stipru tēju. Bieži pievienojas arī spēcīga ādas nieze bez izsitumiem.
Kas ar žultsvadu notiek visbiežāk
Biežākais iemesls, kādēļ žultsvads kļūst par problēmu, ir akmens, kas no žultspūšļa iekļuvis vados. Ja tas iesprūst, spiediens vados aug un rodas raksturīgas sāpes labajā paribē, kas mēdz izstarot uz muguru un labo lāpstiņu, nereti pēc trekna ēdiena. Ja aizsprostotajos vados iemetas infekcija, attīstās žultsvadu iekaisums, kuram raksturīga sāpju, drudža ar drebuļiem un dzeltes trijotne; tas ir dzīvībai bīstams stāvoklis. Ja akmens nosprosto kopīgo izeju, var iekaist arī aizkuņģa dziedzeris.
Ar žultsceļiem nodarbojas gastroenterologs un ķirurgs, sākotnēji izvērtē ģimenes ārsts. Neatliekami jāmeklē palīdzība, ja parādās ādas vai acu dzelte, ja stipras sāpes labajā paribē turas ilgāk par pāris stundām, ja pievienojas drudzis ar drebuļiem, atkārtota vemšana vai gaiši izkārnījumi kopā ar tumšu urīnu. Šis apraksts skaidro anatomiju un mehānismus un neaizstāj ārsta izmeklēšanu.
Ar ko žultsvadu sajauc
Visbiežāk žultsvadu jauc ar žultspūsli. Vads ir caurule, pūslis ir sāniski piekārta uzglabāšanas tvertne. Žulti ražo aknas, nevis pūslis; pūšļa vienīgais uzdevums ir to uzkrāt starp ēdienreizēm un atbrīvot, kad vajadzīgs. No tā izriet arī atbilde uz biežu jautājumu: ja žultspūslis ir izņemts, žults turpina plūst no aknām pa vadiem zarnā, tikai vienmērīgāk un bez uzkrāšanas, tāpēc lielas treknas maltītes pirmajā laikā var pārpludināt zarnu un radīt caureju.
Otrs pārpratums ir domāt, ka kuņģa darbību traucē tieši žults trūkums. Žults zarnā nonāk aiz kuņģa un uz kuņģa gremošanu tieši neiedarbojas; grēmas un kuņģa sāpes ar žultsceļiem parasti nav saistītas.
Kāpēc žultsakmeņu sāpes jūt plecā
Aizkaitināta žultspūšļa vai vadu apvidus dažkārt kairina vēdera un krūšu dobumu šķirošo diafragmu. Diafragmu apgādā nervs, kas nāk no kakla segmentiem, tiem pašiem, kas apgādā ādu pleca apvidū. Smadzenes nespēj atšķirt, no kurienes signāls nācis, un sāpes tiek izjustas tur, kur nervs parasti ziņo par ādu, tas ir, labajā plecā vai zem lāpstiņas. Tas ir viens no skaidrākajiem tā dēvēto pārnesto sāpju piemēriem.