2011. gadā Romāns Ostriakovs no lielveikala Dženovā, Itālijā, nopirka maisu ar maizes kociņiem, taču viņu apturēja, pirms viņš paguva doties prom. Jaunais bezpajumtnieks nebija samaksājis par mazu desiņu un diviem siera gabaliņiem, kuru kopējā vērtība bija 4.07 eiro (4.50 USD), ko viņš bija palicis kabatā. Piecus gadus vēlāk, pēc vairākām apelācijām, Itālijas Augstākā kasācijas tiesa nolēma, ka Ostriakovs bija paņēmis pārtiku, “saskaņā ar tūlītēju un būtisku vajadzību pēc uztura”, un tāpēc šī darbība nav uzskatāma par noziegumu.
Likums, kārtība un līdzjūtība:
Ekonomisko grūtību laikā tiesas spriedums “ikvienam atgādina, ka civilizētā valstī badā nevajadzētu mirst pat vissliktākajiem vīriešiem”, teikts laikraksta La Stampa izdevumā.
Itālijas Augstākā kasācijas tiesa izskata tikai tiesību aktu piemērošanu, nevis kādas konkrētas lietas faktus.
Lieta radīja salīdzinājumus ar Žana Valžāna stāstu filmā “Nožēlojamie”, jo romāna varonim tika piespriests ilgs cietumsods par maizes zagšanu, lai pabarotu savu izsalkušo ģimeni.