Tarss: pēdas pamata septiņi kauli
Īsā atbilde
Tarss (tarsus) ir pēdas pamata kaulu kopums, ko veido septiņi īsie kauli starp apakšstilbu un pleznas kauliem. Tajā ietilpst velves kauls, papēža kauls, laivveida kauls, kubveida kauls un trīs ķīļveida kauli, un kopā tie veido pēdas pakaļdaļu un vidusdaļu. Šo kaulu savstarpējās locītavas nodrošina pēdas spēju vienlaikus būt stabilam balstam un pielāgoties nelīdzenai zemei.
Pēdā ir divdesmit seši kauli, un tie iedalās trīs grupās. Vistuvāk apakšstilbam atrodas pēdas pamata jeb tarsa kauli, tiem seko pleznas kauli, un pēdas galā ir pirkstu kauli. Šāds dalījums nav tikai apraksts: katrai grupai ir savs uzdevums, un traumas tajās uzvedas pilnīgi atšķirīgi.
Vārds tarss cēlies no grieķu valodas apzīmējuma plakanai virsmai. Tieši tā ir šo kaulu būtība: tie neveido stingru plāksni, bet gan sastiprinātu kaulu bloku, kas balsta ķermeņa svaru un sadala to starp papēdi un pēdas priekšdaļu.
Izplatīts pārpratums ir uzskatīt tarsu par potīti. Potītes locītavu veido lielā un mazā lielakaula apakšgali kopā ar velves kaulu, tātad tikai viens tarsa kauls tajā piedalās. Pārējie seši atrodas zemāk un veido pašu pēdas ķermeni.
Praktiski svarīgākais ir tas, ka šie kauli savā starpā ir savienoti ar daudzām mazām, gandrīz neredzamām locītavām un ļoti stiprām saitēm. Kustība katrā no tām ir maza, bet kopā tās dod pēdai spēju pagriezties, pielāgoties akmeņainai zemei un kļūt stingrai tieši tajā mirklī, kad no tās atgrūžas.
Septiņi kauli un to vietas
Kaulus parasti apraksta trīs rindās: aizmugurē velves un papēža kauls, vidū laivveida un kubveida kauls, un priekšā trīs ķīļveida kauli, kas jau savienojas ar pleznas kauliem.
| Kauls | Latīniski | Kur tas atrodas un kāda ir tā nozīme |
|---|---|---|
| Velves kauls | talus | Augšējais kauls, kas pārņem svaru no apakšstilba un veido potītes locītavu |
| Papēža kauls | calcaneus | Lielākais tarsa kauls, veido papēdi un uzņem Ahileja cīpslu |
| Laivveida kauls | os naviculare | Pēdas iekšpusē starp velves kaulu un ķīļveida kauliem, velves atslēgas punkts |
| Kubveida kauls | os cuboideum | Pēdas ārpusē priekšā papēža kaulam, balsta pēdas ārējo malu |
| Iekšējais ķīļveida kauls | os cuneiforme mediale | Savienojas ar pirmo pleznas kaulu, nosaka lielā pirksta stāvokli |
| Vidējais ķīļveida kauls | os cuneiforme intermedium | Mazākais no trim, iesēdies dziļāk par pārējiem |
| Ārējais ķīļveida kauls | os cuneiforme laterale | Savienojas ar trešo pleznas kaulu un kubveida kaulu |
Locītavas, kas dod pēdai kustību
Tarsa kaulu savienojumi ir maz pamanīti, bet tieši no tiem atkarīgs, vai cilvēks var normāli staigāt pa nelīdzenu virsmu. Divas no tām ir tik svarīgas, ka tām ir pašu nosaukumi ķirurģijā.
- Potītes locītava (articulatio talocruralis) starp apakšstilba kauliem un velves kaulu ļauj pacelt un nolaist pēdas priekšgalu.
- Zemvelves locītava (articulatio subtalaris) starp velves un papēža kaulu ļauj pēdai sagāzties uz iekšu un uz āru.
- Šopāra jeb šķērsā pēdas pamata locītava iet starp velves un papēža kaulu no vienas puses un laivveida un kubveida kaulu no otras.
- Lisfranka jeb pēdas pamata un pleznas locītavas savieno ķīļveida un kubveida kaulus ar pleznas kauliem.
- Plantārā papēža un laivveida saite tur velves kaula galvu no apakšas un ir viens no galvenajiem velves balstiem.
Velves kauls: kauls bez neviena muskuļa
Velves kauls ir savdabīgākais visā skeletā. Pie tā nepiestiprinās neviena muskuļa cīpsla: tas ir pilnībā pakļauts kaimiņu kaulu un saišu darbībai un kustas tikai tāpēc, ka to kustina apkārtējie kauli.
