Krūšu kaula rokturis jeb manubrijs

Augšmalā atrodas plats, ieliekts kakla iegriezums (incisura jugularis), ko viegli sataustīt kā bedrīti kakla pamatnē tieši virs krūšu kaula. To tautā mēdz saukt par kakla bedrīti, un tā ir viens no pirmajiem orientieriem, ko meklē, izmeklējot kaklu un krūškurvi.

No abām kakla iegriezuma pusēm atrodas iedobes atslēgas kauliem (incisurae claviculares), ar kurām veidojas krūškaula un atslēgas kaula locītavas. Nedaudz zemāk, sānu malās, ir iegriezumi pirmās ribas skrimslim un tad, jau uz robežas ar ķermeni, otrās ribas skrimšļa augšējā puse.

Apakšējā mala ir gandrīz taisna un ar plānas skrimšļa plātnītes starpniecību savienojas ar krūšu kaula ķermeni. Šī savienojuma priekšā izveidojas neliela ieliekuma maiņa uz priekšu, kas arī ir krūšu kaula leņķis (angulus sterni).

Krūšu kaula leņķis ir taustāms šķērsvalnītis krūšu kaula augšdaļā. Tā nozīme ir tā, ka tieši šajā līmenī pie krūšu kaula piestiprinās otrās ribas skrimslis, un tas dod drošu sākumpunktu ribu skaitīšanai, kas citādi ir grūta, jo pirmā riba paslēpta zem atslēgas kaula.

Šis līmenis sakrīt ar vairākām būtiskām iekšējām robežām. Tajā aortas loks sākas un beidzas, traheja sadalās divos galvenajos bronhos, un tajā pašā augstumā iet robeža starp augšējo un apakšējo videni.

Praksē tas nozīmē, ka viens ar pirkstu sataustāms punkts uz ādas ļauj ārstam aptuveni noteikt, kur atrodas struktūras krūškurvja dziļumā. Tieši tāpēc šis orientieris tiek mācīts vienā no pirmajām anatomijas nodarbībām un praksē tiek izmantots gan klausoties, gan liekot elektrodus, gan plānojot punkciju.

• Otrās ribas skrimšļa piestiprināšanās vieta.
• Trahejas sadalīšanās līmenis.
• Aortas loka sākums un beigas.
• Robeža starp augšējo un apakšējo videni.
• Atskaites punkts starpribu telpu skaitīšanai.

Pie manubrija priekšējās virsmas piestiprinās divi lieli muskuļi. Augšējā daļā, tieši blakus kakla iegriezumam, sākas kaklu pagriezēja muskuļa krūšu kaula galva, un tieši tāpēc, pagriežot galvu uz sāniem, šis muskulis kļūst redzams kā slīpa aukla no kakla bedrītes uz auss pamatni.

Sānu daļās sākas lielais krūšu muskulis, kas stiepjas uz augšdelmu. Aizmugurējā virsmā sākas plāni kakla priekšējie muskuļi, kas velk mēles kaulu un balseni uz leju rīšanas laikā.

Pie kaula augšmalas piestiprinās arī kakla fascijas lapas, un starp tām paliek neliela šķidruma telpa. Šī detaļa ir svarīga infekciju izplatībā, jo pa fasciju telpām strutains process no kakla var nolaisties videnē.

Embrija attīstībā krūšu kauls veidojas no divām skrimšļa lentēm, kas sākotnēji atrodas ķermeņa sānos un tad saaug kopā viduslīnijā, sākot no augšas. Manubrijs pārkaulojas salīdzinoši agri, vēl pirms dzimšanas.

Ja saaugšana nenotiek pilnīgi, paliek krūšu kaula šķeltne vai neliela atvere kaulā. Atvere biežāk sastopama ķermeņa daļā, parasti nerada nekādas sūdzības un tiek atrasta nejauši, bet tā ir svarīga, jo adata, kas iedurta šajā vietā, var iekļūt dziļāk, nekā gaidīts.

Savienojums starp rokturi un ķermeni visu bērnību un lielāko daļu pieaugušā mūža paliek kustīgs, tāpēc dziļi ieelpojot krūšu kaula augšdaļa ceļas nedaudz uz augšu un uz priekšu. Ar gadiem šis savienojums daudziem cilvēkiem pakāpeniski pārkaulojas, un krūškurvja kustīgums samazinās.

Lūzumi rodas galvenokārt spēcīgā triecienā pret krūtīm, piemēram, satiksmes negadījumā, kad drošības josta strauji nobremzē ķermeni. Pats lūzums bieži nav bīstamākais; svarīgāk ir tas, vai vienlaikus nav bojāta sirds, plaušas vai lielie asinsvadi aiz kaula.

