Vai Latvijā lietas izskata zvērinātie?

Zvērināto tiesa ir anglosakšu tiesību loka iezīme. Tur no vēlētāju vai iedzīvotāju sarakstiem atlasa parastus cilvēkus, kuri, noklausījušies pierādījumus, lemj par faktu jautājumu, proti, par vainīgumu, bet tiesnesis vada procesu un nosaka sodu. Kontinentālās Eiropas tradīcijā, pie kuras pieder Latvija, faktus un tiesību piemērošanu vērtē viens un tas pats profesionālais tiesnesis, kuram spriedums ir jāpamato rakstveidā.

Latvijā līdz 2009. gadam krimināllietu izskatīšanā piedalījās tiesas piesēdētāji: sabiedrības pārstāvji, kuri sēdēja blakus tiesnesim. Civillietās un administratīvajās lietās viņu līdzdalība bija izbeigta jau iepriekš. Kopš piesēdētāju institūta likvidēšanas pirmās instances krimināllietu izskata tiesnesis vienpersoniski, bet likumā noteiktos gadījumos, tipiski sarežģītās vai sevišķi smagās lietās, to dara trīs tiesneši kopā.

Tas nenozīmē, ka sabiedrība no tiesas ir izslēgta. Tiesas sēdes parasti ir atklātas, un klausītājs tajās var ienākt, ja sēde nav pasludināta par slēgtu, piemēram, valsts noslēpuma, nepilngadīgā interešu vai privātās dzīves aizsardzības dēļ. Nolēmumi tiek publicēti tiesu nolēmumu datubāzē anonimizētā veidā, un tieši šī publiskā pieejamība, nevis piesēdētāji, mūsdienās ir galvenais sabiedrības kontroles instruments.

Cilvēkam, kurš pats nonāk tiesā, no tā izriet praktiskas sekas. Uzvarēt ar emocionālu runu, kas domāta piesēdētājiem, Latvijā nav iespējams: nozīme ir rakstveida pierādījumiem, lieciniekiem un tam, cik precīzi prasījums ir formulēts. Pirms sēdes iepazīstieties ar lietas materiāliem, sagatavojiet dokumentu sarakstu un jautājumus lieciniekiem, un pārliecinieties, ka visi pierādījumi ir iesniegti likumā noteiktajā termiņā, jo vēlāk iesniegtos tiesa var nepieņemt. Ja pats sev nespējat sagatavot dokumentus, atcerieties, ka tiesa nekonsultē puses par to, kā vest lietu: tās uzdevums ir izšķirt strīdu, nevis palīdzēt vienai pusei. Juridiska konsultācija pirms pirmās sēdes maksā daudzkārt mazāk nekā zaudēta lieta.

Biežākā kļūda ir sajaukt tiesu instances. Apgabaltiesa kā apelācijas instance lietu pārskata pēc būtības, tātad tur vēl var runāt par faktiem. Augstākās tiesas Senāts kasācijas kārtībā vērtē tikai to, vai zemāka tiesa pareizi piemērojusi tiesību normas un ievērojusi procesu, un jaunus pierādījumus tur neiesniedz. Tāpēc svarīgākais darbs ar faktiem ir jāpaveic pirmajās divās instancēs.

Ja jūs tomēr saskaraties ar zvērināto tiesu, tas parasti notiek ārzemēs. Latvijas iedzīvotājs var kļūt par liecinieku vai pat par pusi procesā citā valstī, un tur pierādījumu izklāsts tiek veidots citādi: liela nozīme ir liecinieku nopratināšanai mutvārdos, uzstāšanās veidam un tam, kā pierādījumu ievadīšanu lietā ierobežo procesuālie noteikumi. Šādā situācijā vietējais advokāts ir nepieciešams, un Latvijas advokāta zināšanas viņu neaizstāj.