Kas ir krūšu kurvja siena?

Virspusēji atrodas āda, zemādas taukaudi un virspusējie muskuļi, kas patiesībā pieder plecu joslai: lielais krūšu muskulis (musculus pectoralis major), mazais krūšu muskulis (musculus pectoralis minor) un priekšējais zobainais muskulis (musculus serratus anterior). Tie kustina roku, bet, kad roka ir fiksēta, spēj palīdzēt arī elpošanā.

Dziļāk seko īstie sienas muskuļi starpribu telpās (spatia intercostalia) trijās kārtās: ārējie, iekšējie un dziļākie starpribu muskuļi (musculi intercostales externi, interni et intimi). Aiz tiem atrodas plāna saistaudu kārta, ko sauc par iekšējo krūšu fasciju (fascia endothoracica), un visbeidzot sienas pleira (pleura parietalis), gluda plēve, kas pāriet uz plaušu virsmu un ļauj plaušām slīdēt pa sienu bez berzes.

Ieelpā diafragma saraujas un nolaižas, bet starpribu muskuļi paceļ ribas. Ribas nekustas taisni uz augšu: to aizmugurējie savienojumi darbojas kā eņģes, tāpēc ribu loku sāni izvirzās uz āru, bet krūšu kauls pavirzās uz priekšu un uz augšu. Krūšu dobuma tilpums palielinās visos trijos virzienos, spiediens tajā kļūst zemāks par atmosfēras spiedienu, un gaiss ieplūst plaušās.

Mierīgā izelpā muskuļi vienkārši atslābst, un izstieptie skrimšļi, plaušu audi un sienas elastība atgriež visu sākuma stāvoklī. Piepūles izelpā, piemēram, klepojot vai runājot skaļi, pievienojas vēdera preses muskuļi, kas paaugstina spiedienu vēdera dobumā un spiež diafragmu uz augšu. Tāpēc pēc vēdera operācijas cilvēkam ir grūti klepot, un tāpēc klepus stiprums ir labs rādītājs par visas sienas darbību.

Biežākais bojājums ir ribu lūzums. Pats lūzums parasti sadzīst, bet bīstamas ir sekas: ja sāpju dēļ cilvēks elpo pavirši un neklepo, plaušu daļas neizplešas un attīstās pneimonija. Asa ribas mala var arī ievainot pleiru un izraisīt gaisa vai asiņu uzkrāšanos pleiras dobumā.

Sāpes sienā rada arī ribu skrimšļu iekaisums pie krūšu kaula, starpribu nervu kairinājums un muskuļu pārslodze. Šādas sāpes raksturīgi pastiprinās, spiežot uz noteiktu punktu, dziļi ieelpojot vai pagriežot rumpi, bet tas vien nekad nav pietiekams pamats izslēgt sirds cēloni.

Nekavējoties jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, ja pēc krūšu traumas strauji pieaug elpas trūkums, āda kļūst zilgana vai sāpes strauji pastiprinās. Tāpat neatliekami jārīkojas, ja sāpes krūtīs ir spiedošas, izstaro uz roku, žokli vai muguru, pavadītas ar svīšanu vai sliktu dūšu. Plānveidā ar krūšu kurvja sienas problēmām nodarbojas ģimenes ārsts, traumatologs ortopēds un krūšu kurvja ķirurgs.

Krūšu kurvja siena un krūšu dobums (cavitas thoracis) nav viens un tas pats: siena ir robeža, dobums ir telpa, ko tā ieslēdz. Runājot par plaušu vai sirds slimību, runa ir par dobuma saturu; runājot par ribu lūzumu vai starpribu neiralģiju, runa ir par sienu.

Otra sajaukšana ir valodas radīta. Sarunvalodā „krūts” nozīmē piena dziedzeri, kas atrodas uz krūšu kurvja sienas virsmas, bet anatomiski tas ir ādas atvasinājums un sienas sastāvdaļa nav. Tieši tāpēc dziedzera audzēja izplatīšanās uz zemāk esošo muskuli vai ribu tiek vērtēta kā atsevišķs, nopietnāks notikums.

Katras ribas apakšējā malā ir rieva, kurā cieši blakus guļ starpribu vēna, artērija un nervs. Šī sīkā detaļa nosaka visu praktisko rīcību: veicot pleiras punkciju vai ievietojot drenāžu, adatu virza gar apakšā esošās ribas augšmalu, nevis gar augšā esošās ribas apakšmalu, lai neskartu asinsvadu kūlīti. Ja gribas to atcerēties uz visiem laikiem, der iedomāties, ka katra riba nes savu asinsvadu un nervu paslēptus sev zem malas kā zem lietussarga.

No tā paša izriet arī, kāpēc ribu lūzums var asiņot vairāk, nekā liekas pēc kaula bojājuma apjoma, un kāpēc jostas rozes izsitumi uz krūtīm iet raksturīgā šaurā joslā: tie seko vienam starpribu nervam.