Lokveida artērija pēdā, nierē un dzemdē

Vieglāk visu saprast, salīdzinot tās blakus: no kurienes katra nāk, kurp tā iet un kas notiek, ja tā cieš.

Pēdas mugurpuses artērija (a. dorsalis pedis) ir apakšstilba priekšējās artērijas turpinājums, kas kļūst virspusēja tieši uz pēdas mugurpuses. No tās sānu virzienā atzarojas lokveida artērija, kas iet pāri pleznas kaulu pamatnēm zem atliecēju cīpslām un veido raksturīgu loku.

No šī loka uz priekšu atiet mugurpuses pleznas artērijas, kas savukārt pirkstu pamatnēs sadalās pirkstu mugurpuses artērijās. Papildus tam caurejošie zari savieno mugurpuses tīklu ar pēdas pēdiņas dziļo loku, tādējādi izveidojot divus savstarpēji saistītus apgādes stāvus.

Šī artērija ir viena no anatomiski mainīgākajām. Daļai cilvēku tā ir plāna vai vispār neizveidojas, un tās vietu pārņem citi zari. Tas nav trūkums, bet variācija, un tieši tāpēc pēdas asinsapgādi nekad nevērtē pēc viena asinsvada.

Klīniski svarīga ir pēdas mugurpuses pulsa taustīšana, kas ir viens no pirmajiem soļiem, izmeklējot pēdu cilvēkam ar cukura diabētu vai ar sāpēm kājās ejot. Ja pulss nav taustāms, tas var nozīmēt gan artēriju sašaurinājumu, gan vienkārši anatomisku variāciju, tāpēc turpmāk mēra asinsspiediena attiecību starp potīti un augšdelmu un veic Doplera izmeklēšanu.

Nierē asinsvadi ir sakārtoti stingrā kārtībā. Nieres artērija sadalās segmentu artērijās, tās daivu starpartērijās, kas iet starp nieres piramīdām, un, sasniedzot garozas un serdes robežu, pagriežas gandrīz taisnā leņķī un iet paralēli nieres virsmai. Tieši šis posms ir lokveida artērijas.

No tām perpendikulāri uz garozas virsmu atiet starplobulārās artērijas, no kurām savukārt atzarojas pievadošās arteriolas uz katru nieres kamoliņu. Tādējādi lokveida artērija ir pēdējais lielākais kopīgais ceļš pirms filtrēšanas aparāta.

Ultrasonogrāfijā ar Doplera režīmu tieši lokveida vai starplobulārajās artērijās mēra pretestības indeksu, kas raksturo asins plūsmas pretestību nierē. Šo mērījumu izmanto, novērojot pārstādītu nieri, novērtējot nieres artērijas sašaurinājumu un dažos hronisku nieru slimību gadījumos. Rādītājs ir netiešs un vienmēr jāvērtē kopā ar klīnisko ainu un asins analīzēm.

Dzemdes artērija paceļas gar dzemdes sānu malu un tās zari iekļūst muskuļslānī, kur veido lokveida artērijas. Tās iet apkārt dzemdei muskuļslāņa vidējā kārtā, un abu pušu artērijas savstarpēji savienojas, tāpēc dzemdei ir labs asins apgādes rezerves tīkls.

No lokveida artērijām uz iekšpusi atzarojas radiālās artērijas, kas šķērso muskuļslāni un sasniedz gļotādu. Tur tās sadalās divos veidos: pamata artērijās, kas paliek neskartas visu ciklu, un spirālveida artērijās, kas mēneša cikla laikā aug, savijas un menstruācijas laikā saraujas, izraisot gļotādas virsējā slāņa atgrūšanos.

Grūtniecības laikā notiek izšķirošs process: placentas šūnas iekļūst spirālveida artēriju sieniņā un pārvērš tās platās, zemas pretestības caurulēs, kas vairs nespēj saspiesties. Ja šī pārveidošanās ir nepilnīga, palielinās preeklampsijas un augļa augšanas aizturēšanās risks. Tieši tāpēc grūtniecības laikā veic dzemdes artēriju Doplera izmeklēšanu.

Gados vecākām sievietēm lokveida artēriju sieniņās bieži redzamas kaļķu nogulsnes, kas datortomogrāfijā izskatās kā loka veida gaišas līnijas dzemdes sieniņā. Tas parasti ir ar vecumu saistīts atradums.

• Dzemdes artērija ir galvenais pievadošais asinsvads.
• Lokveida artērijas iet apkārt dzemdei muskuļslānī.
• Radiālās artērijas šķērso muskuļslāni uz gļotādas pusi.
• Pamata artērijas paliek neskartas visu ciklu.
• Spirālveida artērijas mainās cikla laikā un pārveidojas grūtniecībā.

