Kas Latvijā ir īpašuma nodoklis un kā to aprēķina?

Tas ir Latvijas īpatnējākais punkts, kas svešos avotos neparādās. Daudzas pašvaldības savos saistošajos noteikumos paredz zemāku likmi mājoklim, kurā ir deklarēta vismaz viena persona, un augstāku likmi mājoklim, kurā nav deklarēts neviens. Iemesls ir tiešs: iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa nonāk tās pašvaldības budžetā, kurā cilvēks ir deklarēts.

Praktiskais secinājums: ja esat iegādājies dzīvokli un tajā dzīvojat, bet deklarēts esat vecākiem citā pilsētā, jūs, iespējams, maksājat paaugstinātu likmi bez jebkāda ieguvuma. Deklarēšana ir bezmaksas un kārtojama elektroniski valsts pakalpojumu portālā.

Otrs praktisks punkts ir atvieglojumi. Tos nosaka gan likums, gan katra pašvaldība atsevišķi: trūcīgām un maznodrošinātām personām, daudzbērnu ģimenēm, politiski represētajiem, atsevišķos gadījumos pensionāriem un personām ar invaliditāti. Daļa piemērojas automātiski, daļa tikai pēc iesnieguma. Pašvaldības to nepiemēro pēc savas iniciatīvas, ja nav datu, tāpēc iesniegums ir jāiesniedz.

Angliskajos tekstos „estate tax“ ir mantojuma jeb nāves nodoklis, un tulkojumā tas nereti kļūst par „īpašuma nodokli“. Tie ir divi pilnīgi dažādi maksājumi. Latvijā mantojuma nodokļa nav; mantojuma pieņemšanu kārto zvērināts notārs, un maksājama ir valsts nodeva un notāra atlīdzība, kuras apmērs ir atkarīgs no radniecības pakāpes un mantojuma vērtības.

Nekustamā īpašuma nodoklis nav arī nodoklis, ko maksā, pērkot vai pārdodot īpašumu. Pērkot maksājama valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā; pārdodot ar peļņu, var rasties iedzīvotāju ienākuma nodoklis no kapitāla pieauguma. Tie ir vienreizēji maksājumi, nevis ikgadējais nodoklis.

Tests: ja maksājums atkārtojas katru gadu un tā pamatā ir kadastrālā vērtība, tas ir nekustamā īpašuma nodoklis. Ja maksājums notiek vienu reizi darījuma vai mantošanas brīdī, tas ir kas cits.

Pirmā: nereģistrēta ēka. Ja būve ir uzcelta, bet nav nodota ekspluatācijā un reģistrēta kadastrā, tas nodokli neatceļ. Šādā gadījumā nodokli var aprēķināt par būvniecībā esošu objektu, un pēc noteikta termiņa piemērot paaugstinātu likmi. Būvatļaujas termiņa nokavēšana šeit izmaksā konkrētu naudu katru gadu.

Otrā: īpašuma izīrēšana vai izmantošana saimnieciskajā darbībā, nepaziņojot pašvaldībai. Ja mājoklī reģistrēta saimnieciskā darbība vai tas tiek izmantots komercdarbībai, piemērojama augstākā likme. Pašvaldības to pārbauda, un pārrēķins tiek veikts ar atpakaļejošu datumu kopā ar nokavējuma naudu.

Trešā: kadastrālās vērtības apstrīdēšana pēc paziņojuma saņemšanas. Kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests, un to apstrīd šajā iestādē tās noteikšanas kārtībā, nevis pašvaldībā. Pašvaldība vērtību nemaina, tā tikai piemēro likmi. Ja vēršaties nepareizajā iestādē, termiņš var pagaist tukšā.

Konkrētās likmes, atvieglojumus un maksāšanas termiņus katram gadam jāskatās savas pašvaldības saistošajos noteikumos un maksāšanas paziņojumā. Ja strīds skar lielu summu vai īpašuma lietošanas veida klasifikāciju, ir vērts piesaistīt nekustamā īpašuma vai nodokļu jomas juristu.