Kura tiesa lemj par aizgādību pārrobežu strīdā?

Latvijas Civillikumā aizgādība ir vecāku tiesības un pienākumi rūpēties par bērnu un viņa mantu; tā pēc noklusējuma ir kopīga abiem vecākiem, arī pēc šķiršanās, ja vien tiesa nav nolēmusi citādi. Aizbildnība ir pavisam kas cits - tā tiek nodibināta bērnam, kuram vecāku aizgādības nav vispār, un aizbildni ieceļ bāriņtiesa.

Trešais jēdziens ir saskarsmes tiesības, kas ir bērna un šķirti dzīvojošā vecāka tiesības uzturēt attiecības. Tests: ja strīds ir starp diviem vecākiem, runa gandrīz vienmēr ir par aizgādību un saskarsmi, nevis aizbildnību. Angļu valodas terminu custody tulkojot mehāniski, rodas tieši šī kļūda.

Visdārgākā kļūda ir vienpusēja pārcelšanās ar bērnu uz Latviju pārliecībā, ka „Latvijas tiesa būs taisnīgāka”. Rezultāts parasti ir pretējs iecerētajam: sākas atgriešanas process, kurā vecākam ar bērnu bieži nākas atgriezties valstī, no kuras viņš aizbrauca, un lieta pēc būtības tiek skatīta tur, turklāt ar jau sabojātu reputāciju procesā.

Pareizā secība ir otrāda: vispirms panākt otra vecāka rakstisku piekrišanu pārcelšanai vai tās vietā tiesas atļauju valstī, kur bērns dzīvo, un tikai pēc tam pārvākties. Izmaksas starpībai ir ievērojamas - atgriešanas process nozīmē advokātus divās valstīs, tulkojumus un ceļa izdevumus.

ES regula laulības šķiršanas un vecāku atbildības jurisdikciju nosaka atsevišķi. Iespējama situācija, ka laulību šķir Latvijas tiesa vai notārs, bet par aizgādību lemt ir kompetenta citas valsts tiesa, jo bērns dzīvo tur. Pieņēmums, ka „kur šķir, tur arī lemj par bērnu”, ir nepareizs.

Praktiskā sekas: pieteikumu par šķiršanos vien nevajag uzskatīt par bērna jautājuma nokārtošanu. Ja bērna dzīvesvieta ir citā valstī, tur atsevišķi jāvēršas ar pieteikumu par aizgādību un saskarsmi, un šīs valsts nolēmums citās ES dalībvalstīs ir atzīstams un izpildāms bez atsevišķas atzīšanas procedūras.

Pārrobežu ģimenes lietas ir šaura specializācija. Vajadzīgs zvērināts advokāts, kas praktizē starptautiskajās ģimenes tiesībās un ir strādājis ar Hāgas konvencijas lietām; bieži vajadzīgs arī advokāts otrā valstī. Bezmaksas sākotnējas norādes par procedūru un veidlapām sniedz Tieslietu ministrija kā centrālā iestāde.

Šis raksts apraksta jurisdikcijas noteikšanas mehāniku un nav juridisks padoms konkrētā lietā. Iznākumu izšķir faktu kopums - cik ilgi bērns dzīvojis katrā valstī, kāda bijusi otra vecāka piekrišana, vai pastāv nopietns kaitējuma risks - , un šie fakti ir jāvērtē profesionālim.