TJG Online
Advokāti un likums

Kas ir mūža ieslodzījums un vai no tā iespējama pirmstermiņa atbrīvošana?

Īsā atbilde

Mūža ieslodzījums ir bargākais Latvijas Krimināllikumā paredzētais sods, ko piespriež par atsevišķiem sevišķi smagiem noziegumiem. Tas nenozīmē, ka atbrīvošana nav iespējama nekādos apstākļos: likums paredz nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas un apžēlošanas mehānismus.

Latvijā nāvessods ir atcelts, tāpēc mūža ieslodzījums ir soda skalas augšējais punkts. To var piespriest tikai par likumā tieši norādītiem noziegumiem, piemēram, slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos vai īpaši smagiem noziegumiem pret valsti un cilvēci. Tiesa vērtē nodarījuma raksturu, sekas, vainas formu un personības apstākļus, un mūža ieslodzījums nekad nav vienīgā iespējamā sankcija.

Angliski runājošajās valstīs pazīstamais „dzīve bez nosacītas atbrīvošanas“ nozīmē, ka spriedums no paša sākuma izslēdz jebkādu atbrīvošanas izskatīšanu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka sods, kuram nav ne juridiskas, ne faktiskas pārskatīšanas perspektīvas, var nonākt pretrunā ar necilvēcīgas un pazemojošas sodīšanas aizliegumu. Tāpēc Eiropas valstīs parasti ir paredzēta kāda pārskatīšanas procedūra.

Latvijā nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana ir tiesas kompetencē. Lai to varētu izskatīt, notiesātajam jābūt izcietušam likumā noteikto soda daļu, jāpilda resocializācijas plāns un jābūt pozitīvi vērtējamai uzvedībai. Ieslodzījuma vietu pārvalde sagatavo raksturojumu, Valsts probācijas dienests sagatavo izvērtēšanas ziņojumu, bet galīgo lēmumu pieņem tiesa. Atbrīvošana ir nosacīta: pārbaudes laikā personu uzrauga probācijas dienests, un pienākumu neievērošana var novest pie atgriešanas ieslodzījumā.

Otrs ceļš ir apžēlošana, ko īsteno Valsts prezidents. Tā ir individuāls žēlastības akts, nevis tiesas process, un notiesātajam nav tiesību uz konkrētu rezultātu. Apžēlošanas lūgumu izskata Valsts prezidenta kanceleja, un tā var mainīt vai atvieglot sodu, bet nenoņem notiesājošā sprieduma faktu. Atsevišķos gadījumos Saeima var pieņemt amnestijas likumu, kas attiecas uz noteiktu personu loku.

Cietušajam un viņa tuviniekiem procesā arī ir sava vieta. Kriminālprocesā cietušajam ir tiesības saņemt informāciju par lietas gaitu, bet soda izpildes posmā likumā noteiktos gadījumos ir paredzēta iespēja tikt informētam par notiesātā atbrīvošanu. Lai šī informācija patiešām tiktu saņemta, parasti ir jāizsaka attiecīgs lūgums rakstiski, un to ir vērts izdarīt laikus, nevis tad, kad atbrīvošana jau notikusi.

Biežākais pārpratums ir pielīdzināt nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu soda atcelšanai. Sods netiek dzēsts: persona atrodas pārbaudes laikā ar uzlikta pienākumu kopumu, piemēram, dzīvesvietas deklarēšanu, regulāru ierašanos probācijas dienestā, aizliegumu tuvoties konkrētām personām vai vietām. Pārkāpuma gadījumā tiesa var lemt par atgriešanu ieslodzījumā atlikušā soda izciešanai.

Kā notiek soda izciešana

Mūža ieslodzījumu izcieš slēgtajā cietumā, un ar laiku, atkarībā no uzvedības un individuālā plāna izpildes, iespējama pāreja uz mazāk ierobežojošu soda izciešanas režīma pakāpi. Ieslodzījuma laikā paredzēta izglītošanās, nodarbinātība un sociālās uzvedības korekcijas programmas.

Tieši dalība šādās programmās un dokumentēta uzvedība vēlāk ir svarīgākie apstākļi, ko tiesa vērtē, lemjot par pirmstermiņa atbrīvošanu.

Kā šo sodu nošķirt no citiem jēdzieniem

Mūža ieslodzījums nav tas pats, kas terminēta brīvības atņemšana uz ilgu laiku: pēdējai ir konkrēts beigu datums. Tas nav arī apcietinājums, kas ir drošības līdzeklis pirms sprieduma, un nav piespiedu medicīniskā rakstura līdzeklis, ko piemēro personām, kuras nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijušas pieskaitāmas.

Atšķiras arī apžēlošana un amnestija. Apžēlošana attiecas uz vienu konkrētu personu un to īsteno Valsts prezidents; amnestija ir Saeimas pieņemts likums, kas attiecas uz personu grupu pēc vispārīgiem kritērijiem.

Kur pārbaudīt spēkā esošos nosacījumus

Konkrētā soda daļa, kas jāizcieš pirms atbrīvošanas izskatīšanas, un procesuālā kārtība ir noteikta Krimināllikumā, Latvijas Sodu izpildes kodeksā un Kriminālprocesa likumā, un šīs normas tiek grozītas. Spēkā esošās redakcijas pieejamas portālā likumi.lv, bet praktisku skaidrojumu par procedūru sniedz advokāts.

Šis raksts ir vispārīgs skaidrojums, nevis juridiska konsultācija konkrētā lietā. Ja nepieciešama aizstāvība vai pārstāvība, jāvēršas pie zvērināta advokāta, bet valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības iespējas kārto Tiesu administrācija.

Avoti