Kas ir pēdas mazais pirksts?
Īsā atbilde
Pēdas piektais jeb mazais pirksts (digitus minimus pedis) ir pirksts pēdas ārējā malā, vistālāk no īkšķa. To veido trīs sīki pirkstu kauliņi, kas pievienojas piektajam pleznas kaulam (os metatarsale V), un tas ir pēdas atbalsta laukuma ārējā robeža.
Pirksta skelets ir pats mazākais visā kājā, bet uzbūve atkārto pārējos pirkstus: pamata, vidējais un gala kauliņš, starp tiem divas sīkas locītavas, un savienojums ar pleznas kaulu pirksta pamatnē. Katra locītava ir ietverta kapsulā un no sāniem nostiprināta ar saitēm.
Pirkstu kustina divas muskuļu grupas. No apakšstilba nāk garās cīpslas, kas pirkstu saliec un atliec. Pašā pēdā ir mazie muskuļi, kas piesaistās tieši šim pirkstam: mazā pirksta atvilcējs (m. abductor digiti minimi) un mazā pirksta īsais saliecējs (m. flexor digiti minimi brevis). Jušanu un mazo muskuļu vadību nodrošina sānu pēdas nervs (n. plantaris lateralis), kas atzarojas no lielakaula nerva.
Funkcionāli pirksts pieder pie pēdas balsta trijstūra. Slodzi pēda pārnes caur papēdi, pirmā pleznas kaula galvu un piektā pleznas kaula galvu, un mazais pirksts ar savu pleznas kaulu veido šī trijstūra ārējo stūri. Soļa nobeigumā, kad pēda atgrūžas, pirksti izplešas un palielina atbalsta laukumu tieši tajā brīdī, kad līdzsvars ir visnestabilākais.
Piektā pleznas kaula pamatne: vieta, kas lūzt
Pēdas ārmalā, apmēram pusceļā no papēža līdz mazajam pirkstam, var sataustīt cietu izcilni. Tas ir piektā pleznas kaula pauguriņš, pie kura piestiprinās īsais šķiedrkaula muskulis.
Ja pēda pēkšņi sagriežas uz iekšu, šis muskulis parauj savu piestiprināšanās vietu, un kaula gabaliņš var atrauties. Praktiskās sekas ir svarīgas: ja pēc „sagrieztas potītes“ visstiprāk sāp nevis pati potīte, bet gan pēdas ārmalas vidus, tas ir iemesls doties pie ārsta, nevis uzskatīt to par parastu sastiepumu.
Biežākās mazā pirksta problēmas
Varžacis ir visbiežākā sūdzība. Cietā varžacs veidojas tur, kur āda berzē pret apavu, parasti pirksta ārmalā vai virspusē. Mīkstā varžacs veidojas starp ceturto un piekto pirkstu, kur āda paliek mitra, un tā izskatās bāla un izmirkusi.
Otrā ir pirksta stāvokļa maiņa. Piektais pirksts var novietoties virs ceturtā vai zem tā, un šī īpatnība parasti ir iedzimta un pamanāma jau bērnībā. Ja apavos tā netraucē, tā paliek tikai formas īpatnība.
Trešā ir āmurveida jeb nagveida deformācija, kurā pirksts paliek noliekts un vairs neiztaisnojas. Pie pirksta pamatnes ārpusē var izveidoties arī sānu izcilnis pēc tāda paša principa kā pie īkšķa, tikai pretējā pēdas malā.
Varžacs, tulzna vai kārpa: kā atšķirt
Šīs trīs lietas izskatās līdzīgi un tiek kopti pilnīgi atšķirīgi. Varžacij ir blīvs, caurspīdīgs kodols vidū, un tā sāp, kad uz to uzspiež no augšas. Ādas līnijas ap to un pāri tai turpinās nepārtraukti.
Pēdas kārpa (verruca plantaris) turpretī sāp visvairāk tad, kad to saspiež no sāniem, ādas līnijas tai pāri pārtrūkst, un tās virspusē bieži redz sīkus tumšus punktiņus, kas ir aizsprostoti asinsvadi.
Tulzna ir šķidruma pilns burbulis, kas rodas dažu stundu laikā pēc berzes, nevis pakāpeniski nedēļu gaitā. Ja šķirošana nav skaidra, to izvērtē podologs vai ādas ārsts.
Kad ar mazo pirkstu jāiet pie ārsta
Pēc traumas pie ārsta jāgriežas, ja pirksts izskatās izlocīts vai pagriezts nedabiskā leņķī, ja āda ir pārplēsta, ja nav iespējams uzkāpt uz pēdas vai ja pēc dažām dienām pietūkums un sāpes nemazinās.
Atsevišķa un daudz svarīgāka situācija ir cukura diabēts vai cita saslimšana, kas mazina pēdas jutību un asinsriti. Šādā gadījumā jebkura brūce, apsārtums vai tulzna uz mazā pirksta ir jāparāda ārstam agri, nevis jāgaida, jo nejutīga pēda nebrīdina ar sāpēm. Ar šīm problēmām nodarbojas podologs, ortopēds un diabēta pēdas kabinets.
Pašārstēšanās ar asiem instrumentiem vai stiprām ķīmiskām varžaču plāksterēm nav droša nevienam, kam ir traucēta asinsrite vai jutība.
Ko parasti nepasaka
Mazajam pirkstam ne vienmēr ir trīs kauliņi. Daļai cilvēku vidējais un gala kauliņš ir saauguši kopā vienā, un tāpēc šim pirkstam pēc būtības ir tikai divi. Tā ir izplatīta anatomijas variācija, nevis defekts, un tieši tāpēc mazais pirksts bieži neizskatās salokāms kā pārējie.
Otrs praktiskais secinājums attiecas uz apaviem. Pēdas platums priekšdaļā mainās ar slodzi: stāvot pēda ir platāka nekā sēžot. Apavi, kas šo pirkstu saspiež, ir cēlonis lielākajai daļai varžaču un deformāciju, un vienīgā iedarbīgā profilakse ir pietiekami plata apavu priekšdaļa, nevis ādas kopšana.
Latviešu valodā šo pirkstu sauc par mazo pirkstu vai mazo pirkstiņu. Apzīmējums „sārtais pirksts“ ir tiešs pārcēlums no angļu valodas un latviešu anatomijas valodā netiek lietots.