Kas ir Latvijas pilsonība un ES pilsonība?

Atjaunināts 2026. gada 19. septembrīPublicēts 2022. gada 19. novembrī 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Latvijas pilsonība ir tiesiska saikne starp cilvēku un Latvijas valsti, un to nosaka Pilsonības likums. Eiropas Savienības pilsonība nav atsevišķi iegūstama: to automātiski iegūst ikviens dalībvalsts pilsonis, un tā papildina, nevis aizstāj valsts pilsonību.

Latvijas pilsonību visbiežāk iegūst pēc izcelšanās, tas ir, no vecākiem, nevis pēc dzimšanas vietas. Bērns, kuram vismaz viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis, ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no tā, kurā valstī viņš piedzimis. Tas ir viens no galvenajiem atšķirības punktiem no ASV, kur pilsonību parasti piešķir pati dzimšana valsts teritorijā.

Pārējie iegūšanas ceļi ir reģistrācija un naturalizācija. Reģistrācijas kārtībā pilsonību var iegūt, piemēram, personas, kuras atbilst likumā noteiktiem kritērijiem par saistību ar Latvijas pilsoņu kopumu līdz 1940. gada 17. jūnijam, un to pēcnācēji, kā arī Latvijā dzimuši nepilsoņu bērni. Naturalizācija ir vispārīgais ceļš, kurā jāizpilda uzturēšanās nosacījumi un jānokārto pārbaudījumi.

Nepilsoņa statuss nav pilsonība un nav arī ārvalstnieka statuss. Tas radās pēc neatkarības atjaunošanas kā īpašs pārejas risinājums cilvēkiem, kuri Latvijā ieradās padomju okupācijas gados un neatbilda pilsoņu kopuma kritērijiem. Nepilsoņi nav Eiropas Savienības pilsoņi, un viņiem nav vēlēšanu tiesību, taču ir uzturēšanās, sociālās un konsulārās tiesības, ko nosaka atsevišķs likums.

Eiropas Savienības pilsonība pievieno tiesības, kas darbojas pāri robežām. Galvenās ir tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties citā dalībvalstī, strādāt vai dibināt uzņēmumu, balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās savā dzīvesvietas valstī, saņemt citas dalībvalsts konsulāro palīdzību trešā valstī, ja tur nav savas valsts pārstāvniecības, kā arī vērsties Eiropas ombudā.

Praksē ES pilsonība neatceļ valstu atšķirības. Sociālais nodrošinājums, nodokļu rezidence, veselības aprūpe un ģimenes tiesības joprojām ir katras valsts kompetencē, tikai ar koordinācijas noteikumiem. Tāpēc, pārceļoties uz citu dalībvalsti, atsevišķi jākārto reģistrācija dzīvesvietā, veselības apdrošināšanas jautājumi un nodokļu rezidences statuss.

Dubultā pilsonība Latvijā ir atļauta, bet ne ar visām valstīm. Likums pieļauj vienlaicīgu pilsonību galvenokārt ar Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas un NATO dalībvalstīm, kā arī ar atsevišķām citām valstīm un noteiktos izņēmuma gadījumos. Pirms citas valsts pilsonības iegūšanas aktuālo sarakstu un savu situāciju jāpārbauda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, jo sekas var būt Latvijas pilsonības zaudēšana.

Kādā secībā rīkoties

Vispirms noskaidrojiet, uz kāda pamata jūs pretendējat: izcelšanās, reģistrācija vai naturalizācija. Tas nosaka visu pārējo, jo katram pamatam ir savs dokumentu komplekts. Izcelšanās un reģistrācijas gadījumā centrālie dokumenti ir dzimšanas apliecības un arhīva izziņas par senčiem, un tos bieži nākas pieprasīt Latvijas Nacionālajā arhīvā.

Pēc tam sagatavojiet iesniegumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, samaksājiet valsts nodevu un, ja nepieciešams, piesakieties pārbaudījumiem. Ārzemēs dzīvojošie iesniegumu var iesniegt Latvijas vēstniecībā vai konsulātā. Ja saņemat atteikumu, to var apstrīdēt administratīvajā kārtībā, un termiņi ir noteikti, tāpēc ar pārsūdzību nedrīkst kavēties.

Biežākās kļūdas

Pirmā kļūda ir domāt, ka ilga dzīvošana Latvijā pati par sevi dod pilsonību. Tā nedod: pastāvīgā uzturēšanās atļauja un pilsonība ir divas dažādas lietas ar atšķirīgām tiesībām. Otra kļūda ir pieņemt, ka ES pilsonību var iegūt atsevišķi vai nopirkt: tā izriet tikai no dalībvalsts pilsonības.

Trešā kļūda skar bērnus jauktās ģimenēs. Ja vecāki ir dažādu valstu pilsoņi, bērnam var izveidoties vairākas pilsonības, un tas ietekmē dokumentus, militāro dienestu un dažkārt nodokļus. Šādos gadījumos, kā arī tad, ja vēsturiskie dokumenti ir zuduši vai statuss ir apstrīdēts, ir vērts konsultēties ar migrācijas tiesību juristu.

Kur meklēt oficiālo informāciju

Pilsonības likuma un saistīto Ministru kabineta noteikumu aktuālie teksti ir portālā likumi.lv. Procedūras apraksti, veidlapas, nodevu apmēri un pārbaudījumu materiāli ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes tīmekļvietnē.

Jautājumos par tiesībām citā dalībvalstī noder Eiropas Savienības informācijas dienests, kas sniedz skaidrojumus par pārvietošanās, darba un sociālo tiesību jautājumiem. Konkrētas valsts iekšējās prasības tomēr vienmēr jāpārbauda tās valsts iestādē.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Advokāti un likums Sadaļas jautājumi ar burtu L Ziņot par neprecizitāti