Kas ir tiesas piekritība un jurisdikcija?

Atjaunināts 2026. gada 19. septembrīPublicēts 2022. gada 17. septembrī 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Piekritība ir noteikumu kopums par to, kura tiesa drīkst izskatīt konkrētu lietu, bet jurisdikcija plašākā nozīmē ir jautājums par to, kuras valsts tiesai lieta vispār pakļauta. Latvijā civillietās to nosaka Civilprocesa likums, administratīvajās lietās Administratīvā procesa likums, bet pārrobežu strīdos Eiropas Savienībā galvenokārt Briseles Ia regula.

Praksē jautājums sadalās trijos slāņos, un tie jārisina tieši šādā secībā. Pirmais: vai strīds vispār ir izskatāms tiesā un kurā procesā, tas ir, vai tā ir civillieta, administratīvā lieta vai krimināllieta. Otrais: kāda līmeņa tiesa to skata pirmajā instancē. Trešais: kura konkrētā tiesa pēc teritorijas. Ja kļūdās pirmajā slānī, nepalīdz tas, ka pārējie divi ir pareizi.

Civillietās vispārīgais noteikums ir, ka prasība ceļama pēc atbildētāja deklarētās dzīvesvietas, bet juridiskai personai pēc tās juridiskās adreses. No tā ir izņēmumi. Prasības par nekustamo īpašumu ceļamas pēc īpašuma atrašanās vietas neatkarīgi no tā, kur dzīvo puses; tā ir izņēmuma piekritība, no kuras nevar atkāpties pat ar pušu vienošanos. Atsevišķās kategorijās likums prasītājam dod izvēli, piemēram, prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu vai patērētāja prasībās, kur prasību var celt arī pēc sava dzīvesvietas.

Puses var vienoties par citu tiesu, un tipiski tas tiek darīts līguma pēdējās rindkopās. Šī vienošanās ir spēkā tikai tad, ja tā neskar izņēmuma piekritību. Patērētāja līgumos šāda klauzula ir jāvērtē īpaši piesardzīgi, jo netaisnīgs līguma noteikums patērētājam nav saistošs, un Patērētāju tiesību aizsardzības likums šādus noteikumus ierobežo.

Atsevišķi jāpiemin specializētā tiesa. Latvijā darbojas Ekonomisko lietu tiesa, kurai likumā ir noteiktas konkrētas lietu kategorijas, piemēram, daļa komercstrīdu un noteikti noziedzīgu nodarījumu veidi. Ja lieta ietilpst šajā sarakstā, to nedrīkst iesniegt rajona tiesā, un otrādi.

Tests, kā atšķirt civillietu no administratīvās lietas

Tas, ka strīda otrā puse ir valsts iestāde vai pašvaldība, pats par sevi neko nenozīmē. Izšķir tas, kādā lomā iestāde rīkojās. Ja iestāde izdeva administratīvo aktu vai veica faktisku rīcību, īstenojot publisko varu, piemēram, atteica pabalstu, uzlika sodu, atteica būvatļauju, tā ir administratīvā lieta un jāvēršas Administratīvajā rajona tiesā, iepriekš izmantojot obligāto apstrīdēšanu augstākā iestādē.

Ja iestāde rīkojās kā līdzvērtīgs līgumpartneris, piemēram, nesamaksāja par piegādātu preci pēc iepirkuma līguma, tas ir civiltiesisks strīds un jāiet uz vispārējās jurisdikcijas tiesu. Praktiskā sekas ir smagas: administratīvajā procesā pieteikuma termiņš ir mēnesis no lēmuma paziņošanas, un, ja to nokavē, mēģinot lietu iesniegt nepareizajā tiesā, tiesības zūd pavisam.

Pārrobežu lietas: kad Latvijas tiesa nav kompetenta

Ja atbildētājs dzīvo citā Eiropas Savienības dalībvalstī, jurisdikciju nosaka Briseles Ia regula, kuras pamatnoteikums ir tas pats: prasība ceļama atbildētāja domicila valstī. Regula paredz arī alternatīvas, piemēram, līguma izpildes vietu vai kaitējuma nodarīšanas vietu, un īpašu aizsardzību patērētājiem, darbiniekiem un apdrošinājuma ņēmējiem, kuri savu prasību var celt savā dzīvesvietas valstī.

Ģimenes lietās, tostarp laulības šķiršanā un vecāku atbildībā, piemēro citus Eiropas Savienības tiesību aktus, un mantojuma lietās vēl citus. Tāpēc atbilde uz jautājumu par pārrobežu jurisdikciju bez lietas kategorijas nav dodama vispār. Ja lietā ir ārvalsts elements, ir vērts konsultēties ar zvērinātu advokātu, kas strādā ar starptautiskajām privāttiesībām, jo kļūda šajā posmā nozīmē no jauna sāktu procesu citā valstī.

Kas notiek, ja tomēr iesniedz nepareizajā tiesā

Civilprocesā tiesnesis, saņemot prasības pieteikumu, pārbauda piekritību. Ja lieta nav šai tiesai piekritīga, pieteikumu atsaka pieņemt un norāda, kur vērsties. Samaksātā valsts nodeva pēc iesnieguma ir atgūstama, bet zaudētais laiks nē, un tas ir svarīgi tur, kur tuvojas noilgums.

Vēl viens bieži nepamanīts šķērslis ir šķīrējtiesas atruna līgumā. Ja puses ir vienojušās strīdu nodot šķīrējtiesai, valsts tiesa prasību nepieņems, izņemot likumā paredzētos gadījumus. Tāpēc pirmā lieta, ko izdarīt pirms prasības rakstīšanas, ir izlasīt līguma pēdējās rindkopas, nevis pirmās.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Advokāti un likums Sadaļas jautājumi ar burtu T Ziņot par neprecizitāti