Krūšu muskuļi: uzbūve, funkcijas un traumas

Muskulim ir trīs sākuma daļas. Atslēgas kaula daļa sākas no atslēgas kaula iekšējās puses, krūšu un ribu daļa no krūšu kaula priekšējās virsmas un augšējo ribu skrimšļiem, bet vēdera daļa no ārējā šķērsslīpā vēdera muskuļa cīpslu plātnes.

Visas trīs daļas saplūst platā, bet salīdzinoši šaurā cīpslā, kas piestiprinās pie augšdelma kaula lielā paugura šķautnes, blakus bicepsa garās galvas rievai. Ceļā uz šo vietu šķiedras savērpjas: apakšējās šķiedras piestiprinās augstāk, bet augšējās zemāk.

Šī savērpšanās nav anatomijas kuriozs. Tā ļauj muskulim saglabāt spēju vilkt roku dažādos leņķos atkarībā no tā, cik augstu roka pacelta, un tāpēc lielais krūšu muskulis strādā gan tad, kad roka ir pie sāniem, gan tad, kad tā pacelta virs galvas.

• Atslēgas kaula daļa: paceļ roku uz priekšu un augšu.
• Krūšu un ribu daļa: pievelk roku pie ķermeņa, pagriež uz iekšu.
• Vēdera daļa: velk pacelto roku lejup un uz priekšu.
• Kopējā cīpsla: pie augšdelma kaula lielā paugura šķautnes.
• Inervācija: sānu un vidējais krūšu nervs.

Mazais krūšu muskulis sākas no trešās līdz piektās ribas priekšējās virsmas un iet uz augšu un uz sāniem līdz lāpstiņas kruķveida izaugumam. Tas velk lāpstiņu uz priekšu un lejup, kā arī piedalās tās pagriešanā, un, kad roka ir nostiprināta, var palīdzēt pacelt ribas ieelpā.

Ķirurģijā šis muskulis kalpo par orientieri. Paduses artēriju anatomiski iedala trīs daļās tieši attiecībā pret mazo krūšu muskuli: pirms tā, aiz tā un pēc tā. Tāpat blakus iet pleca pinuma kūļi, tāpēc muskuļa apakšā esošā telpa ir vieta, kur asinsvadi un nervi var tikt saspiesti.

Šo saspiešanu ar pastāvīgi saīsinātu mazo krūšu muskuli dažkārt saista ar tirpšanu rokā un nogurumu, ceļot to virs galvas. Diagnoze nav vienkārša, jo līdzīgus simptomus var dot kakla skriemeļu izmaiņas un citu vietu nervu saspiešana.

Vienkāršākais veids, kā tos nesajaukt, ir atcerēties, ka lielais krūšu muskulis kustina roku, bet mazais kustina lāpstiņu. No tā izriet arī atšķirīgas sūdzības un atšķirīga izmeklēšana.

Lielais krūšu muskulis strādā visur, kur roka tiek stumta uz priekšu vai pievilkta pie ķermeņa: aizverot smagas durvis, stumjot ratiņus, ceļot bērnu no grīdas, peldot krūtī. Tā vēdera daļa aktīvi darbojas, velkot ķermeni uz augšu pie stieņa vai nolaižot pacelto roku lejup pret pretestību.

Mazāk zināma ir krūšu muskuļu loma elpošanā. Kad rokas ir nostiprinātas, piemēram, cilvēks atbalstās ar rokām uz galda vai ceļiem, muskuļu vilkme maina virzienu: tā vietā, lai kustinātu roku, muskulis velk ribas uz augšu un palīdz paplašināt krūšu kurvi.

Tieši tāpēc cilvēks ar apgrūtinātu elpošanu instinktīvi atbalstās ar rokām. Šī poza nav nervozitāte, bet lietderīgs mehānisms, kas iesaista palīgmuskuļus, un tā ir arī klīniska pazīme, ka elpošana prasa papildu piepūli.

Krūšu muskuļi attīstās no augļa rokas pumpura muskuļu pirmsākumiem, kas pēc tam nostiprinās pie krūšu kurvja sienas. Tieši tāpēc šos muskuļus inervē pleca pinuma nervi, nevis starpribu nervi, lai gan tie guļ uz ribām.