Augļa attīstībā asinsvadu tīkls veidojas pārpilnībā, un tikai daļa savienojumu saglabājas. Tieši tas izskaidro, kāpēc pēdas mugurpusē artēriju sazarojums cilvēkiem tik ļoti atšķiras: dažādi embrionālā tīkla posmi paliek vai izzūd.

Nierē asinsvadu sakārtojums veidojas kopā ar nieres daivu struktūru, un pieaugušam cilvēkam tas ir ļoti regulārs. Ar vecumu nieres garoza kļūst plānāka, un asinsvadu sieniņas stingrākas, kas paaugstina mērāmo pretestību.

Dzemdē lokveida artērijas visvairāk mainās grūtniecības laikā, ievērojami paplašinoties, un pēc dzemdībām pakāpeniski atgriežas tuvu iepriekšējam stāvoklim. Pēc menopauzes dzemdes asinsrite samazinās un asinsvados biežāk parādās kalcija nogulsnes.

Izmeklēšanas metode atkarīga no orgāna, bet pamatā visos trijos gadījumos ir ultrasonogrāfija ar Doplera režīmu.

1. Pēdā: pulsa taustīšana uz pēdas mugurpuses un aiz iekšējās potītes.
2. Pēdā: potītes un augšdelma asinsspiediena attiecības mērīšana, ja ir aizdomas par artēriju sašaurinājumu.
3. Pēdā: Doplera ultrasonogrāfija un vajadzības gadījumā datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses angiogrāfija.
4. Nierē: ultrasonogrāfija ar krāsu Dopleru un pretestības indeksa mērīšana vairākos nieres apgabalos.
5. Nierē: papildus asins analīzes un urīna izmeklēšana, jo asinsvadu rādītājs viens pats nav diagnoze.
6. Dzemdē: iegurņa ultrasonogrāfija, grūtniecības laikā dzemdes artēriju Doplera izmeklēšana noteiktās grūtniecības nedēļās.
7. Dzemdē: magnētiskā rezonanse, ja plānota miomas ārstēšana ar artēriju embolizāciju.

Visbiežākā sajaukšana Latvijā ir starp lokveida artēriju un lokveida dzemdi. Lokveida dzemde ir dzemdes formas variācija, kurā dzemdes dibena iekšējā mala nedaudz ieliecas uz iekšu. Tas attiecas uz dzemdes formu, nevis uz asinsvadiem, un vairumā gadījumu tā nav slimība.

Otra sajaukšana ir starp pēdas lokveida artēriju un pēdas pēdiņas dziļo loku. Pirmā atrodas pēdas mugurpusē, otrā zem pēdas, un tās apgādā dažādus apgabalus, lai gan savstarpēji savienojas ar caurejošiem zariem.

Trešā ir tīri terminoloģiska: nieres lokveida artērija reizēm tiek sajaukta ar starplobulāro artēriju. Lokveida iet paralēli nieres virsmai, bet starplobulārā no tās atiet perpendikulāri uz virsmu. Ultrasonogrāfijas aprakstos abas mēdz minēt kopā, jo mērījumus veic šajā līmenī.

Vissvarīgākā praktiskā nianse ir tā, ka nieres lokveida artērijas tiek uzskatītas par galaartērijām, tas ir, tām praktiski nav savstarpēju savienojumu ar kaimiņu artērijām. Tāpēc vienas šādas artērijas nosprostojums rada skaidri norobežotu ķīļveida audu bojājuma zonu, ko datortomogrāfijā var atpazīt pēc raksturīgās formas. Dzemdē situācija ir pretēja: tur savienojumu ir daudz, un tieši tas padara iespējamu miomu ārstēšanu ar artēriju embolizāciju, jo dzemde saglabā asinsapgādi arī pēc tam, kad daļa asinsvadu ir apzināti aizsprostoti.

Otra nianse attiecas uz pēdu. Pēdas mugurpuses pulsa trūkums pats par sevi nav pierādījums artēriju slimībai, jo daļai cilvēku šī artērija ir vāji attīstīta jau no dzimšanas. Tieši tāpēc diabēta pēdas izmeklēšanā nekad nepaļaujas uz vienu punktu, bet taustā vairākus pulsus un mēra asinsspiediena attiecību. Cilvēkam ar cukura diabētu jebkura nedzīstoša brūce uz pēdas ir iemesls neatlikt vizīti pie ārsta.