Kā Latvijā regulē partiju un vēlēšanu tēriņus?

Sistēmas pamatā ir trīs ierobežojumu veidi. Pirmkārt, ierobežots ir ziedotāju loks: juridiskās personas, tostarp uzņēmumi, arodbiedrības un ārvalstu personas, partijām ziedot nedrīkst, un ziedot var tikai noteiktas fiziskās personas no saviem, nevis svešiem līdzekļiem. Otrkārt, ierobežots ir ziedojuma apmērs vienai personai gadā. Treškārt, ierobežoti ir priekšvēlēšanu izdevumi kopumā, un šo griestu aprēķins ir piesaistīts vēlētāju skaitam un minimālajai mēneša darba algai. Konkrētās summas mainās, un spēkā esošos apmērus publicē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Caurskatāmība ir panākta ar publiskošanu. Partijām paziņojumi par saņemtajiem ziedojumiem jāiesniedz birojam īsā termiņā, un tie tiek publicēti tiešsaistē, norādot ziedotāju un summu. Pēc vēlēšanām partijas iesniedz priekšvēlēšanu izdevumu deklarāciju, kurā jāatspoguļo izdevumi par reklāmu, pasākumiem un materiāliem. Tieši šī atklātība ļauj žurnālistiem un vēlētājiem pašiem pārbaudīt, kas partiju finansē, un to var izdarīt ikviens, neko nepieprasot.

Otrs pīlārs ir valsts budžeta finansējums. Partijas, kas vēlēšanās pārsniedz noteiktu balsu slieksni, saņem finansējumu no valsts budžeta, un šīs sistēmas mērķis ir samazināt atkarību no privātiem ziedotājiem. Finansējuma apmērs ir noteikts likumā un laika gaitā ir mainīts, tāpēc aktuālais aprēķins jāskatās likuma spēkā esošajā redakcijā. Valsts finansējums nav pretstats ziedojumiem: partijai var būt abi avoti, un abi ir jāuzskaita atsevišķi.

Priekšvēlēšanu aģitācijai ir savi noteikumi, kas atšķiras no parastās reklāmas. Aģitācijas materiālos jābūt norādei par apmaksātāju, raidorganizācijās aģitācijas apjomu un kārtību uzrauga Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, bet vēlēšanu dienā aģitācija ir aizliegta. Atsevišķi noteikumi attiecas uz valsts un pašvaldību iestāžu resursu izmantošanu: administratīvo resursu izmantošana aģitācijai ir aizliegta, un tieši šī norma praksē rada visvairāk sūdzību pašvaldību vēlēšanās.

Biežākā kļūda no ziedotāja puses ir ziedot svešu naudu. Ja kāds sedz ziedojumu citas personas vārdā vai atmaksā to pēc tam, tas ir aizliegto ziedojumu slēpšanas paņēmiens, par ko atbildība iestājas gan ziedotājam, gan partijai, un ziedojums jāatmaksā valsts budžetā. Otra kļūda ir ziedot vairāk, nekā atļauj gada ierobežojums vai nekā pieļauj paša deklarētie ienākumi; birojs ziedojumus salīdzina ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem.

Ja gribat pārbaudīt konkrētu partiju, secība ir vienkārša. Vispirms atveriet biroja publisko ziedojumu un deklarāciju datubāzi un apskatiet ziedotājus pēdējos gados. Pēc tam salīdziniet deklarētos priekšvēlēšanu izdevumus ar to, cik daudz reklāmas reāli bijis redzams. Visbeidzot, pārbaudiet, vai birojs par šo partiju ir pieņēmis lēmumus par pārkāpumiem; lēmumi tiek publiskoti. Par pārkāpumu var ziņot birojam, arī anonīmi, un ziņojumam ir vērts pievienot fotoattēlus, ekrānuzņēmumus ar datumu un saites.