TJG Online
Medicīna un ārstēšana

Kā Latvijā izraksta narkotiskās pretsāpju zāles

Īsā atbilde

Latvijā stipras opioīdu grupas pretsāpju zāles izraksta ārsts uz īpašas, stingrās uzskaites receptes, un izsniegt tās drīkst tikai aptiekas, kurām ir speciālā atļauja darbam ar kontrolējamām vielām. Vielu sarakstus un aprites kārtību nosaka likums par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgo apriti un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi.

Kontrolējamās vielas ir iedalītas sarakstos. Pirmajā sarakstā ir vielas, kuru aprite medicīnā ir aizliegta un kuras pieļaujamas tikai zinātniskiem un ekspertīzes mērķiem; otrajā un trešajā sarakstā ir vielas, ko medicīnā lieto, bet ar stingru uzskaiti. Tieši saraksts, nevis zāļu nosaukums, izšķir, kāda veidlapa, uzskaite un glabāšana attiecas uz konkrētajām zālēm.

Latvijas regulējums nav radies pats no sevis un nav pārņemts no kādas atsevišķas valsts prakses. Tā pamatā ir ANO konvencijas par narkotiskajām un psihotropajām vielām un Eiropas Savienības regulējums par prekursoriem; zāļu apriti Latvijā uzrauga Zāļu valsts aģentūra, bet aptieku un ārstniecības iestāžu darbu pārbauda Veselības inspekcija.

Pacientam praktiski svarīgas ir trīs lietas. Pirmkārt, šādas receptes derīguma termiņš un izsniedzamais daudzums ir ierobežots stingrāk nekā parastām recepšu zālēm, tāpēc terapijas turpināšana prasa regulāru vizīti vai attālinātu kontaktu ar ārstu. Otrkārt, ne katrā aptiekā tās ir; mazās lauku aptiekās šo zāļu var nebūt, tāpēc pirms brauciena ir vērts piezvanīt. Treškārt, daļa sāpju terapijas zāļu ir iekļautas kompensējamo zāļu sistēmā, ko administrē Nacionālais veselības dienests, un onkoloģiskiem pacientiem kompensācijas apjoms ir lielāks.

Sāpju ārstēšanas ceļš parasti sākas pie ģimenes ārsta, un tālāk to vada speciālists atkarībā no cēloņa: onkologs, algologs jeb sāpju terapijas speciālists, neirologs vai paliatīvās aprūpes komanda. Paliatīvajā aprūpē mājās pacientam un tuviniekiem ir atsevišķa kārtība, kā zāles saņemt un uzglabāt, un to izskaidro aprūpes komanda.

Ceļošana ar šīm zālēm

Tas ir biežākais brīdis, kad noteikumi cilvēku pārsteidz. Lai ar narkotiskām vai psihotropām zālēm likumīgi ieceļotu citā Šengenas līguma valstī personiskai lietošanai, ir vajadzīga īpaša apliecība, kas izsniegta saskaņā ar Šengenas īstenošanas konvenciju, un to kārto iepriekš, nevis lidostā. Kura iestāde to Latvijā izsniedz un kādi dokumenti vajadzīgi, jānoskaidro Zāļu valsts aģentūrā vai pie ārstējošā ārsta.

Ārpus Šengenas zonas noteikumus nosaka galamērķa valsts, un atsevišķās valstīs Eiropā parastas zāles ir aizliegtas pavisam. Tāpēc pirms ceļojuma jāpārbauda attiecīgās valsts vēstniecības vai muitas informācija; paļaušanās uz to, ka „recepte taču ir“, nepalīdz.

Ar ko to jauc

Kontrolējamās zāles nav tas pats, kas jebkuras recepšu zāles. Tests: ja aptiekā zāles izsniedz pēc parastas receptes un elektroniski, tās nav stingrās uzskaites zāles; ja ārsts izmanto īpašu veidlapu vai kārtību un aptiekā par tām veic atsevišķu uzskaiti, tad ir. Bezrecepšu pretsāpju līdzekļi, piemēram, paracetamols un ibuprofēns, šajā regulējumā neietilpst vispār, kaut arī arī tiem ir savi riski.

Otra sajaukšana ir starp atkarību un fizioloģisku pieradumu. Ilgstošā terapijā organisms pielāgojas, un zāļu pēkšņa pārtraukšana rada simptomus arī tad, ja lietošana bijusi pilnībā atbilstoša ārsta norādījumiem. Tas nav tas pats, kas atkarība, un tieši šī sajaukšana daļu pacientu liek atteikties no nepieciešamās sāpju kontroles.

Kļūdas, kas maksā dārgi

Šādu zāļu nodošana citai personai, arī ģimenes loceklim ar līdzīgām sūdzībām, ir neatļauta aprite un var būt krimināli sodāma; tāpat aizliegts vadīt transportlīdzekli, ja zāles ietekmē reakciju, un par to atbild vadītājs, nevis ārsts. Neizlietotās zāles neizmet atkritumos un nenoglabā „nākamajai reizei“, bet nodod aptiekā, kas pieņem nederīgās zāles.

Godīgs ierobežojums: šis raksts skaidro kārtību, nevis ārstēšanu. Par to, vai konkrētā situācijā ir vajadzīgas opioīdu grupas zāles, kāda deva un cik ilgi, lemj ārsts, un šo jautājumu nedrīkst risināt pēc interneta apraksta vai kaimiņa pieredzes.

Avoti