Samierinātājs ir miera uzturētājs. Viņa tiek aicināta mazināt spriedzi un palīdzēt pusēm miermīlīgi atrisināt strīdu un panākt savstarpēju gandarījumu. Kā neitrāla trešā puse viņa godīgi izvērtē aktuālos jautājumus, uzklausa iespējamos risinājumus un galu galā vienojas par izlīgumu, kas iepriecina abus dalībniekus. Šīs sarunas parasti notiek juridiskā vidē, taču tās var veikt jebkurā vietā, kas nodrošina katras puses privātumu, kad samierinātājs veic intervijas.
Ir atšķirība starp samierinātājiem, šķīrējtiesnešiem un starpniekiem. Lai gan visi trīs meklē taktiskus un mierīgus risinājumus bieži vien nepastāvīgām nesaskaņām, viņu lomas atšķiras. Tiesvedībā šķīrējtiesnesis var iegūt pierādījumus un lieciniekus un sniegt ieguldījumu lēmumu un nolēmumu pieņemšanā; samierinātājs nevar. Mediācijā abas puses piedalās sarunās, jo tiek apspriesti un izsvērti abpusēji ieguvumi. Samierināšanās parasti ietver individuālu piekāpšanos, un ar katru pusi apspriežas privāti.
Kad samierinātājs apspriežas ar katru pusi atsevišķi, viņas pirmā prioritāte ir radīt miera un klusuma sajūtu. Mierīga atmosfēra ir labvēlīga saziņai ar skaidru galvu. Viņa nevar būt veiksmīga, ja viņai neizdodas novērst spriedzi starp abām pusēm pirms sarunu turpināšanas.
Kad ir iestājies mierīgums, samierinātājs pieprasa katrai pusei izveidot sarakstu ar to, kādus rezultātus tās sagaida no sarunām. Tā kā puses tiek konsultētas atsevišķi, katra savās atbildēs var būt atklāta. Kad saraksts ir pabeigts, samierinātājs pieprasa, lai katrs saraksts tiktu sakārtots no visvairāk vēlamajiem rezultātiem līdz vismazāk.
Pēc tam viņa lūdz katrai pusei sākt likvidēt tos mērķus, kas tai ir vismazāk svarīgi, sākot no saraksta apakšas. Viņa dodas uz priekšu un atpakaļ, lai saraksti būtu vienmērīgi, nevienai pusei nezinot otras puses vēlamo rezultātu. Reti saraksti sakrīt, un, ja daži mērķi ir vienādi, tiem parasti netiek piešķirta vienāda prioritāte.
Risinājumiem kļūstot skaidrākiem, katra sarunās iesaistītā persona jūtas guvusi panākumus, jo viņu mērķi tiek pienācīgi apsvērti. Samierinātājs parasti gūst panākumus, jo katrs dalībnieks jūtas novērtēts un uzklausīts. Šī uzticības sajūta atvieglo abpusēji vēlamo mērķu sasniegšanu, jo katra puse kļūst spējīgāka pieņemt otras izvēles.
Veiksmīgam samierinātājam ir jābūt sarunu vadītājam, taču amatam ir nepieciešams arī liels radošums. Viņai ir daudz jālasa starp rindām, jo viņa dzird, ka katrs klients norāda savus mērķus un bažas. Lai cilvēkus vadītu sarunu procesā ar loģiku un mieru, ir nepieciešama pacietība. Viņai ir arī jābūt ļoti attīstītai izpratnei par cilvēka dabu un vajadzību pēc viņa lūgumu atzīšanas un risināšanas.