Lielāko daļu tā virsmas klāj locītavas skrimslis, tāpēc vietas, kur kaulā varētu ieiet asinsvadi, ir pavisam maz. Asinis tajā ieplūst galvenokārt pa kaula kakliņu un izplatās pretēji galvenajam slodzes virzienam.
Sekas ir tiešas un nopietnas. Velves kaula kakliņa lūzums var pārtraukt asins padevi kaula ķermenim, un tas noved pie kaula daļas atmiršanas, ko sauc par aseptisku nekrozi. Tāpēc šāds lūzums tiek uzskatīts par steidzamu ortopēdisku situāciju un bieži prasa operāciju.
Pēdas velves un slodzes ceļš
Tarsa kauli nav sakārtoti plakanā rindā. Tie veido divas garenvelves, iekšējo un ārējo, un šķērsvelvi pēdas vidusdaļā. Velve darbojas kā atsperes tilts: nostājoties tā nedaudz saplok un uzkrāj enerģiju saitēs, bet, atgrūžoties, atdod to atpakaļ.
Svara ceļš ir vienkāršs. No apakšstilba slodze nonāk uz velves kaulu, no tā sadalās uz papēža kaulu aizmugurē un uz priekšu caur laivveida un ķīļveida kauliem uz pleznas kaulu galvām.
Ja velve nosēžas, mainās ne tikai pēdas forma. Mainās arī slodzes virziens ceļgalā un gūžā, tāpēc plakanā pēda dažkārt vispirms izpaužas kā sāpes ceļā, nevis pēdā.
Kā tarss attīstās bērnībā
Tarsa kauli pārkaulojas ļoti dažādos laikos. Papēža un velves kauls sāk kaulot jau pirms piedzimšanas, kubveida kauls ap dzimšanas laiku, bet laivveida kauls pēdējais, jau pirmajos dzīves gados.
Šī secība ir klīniski nozīmīga. Tieši laivveida kauls visilgāk paliek nepilnīgi apasiņots un kaulojas ilgāk, un tieši tāpēc bērniem var attīstīties šī kaula pārejoša asinsapgādes slimība, kas izpaužas ar klibošanu un sāpīgumu pēdas iekšpusē.
Otra bērnības un pusaudža gadu īpatnība ir tarsa koalīcija, tas ir, divu blakus esošo kaulu saaugšana ar skrimsli vai kaulu. Tā parasti nesagādā grūtības mazam bērnam, bet, augot un kļūstot stingrākai, rada stīvu plakanu pēdu, biežas sastiepumu epizodes un sāpes, kas sākas apmēram desmit līdz piecpadsmit gadu vecumā.
Traumas un slimības šajā pēdas daļā
Tarsa kauli lūst retāk nekā pleznas kauli, bet, ja lūst, sekas parasti ir smagākas, jo runa ir par svara nesošām locītavu virsmām. Ar šiem bojājumiem strādā ortopēds traumatologs.
- Papēža kaula lūzums, kas tipiski rodas, krītot no augstuma uz kājām, un prasa arī mugurkaula pārbaudi.
- Velves kaula kakliņa lūzums ar aseptiskas nekrozes risku.
- Pēdas pamata un pleznas savienojuma bojājums, ko sākumā bieži noraida kā parastu sastiepumu.
- Noguruma lūzumi laivveida kaulā, kas raksturīgi skrējējiem un sākas kā nenoteiktas sāpes pēdas vidū.
- Papēža kaula piestiprinājuma vietu iekaisumi un pēdas plantārās fascijas iekaisums.
- Osteoartrīts zemvelves un vidējās pēdas locītavās, bieži gadus pēc vecas traumas.
- Pēdas pamata kanāla sindroms, kad tiek saspiests nervs aiz iekšējās potītes.
Kā šos kaulus izmeklē
Sākumā vienmēr ir rentgena uzņēmumi vairākās projekcijās, tostarp slodzes uzņēmumi stāvot, jo tieši ar slodzi atklājas velves sabrukums un locītavu nobīdes. Tomēr tarsa kauli guļ cieši viens otram priekšā, tāpēc rentgenā daudz kas pārklājas.
Datortomogrāfija ir galvenā metode sarežģītiem lūzumiem un kaulu saaugumu meklēšanai, jo tā ļauj kaulus apskatīt pa slāņiem un trīs dimensijās. Magnētiskā rezonanse nepieciešama, ja meklē kaula tūsku, noguruma lūzumu, asinsapgādes traucējumus vai saišu bojājumu.
