TJG Online
Advokāti un likums

Kas pārdevējam jāatklāj par nekustamo īpašumu?

Īsā atbilde

Latvijā nav atsevišķa likuma par obligātu īpašuma stāvokļa atklāšanas veidlapu, kāds pastāv ASV, taču Civillikums uzliek pārdevējam atbildību par lietas trūkumiem un aizliedz pircēju maldināt. Klusēšana par zināmu slēptu defektu vai apgrūtinājumu var kļūt par pamatu cenas samazinājumam, zaudējumu atlīdzībai vai pat darījuma atcelšanai.

Pārdevēja atbildība par trūkumiem darbojas pēc vienkārša principa: par redzamiem trūkumiem, kurus pircējs varēja pamanīt, apskatot īpašumu ar parastu rūpību, pārdevējs neatbild, bet par slēptiem trūkumiem, kas atklājas vēlāk, atbild. Ja pārdevējs slēptu trūkumu ir zinājis un noklusējis, viņa atbildība ir plašāka, un līgumā ietvertā atruna par pārdošanu „tādā stāvoklī, kāds tas ir" viņu no tās neatbrīvo.

Otrs informācijas slānis ir juridiskie apgrūtinājumi, un tos pircējs var pārbaudīt pats. Zemesgrāmatā redzamas hipotēkas, servitūti, aizlieguma atzīmes, kopīpašuma domājamās daļas un īres tiesību nostiprinājumi. Kadastra dati rāda platības, lietošanas mērķi un apgrūtinājumus, bet Būvniecības informācijas sistēmā var pārliecināties, vai būve nodota ekspluatācijā un vai nav uzsākta patvaļīgas būvniecības lieta.

Praksē visbiežākie strīdi rodas par mitrumu un pelējumu, jumta un pamatu bojājumiem, nekvalitatīvi izbūvētām komunikācijām, nelegāli veiktām pārbūvēm dzīvoklī, kaimiņu strīdiem un komunālo maksājumu parādiem. Daļa no tā ir pārbaudāma pirms darījuma, pieprasot izziņu no namu apsaimniekotāja par parādiem un iepazīstoties ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem par plānotajiem remontdarbiem. Tieši pēdējais mēdz pārsteigt: lēmums par jumta vai fasādes atjaunošanu nozīmē maksājumus, kas pāriet uz jauno īpašnieku.

Atsevišķa prasība ir ēkas energoefektivitātes sertifikāts, kas jānodrošina, pārdodot ēku vai tās daļu; tas sniedz pircējam salīdzināmu informāciju par gaidāmo enerģijas patēriņu. Ja pārdevējs ir komersants, kas pārdod jaunuzceltu mājokli patērētājam, papildus piemērojamas patērētāju tiesību normas, un uzraudzības iestāde šajā jomā ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Pārdevējam pašam ir izdevīgi atklāt zināmos trūkumus rakstveidā un fiksēt tos līgumā, nevis cerēt, ka pircējs nepamanīs. Ja trūkums ir zināms un aprakstīts, cena par to tiek koriģēta vienreiz, un vēlākas prasības uz šo pamatu vairs necelsies. Ja tas tiek noklusēts, pretenzija var nākt pēc gada vai vairākiem, kopā ar prasību par remonta izmaksām. Praktiskākais risinājums abām pusēm ir pievienot līgumam īpašuma stāvokļa aprakstu un fotofiksāciju parakstīšanas dienā.

Kas pārdevējam jāpasaka obligāti

Vismaz četras lietas ir jāatklāj vienmēr: zināmi slēpti defekti, piemēram, pastāvīgs mitrums, sūces vai pamatu plaisas; trešo personu tiesības uz objektu, tostarp spēkā esošs īres vai nomas līgums; nesamaksāti komunālie maksājumi un uzkrājuma parādi; un nereģistrētas pārbūves vai pārplānojumi, kas nav saskaņoti būvvaldē.

Atsevišķi jāpiemin plānotie vai jau apstiprinātie mājas remonta darbi, jo tie rada maksājumus nākotnē, un kopīpašuma vai domājamo daļu īpatnības, kas ierobežo lietošanu. Ja par kādu no šiem jautājumiem pārdevējs pats nav drošs, pareizā rīcība ir to rakstveidā pateikt un ļaut pircējam pārbaudīt, nevis apgalvot pretējo.

Ko pircējam izdarīt pirms darījuma

Ieteicamā secība ir šāda: iegūt zemesgrāmatas un kadastra datus, salīdzināt tos ar reāli redzamo, pārbaudīt būvniecības dokumentāciju, pieprasīt izziņu par komunālo maksājumu parādiem un tikai tad runāt par cenu. Dzīvokļa gadījumā papildus jāprasa pēdējo gadu kopības lēmumi un informācija par mājas uzkrājumu.

Vērtīga ir neatkarīga tehniskā apsekošana, ko veic būvspeciālists. Tās izmaksas ir niecīgas salīdzinājumā ar jumta vai pamatu remontu, un atrastie trūkumi bieži kļūst par argumentu sarunās par cenu. Apsekošanu pasūta pircējs, nevis pārdevējs, un speciālistam jābūt neatkarīgam no darījuma starpnieka.

Kā to nostiprināt līgumā

Pirkuma līgumā var skaidri uzskaitīt pārdevēja apliecinājumus: ka nav nereģistrētu pārbūvju, parādu, trešo personu lietošanas tiesību un zināmu slēptu defektu. Šādi apliecinājumi vēlāk atvieglo pierādīšanu, jo strīdā pietiek parādīt, ka apliecinājums bijis nepatiess.

Ja darījums ir sarežģīts vai summa liela, dokumentu projektu ir vērts uzticēt zvērinātam advokātam vai notāram, un naudas norēķinu organizēt caur darījuma kontu, kurš atbrīvo līdzekļus pēc īpašumtiesību nostiprināšanas. Vispārīgs skaidrojums neaizstāj individuālu juridisko konsultāciju konkrētajā situācijā.

Avoti