TJG Online
Advokāti un likums

Kas Latvijā atļauj kratīšanu un aizturēšanu?

Īsā atbilde

Latvijā nav orderu anglosakšu izpratnē. Kratīšanu parasti atļauj izmeklēšanas tiesneša lēmums, apcietinājumu piemēro izmeklēšanas tiesnesis, bet personu uz īsu laiku amatpersona drīkst aizturēt arī bez iepriekšējas tiesas atļaujas, ja pastāv likumā noteiktie apstākļi.

Kriminālprocesa likums nosaka, ka procesuālās darbības, kuras būtiski aizskar personas pamattiesības, ir pieļaujamas tikai ar tiesas kontroli. Kratīšanu telpās vai personai veic uz izmeklēšanas tiesneša lēmuma pamata, un lēmumā norāda, kur un ko meklē. Neatliekamos gadījumos, kad kavēšanās ļautu iznīcināt pierādījumus, kratīšanu var veikt ar procesa virzītāja lēmumu, taču par to nekavējoties jāinformē izmeklēšanas tiesnesis, kurš izvērtē tās tiesiskumu. Persona, pie kuras notiek kratīšana, ir tiesīga iepazīties ar lēmumu un saņemt protokola kopiju.

Aizturēšana ir īslaicīga brīvības atņemšana bez iepriekšēja tiesas lēmuma, un tā ir pieļaujama tikai tad, ja persona pieķerta nodarījuma izdarīšanas brīdī vai pastāv citas likumā noteiktas pazīmes. Kriminālprocesā aizturēšanas laiks ir stingri ierobežots, un pēc tam personu vai nu atbrīvo, vai izmeklēšanas tiesnesis lemj par drošības līdzekļa, tostarp apcietinājuma, piemērošanu. Aizturētajam no pirmā brīža ir tiesības zināt aizturēšanas iemeslu, klusēt un uzaicināt advokātu.

Ja kratīšana notiek jūsu mājoklī vai birojā, noder skaidra rīcības secība. Vispirms lūdziet uzrādīt un izsniegt lēmumu un pierakstiet amatpersonu vārdus, amatus un iestādi. Tad izsauciet advokātu un līdz viņa ierašanās brīdim nesniedziet paskaidrojumus, jo tiesības klusēt pastāv no pirmā brīža. Kratīšanas laikā sekojiet līdzi tam, kas tiek izņemts, un pieprasiet, lai katrs priekšmets un elektroniskā ierīce tiktu aprakstīta protokolā. Pirms protokola parakstīšanas izlasiet to un ierakstiet savus iebildumus, ja tie ir, jo vēlāk to izdarīt nevarēs. Visbeidzot pieprasiet protokola kopiju. Fiziska pretošanās situāciju vienmēr pasliktina.

Pārrobežu situācijās darbojas Eiropas apcietināšanas orderis, kas izveidots ar Eiropas Savienības Padomes pamatlēmumu. Tas aizstāj tradicionālo izdošanas procedūru starp dalībvalstīm: vienas valsts tiesas izdoto lēmumu izpilda citas valsts tiesu iestādes, pārbaudot tikai ierobežotu atteikuma pamatu loku. Ar to nedrīkst jaukt Interpola izdoto starptautiskās meklēšanas paziņojumu, kas pats par sevi nav aresta atļauja, bet tikai informācija citu valstu policijai.

Vēl viena izplatīta kļūda ir uzskats, ka jebkura amatpersona var ienākt mājoklī, ja tai ir dienesta apliecība. Mājokļa neaizskaramību aizsargā Satversme, un iekļūšana bez iemītnieka piekrišanas ir pieļaujama tikai likumā noteiktajos gadījumos. Ja rodas šaubas par notiekošā tiesiskumu, saprātīgākā rīcība ir neizrādīt fizisku pretestību, bet pieprasīt uzrādīt lēmumu, fiksēt amatpersonu datus un pēc tam vērsties pie advokāta vai ar sūdzību pie prokurora.

Kur pārsūdzēt

Sūdzību par izmeklētāja rīcību iesniedz uzraugošajam prokuroram, bet par prokurora rīcību augstākam prokuroram. Izmeklēšanas tiesneša lēmumi atsevišķos gadījumos ir pārsūdzami tiesas priekšsēdētājam, un par pamattiesību aizskārumu var vērsties arī pie tiesībsarga.

Kriminālprocesā līdzdalība bez juridiskās palīdzības ir riskanta. Personām, kurām nav līdzekļu advokāta algošanai, valsts nodrošina aizstāvi, un par šo iespēju ir jāinformē jau aizturēšanas brīdī.

Aizturētās personas tiesības

Aizturētajam ir tiesības tikt informētam par aizturēšanas iemeslu saprotamā valodā, tiesības uz tulku, ja viņš procesa valodu nepārvalda, tiesības klusēt un neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem, tiesības uz aizstāvi un tiesības paziņot par aizturēšanu tuviniekiem.

Aizturēšanas protokolā ir jābūt norādītam aizturēšanas laikam, un tieši no tā skaita likumā noteikto termiņu. Tāpēc protokolā minētais laiks ir jāpārbauda pirms parakstīšanas. Ja ir nepieciešama medicīniskā palīdzība vai pastāvīgi lietojamas zāles, par to jāpasaka uzreiz.

Ar ko to jauc ikdienā

Kratīšana nav tas pats, kas apskate vai pārmeklēšana. Ceļu satiksmē transportlīdzekļa apskate, personas mantu pārbaude publiskā vietā un pārmeklēšana aizturēšanas laikā notiek citā kārtībā un ar citu pamatu nekā kratīšana mājoklī.

Tāpat aizturēšana kriminālprocesā atšķiras no administratīvās aizturēšanas un no nogādāšanas policijas iestādē personas identificēšanai. Katram no šiem gadījumiem ir savs termiņš un sava dokumentēšanas kārtība, tāpēc pirmais jautājums vienmēr ir: uz kāda pamata un kādā procesā persona ir aizturēta. Šis raksts ir vispārīgs skaidrojums un neaizstāj advokāta palīdzību.

Avoti