Pastāv iedzimts stāvoklis, kurā lielā krūšu muskuļa krūšu un ribu daļas vienā pusē nav vispār; tas var būt saistīts ar tās pašas puses plaukstas attīstības īpatnībām un ir pazīstams kā Polanda sindroms. Ārēji redzama vienas puses krūšu apvidus ieliekums un asimetrija.

Ar gadiem krūšu muskuļi kā visi muskuļi zaudē šķiedru skaitu un šķērsgriezumu, bet biežāk ikdienā jūtama nevis spēka, bet garuma problēma: ilgstošs darbs pie galda ar uz priekšu izstieptām rokām saīsina krūšu muskuļus un veicina noapaļotu plecu stāju.

Lielā krūšu muskuļa cīpslas plīsums parasti rodas brīdī, kad muskulis ir maksimāli izstiepts un vienlaikus stipri sasprindzis. Klasiskā situācija ir spiešana guļus ar lielu svaru, kad stieni laiž lejup un muskulis strādā, stiepjoties. Plīsums biežāk notiek cīpslas piestiprinājuma vietā pie augšdelma kaula vai tieši pirms tās.

Cilvēks bieži apraksta asu, pārplīšanai līdzīgu sajūtu un troksni, pēc tam strauji parādās zilums augšdelma iekšpusē un padusē. Raksturīga ir arī formas maiņa: paduses priekšējā kroka kļūst asimetriska, un, saspringstot, muskuļa vēders sabīdās uz krūšu kaula pusi.

Šādā gadījumā jāvēršas pie ārsta drīz, nevis pēc nedēļām. Pilnīgi plīsumi aktīviem cilvēkiem parasti tiek operēti, un rezultāti ir labāki, ja operācija notiek agri. Daļējus plīsumus bieži ārstē konservatīvi ar fizioterapeita vadītu atjaunošanu.

1. Pārtrauciet slodzi un nostipriniet roku pie ķermeņa.
2. Aukstuma aplikācija un rokas pacelts stāvoklis pirmajās stundās.
3. Vērsieties pie traumatologa vai neatliekamās palīdzības punktā.
4. Diagnozi precizē ar ultrasonogrāfiju vai magnētisko rezonansi.
5. Tālākā atjaunošana notiek fizioterapeita uzraudzībā.

Pirmais, kas jāizslēdz, ir sirds izcelsmes sāpes. Spiedošas, dedzinošas sāpes aiz krūšu kaula, kas pastiprinās slodzē, izstaro uz kaklu, žokli vai kreiso roku un pavadās ar elpas trūkumu, svīšanu vai sliktu dūšu, prasa neatliekamu palīdzību neatkarīgi no vecuma.

Muskuļu izcelsmes sāpes parasti ir saistītas ar konkrētu kustību, pastiprinās, spiežot uz noteiktu vietu, un mainās atkarībā no rokas stāvokļa. Ribu skrimšļu iekaisums dod asi lokalizētu sāpīgumu tieši uz skrimšļa pie krūšu kaula, un to var sataustīt ar vienu pirkstu.

Sievietēm sāpes krūšu apvidū bieži saistās ar krūts dziedzera audiem, nevis ar muskuli; vīriešiem sāpīgs, palielināts audu veidojums zem krūtsgala ir cita problēma un prasa ārsta vērtējumu. Muskuļu problēmas parasti neietekmē ādu un krūtsgalu.

Krūšu muskulis atrodas zem krūts dziedzera, nevis tajā. Tāpēc krūšu muskuļu treniņš sievietei neizmaina krūts formu tādā nozīmē, kā bieži tiek solīts: krūts audus notur āda un saistaudu starpsienas, nevis muskulis. Treniņš maina to, kas atrodas zem krūts, un līdz ar to arī kopējo apveidu, bet tas nav krūts pacelšana.

Otrkārt, muskulis un tā cīpsla pielāgojas slodzei ar dažādu ātrumu. Muskuļu spēks pieaug ātrāk nekā cīpslas izturība, un tieši šī nesakritība ir viens no iemesliem, kāpēc plīsumi notiek cilvēkiem, kas strauji palielinājuši svarus.

Treškārt, lielais krūšu muskulis ir izdevīgs materiāls rekonstruktīvajā ķirurģijā. To ar asinsvadu kājiņu var pārvietot, lai nosegtu defektus kaklā, mutes dobuma apvidū vai uz krūšu kaula, jo tā asinsapgāde ir uzticama un muskulis ir plats. Šādas operācijas veic sejas un žokļu vai plastikas ķirurgs sadarbībā ar onkologu.