Krūškaula un atslēgas kaula locītavas izmežģījumu mēdz nepamanīt, jo pietūkums šajā vietā nav liels. Izmežģījums uz priekšu parasti ir nekaitīgs, bet izmežģījums uz aizmuguri ir neatliekams stāvoklis, jo atslēgas kaula gals var saspiest traheju un lielās vēnas.

Sāpīgs pietūkums otrās ribas skrimšļa piestiprināšanās vietā pie krūšu kaula leņķa ir tipiska Tītces sindroma izpausme. Tas ir labdabīgs stāvoklis, bet krūšu sāpes nekad nedrīkst pieņemt par nekaitīgām bez izvērtēšanas, jo sirds izcelsmes sāpes var būt maldinoši līdzīgas.

• Traumatologs un torakālais ķirurgs: lūzumi un locītavu bojājumi.
• Kardiologs vai neatliekamās palīdzības ārsts: krūšu sāpes ar nezināmu cēloni.
• Reimatologs: iekaisīgas locītavu un kaulu slimības krūšu kaula apvidū.
• Hematologs: kaulu smadzeņu izmeklēšana, ja nepieciešama punkcija.

Parastā krūškurvja rentgenogramma priekšējā projekcijā krūšu kaulu parāda slikti, jo tas pārklājas ar mugurkaulu un videni. Lūzuma noteikšanai daudz informatīvāka ir sānu projekcija vai speciāla slīpa uzņēmuma projekcija.

Precīzāko attēlu dod datortomogrāfija, kas vienlaikus parāda gan kaulu, gan aiz tā esošās struktūras, gan iespējamu asiņošanu videnē. Tieši tāpēc smagas krūškurvja traumas gadījumā tā ir izvēles izmeklējums.

Ultrasonogrāfija ir nenovērtēta iespēja: ar augstas frekvences zondi krūšu kaula virsmu var apskatīt tieši, un tā parāda gan kaula kontūras pārrāvumu, gan skrimšļa pietūkumu locītavu apvidū. Magnētisko rezonansi izmanto, ja ir aizdomas par iekaisumu vai audzēju kaulā.

1. Ārsts sataustī kakla iegriezumu un krūšu kaula leņķi.
2. No leņķa uz sāniem atrod otro ribu un noskaita starpribu telpas.
3. Pārbauda sāpīgumu uz kaula un locītavām, spiežot ar pirkstu.
4. Novērtē, vai spiediens atkārto tieši to sāpi, par kuru cilvēks sūdzas.
5. Izvēlas attēldiagnostikas metodi atbilstoši aizdomām.

Krūšu kaula rajons ir viena no vietām, kur pilnīgi nekaitīgas locītavu sāpes visvairāk atgādina sirds slimību. Abos gadījumos sāpes ir priekšā, viduslīnijā un var izstarot uz plecu.

Krūškurvja sienas izcelsmei runā par labu tas, ja sāpes var precīzi parādīt ar vienu pirkstu, ja tās pastiprinās, pieskaroties konkrētai vietai, ja tās mainās līdz ar ķermeņa pagriezienu vai dziļu ieelpu un ja tās ilgst stundām vienādā stiprumā.

Tomēr neviena no šīm pazīmēm nav pietiekami droša, lai pati par sevi izslēgtu sirds slimību. Ja krūšu sāpes rodas pirmo reizi, pastiprinās slodzē, iet kopā ar elpas trūkumu, svīšanu, sliktu dūšu vai vājumu, nekavējoties jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Lai piekļūtu sirdij un lielajiem asinsvadiem, visbiežāk izmanto viduslīnijas sternotomiju, kad krūšu kaulu pāršķeļ garenvirzienā no kakla iegriezuma līdz zobenveida izaugumam un pēc operācijas savieno ar stieplēm. Šī pieeja ir kļuvusi par sirds ķirurģijas pamatu tieši tāpēc, ka krūšu kauls atrodas viduslīnijā un tā pārdalīšana neskar nevienu lielu muskuli.

Tomēr manubrijs ir arī visgrūtāk sadzīstošā daļa. To nepārtraukti kustina elpošana, klepus un roku kustības, jo tieši pie tā piestiprinās plecu josla. Tieši tāpēc pēc sirds operācijas cilvēkiem iesaka vairākas nedēļas nevilkt sevi augšā ar rokām un klepojot piespiest spilvenu pie krūtīm.

Vēl viena mazāk zināma īpatnība: manubrijā pieaugušajam saglabājas aktīvas sarkanās kaulu smadzenes arī tad, kad garajos kaulos tās jau nomainījis taukaudos bagāts saturs. Tieši tāpēc krūšu kaula punkcija vēsturiski bija viena no galvenajām kaulu smadzeņu izmeklēšanas metodēm, lai gan mūsdienās drošības apsvērumu dēļ parasti priekšroku dod gūžas kaula punkcijai.