Kas Latvijā atļauj kratīšanu un aizturēšanu?

Kriminālprocesa likums nosaka, ka procesuālās darbības, kuras būtiski aizskar personas pamattiesības, ir pieļaujamas tikai ar tiesas kontroli. Kratīšanu telpās vai personai veic uz izmeklēšanas tiesneša lēmuma pamata, un lēmumā norāda, kur un ko meklē. Neatliekamos gadījumos, kad kavēšanās ļautu iznīcināt pierādījumus, kratīšanu var veikt ar procesa virzītāja lēmumu, taču par to nekavējoties jāinformē izmeklēšanas tiesnesis, kurš izvērtē tās tiesiskumu. Persona, pie kuras notiek kratīšana, ir tiesīga iepazīties ar lēmumu un saņemt protokola kopiju.

Aizturēšana ir īslaicīga brīvības atņemšana bez iepriekšēja tiesas lēmuma, un tā ir pieļaujama tikai tad, ja persona pieķerta nodarījuma izdarīšanas brīdī vai pastāv citas likumā noteiktas pazīmes. Kriminālprocesā aizturēšanas laiks ir stingri ierobežots, un pēc tam personu vai nu atbrīvo, vai izmeklēšanas tiesnesis lemj par drošības līdzekļa, tostarp apcietinājuma, piemērošanu. Aizturētajam no pirmā brīža ir tiesības zināt aizturēšanas iemeslu, klusēt un uzaicināt advokātu.

Ja kratīšana notiek jūsu mājoklī vai birojā, noder skaidra rīcības secība. Vispirms lūdziet uzrādīt un izsniegt lēmumu un pierakstiet amatpersonu vārdus, amatus un iestādi. Tad izsauciet advokātu un līdz viņa ierašanās brīdim nesniedziet paskaidrojumus, jo tiesības klusēt pastāv no pirmā brīža. Kratīšanas laikā sekojiet līdzi tam, kas tiek izņemts, un pieprasiet, lai katrs priekšmets un elektroniskā ierīce tiktu aprakstīta protokolā. Pirms protokola parakstīšanas izlasiet to un ierakstiet savus iebildumus, ja tie ir, jo vēlāk to izdarīt nevarēs. Visbeidzot pieprasiet protokola kopiju. Fiziska pretošanās situāciju vienmēr pasliktina.

Pārrobežu situācijās darbojas Eiropas apcietināšanas orderis, kas izveidots ar Eiropas Savienības Padomes pamatlēmumu. Tas aizstāj tradicionālo izdošanas procedūru starp dalībvalstīm: vienas valsts tiesas izdoto lēmumu izpilda citas valsts tiesu iestādes, pārbaudot tikai ierobežotu atteikuma pamatu loku. Ar to nedrīkst jaukt Interpola izdoto starptautiskās meklēšanas paziņojumu, kas pats par sevi nav aresta atļauja, bet tikai informācija citu valstu policijai.

Vēl viena izplatīta kļūda ir uzskats, ka jebkura amatpersona var ienākt mājoklī, ja tai ir dienesta apliecība. Mājokļa neaizskaramību aizsargā Satversme, un iekļūšana bez iemītnieka piekrišanas ir pieļaujama tikai likumā noteiktajos gadījumos. Ja rodas šaubas par notiekošā tiesiskumu, saprātīgākā rīcība ir neizrādīt fizisku pretestību, bet pieprasīt uzrādīt lēmumu, fiksēt amatpersonu datus un pēc tam vērsties pie advokāta vai ar sūdzību pie prokurora.