Ja pēc pēdas traumas nevar uzkāpt uz kājas vai pastaigāt dažus soļus, un ir sāpīgums tieši uz kaula, tas ir iemesls doties uz traumpunktu neatkarīgi no tā, cik traumas mehānisms šķitis nenozīmīgs.
Ar ko tarsu sajauc
Pirmais un biežākais pārpratums ir tarsa pielīdzināšana potītei. Potīte ir locītava starp apakšstilbu un velves kaulu, bet tarss ir kaulu grupa zem tās. Sastiepta potīte un bojāts tarsa kauls ir divas atšķirīgas diagnozes ar pavisam citu ārstēšanu.
Otrs pārpratums ir tīri terminoloģisks un ārstus reizēm mulsina pat dokumentos. Vārds tarss medicīnā apzīmē arī acs plakstiņa blīvo skrimšļveida plāksnīti (tarsus palpebrae), kas dod plakstiņam formu. Šīm divām struktūrām nav nekā kopīga, izņemot nosaukumu.
Vēl viena bieža sajaukšana notiek starp papēža kaula izaugumu un papēža sāpēm. Kaula izaugums bieži ir redzams rentgenā arī cilvēkiem bez jebkādām sūdzībām, bet sāpes parasti nāk no fascijas piestiprinājuma vietas iekaisuma. Tāpēc izauguma esamība attēlā vēl nenozīmē, ka tas ir sāpju cēlonis.
Beigās viens fakts, ko parasti nepiemin: krītot no augstuma un salaužot papēža kaulu, spēks pa skeletu turpina ceļu augšup, tāpēc šādiem pacientiem īpaši bieži atrod arī mugurkaula jostas daļas skriemeļa lūzumu. Pieredzējis ārsts pie papēža lūzuma vienmēr pajautā par muguras sāpēm un vajadzības gadījumā izmeklē arī mugurkaulu.
Bieži uzdotie jautājumi
Cik kaulu ir tarsā?
Septiņi: velves kauls, papēža kauls, laivveida kauls, kubveida kauls un trīs ķīļveida kauli. Tie aizņem pēdas pakaļdaļu un vidusdaļu. Tālāk uz priekšu seko pieci pleznas kauli un pirkstu kauli.
Vai tarss ir tas pats, kas potīte?
Nē. Potītes locītavu veido lielā un mazā lielakaula apakšgali kopā ar velves kaulu, un tikai šis viens tarsa kauls tajā piedalās. Pārējie seši tarsa kauli atrodas zem potītes un veido pašu pēdu.
Kāpēc velves kaula lūzums ir bīstamāks par citiem?
Tāpēc, ka gandrīz visu tā virsmu klāj locītavas skrimslis un asinsvadiem ieiet kaulā ir maz vietas. Lūzums var pārtraukt asins padevi, un kaula daļa atmirst, kas vēlāk izraisa sabrukumu un locītavas artrozi. Šī iemesla dēļ šādu lūzumu ārstē steidzami un bieži operatīvi.
Bērnam sāp pēdas vidusdaļa un viņš klibo, kas tas var būt?
Viens iespējamais cēlonis ir laivveida kaula pārejoša asinsapgādes slimība, kas rodas tieši šī kaula vēlīnās kaulošanās dēļ. Cits biežs cēlonis pusaudžiem ir tarsa kaulu saaugšana, kas rada stīvu plakanu pēdu un atkārtotus sastiepumus. Abos gadījumos bērns jāparāda ortopēdam, jo diagnozi nosaka pēc rentgena un dažkārt papildu izmeklējumiem.
Vai plakanā pēda vienmēr jāārstē?
Nē. Mīksta, kustīga plakana pēda bez sāpēm, kas, uzkāpjot uz pirkstgaliem, atgūst velvi, bieži ir normas variants un neprasa ārstēšanu. Uzmanība nepieciešama, ja pēda ir stīva, sāpīga, ja velve neatjaunojas vai ja stāvoklis strauji pasliktinās. Šādā gadījumā jāvēršas pie ortopēda.
Kā atšķirt pēdas sastiepumu no tarsa kaula lūzuma?
Droši atšķirt tos bez rentgena nevar, un tieši tāpēc daļa vidējās pēdas lūzumu tiek nokavēti. Brīdinošas pazīmes ir nespēja uzkāpt uz kājas, punktveida sāpīgums tieši uz kaula, strauji augošs pietūkums un zilums pēdas apakšā. Šādos gadījumos jādodas uz traumpunktu.