TJG Online
Medicīna un ārstēšana

Kā darbojas valsts apmaksātā veselības aprūpe?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpi organizē un apmaksā Nacionālais veselības dienests, un ceļš pie lielākās daļas speciālistu sākas pie ģimenes ārsta. Pacients parasti maksā pacienta iemaksu, nevis visu pakalpojuma cenu.

Pirmais praktiskais solis ir reģistrēties pie ģimenes ārsta. To izdara, uzrakstot iesniegumu izraudzītajai ārsta praksei, un ārstu var mainīt, ja neesat apmierināts vai esat pārcēlies. Ģimenes ārsts ir sistēmas durvis: viņš ārstē pats, izraksta receptes, nosūta uz izmeklējumiem un dod nosūtījumu pie speciālista. Bez nosūtījuma pieejama tikai daļa speciālistu, un šo sarakstu uztur Nacionālais veselības dienests.

Otrs solis ir saprast, kas ir pacienta iemaksa. Tā nav pakalpojuma cena, bet pacienta līdzmaksājums: pārējo par jums samaksā valsts no nodokļiem. Likums paredz plašu atbrīvoto personu loku, tostarp bērnus, grūtnieces un vairākas sociāli neaizsargātas grupas, kā arī nosaka, cik daudz pacienta iemaksu kopumā var nākties samaksāt viena kalendāra gada laikā. Konkrētie apmēri un atbrīvojumi laiku pa laikam mainās, tāpēc aktuālais saraksts jāskatās Nacionālā veselības dienesta mājaslapā.

Trešais elements ir zāles. Daļai diagnožu valsts kompensē medikamentu izmaksas pilnībā vai daļēji, un pamatā ir kompensējamo zāļu saraksts. Ārsts izraksta recepti elektroniski, un aptiekā parasti pietiek ar personu apliecinošu dokumentu. Ja ārsts izraksta konkrēta ražotāja zāles, bet sarakstā ir lētāks līdzvērtīgs medikaments, par to ir vērts pajautāt aptiekā, jo starpību maksā pacients.

Lielākā neskaidrība rodas tur, kur vienā un tajā pašā klīnikā viens un tas pats ārsts pieņem gan par valsts, gan par pacienta naudu. Valsts apmaksātajam pakalpojumam ir ierobežots finansējums un rinda, maksas pakalpojumam rindas nav. Tas nav pārkāpums, bet pirms pieraksta ir tieši jājautā, vai konkrētais apmeklējums ir valsts apmaksāts, un, ja nē, cik tas maksās. Šo jautājumu neuzdošana ir tipiskākā kļūda.

Privātā veselības apdrošināšanas polise, ko bieži piedāvā darba devējs, valsts sistēmu neaizstāj, bet papildina: tā parasti sedz maksas vizītes, daļu izmeklējumu, zobārstniecību un rehabilitāciju atbilstoši polises limitiem. Pirms pērkat polisi pats, ir vērts izlasīt, kas tieši ir izslēgts, jo hroniskas saslimšanas un jau zināmas diagnozes bieži netiek segtas.

Ceļojot pa Eiropas Savienību, līdzi ņemama Eiropas veselības apdrošināšanas karte, ko bez maksas izsniedz Nacionālais veselības dienests. Tā dod tiesības uz nepieciešamo palīdzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecīgās valsts iedzīvotājiem, taču tā nav ceļojumu apdrošināšana un nesedz ne repatriāciju, ne plānotu ārstēšanos. Plānotai ārstēšanai citā dalībvalstī ir atsevišķa kārtība ar iepriekšēju atļauju, un to arī kārto Nacionālais veselības dienests.

Kas pieder pie valsts apmaksātās aprūpes

Tiesības uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem nav automātiskas ikvienam, kas atrodas Latvijā. Likums nosaka personu loku, kurā ietilpst Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī vairākas ārzemnieku grupas ar uzturēšanās tiesībām Latvijā. Ja nesen esat atgriezies no darba ārzemēs vai tikko ieradies uz dzīvi Latvijā, savu statusu ir vērts pārbaudīt jau pirms ārsta apmeklējuma.

Neatliekamā medicīniskā palīdzība ir atsevišķs stāsts: dzīvībai bīstamā situācijā zvanāms neatliekamās palīdzības numurs, un palīdzība tiek sniegta neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir reģistrēts pie ģimenes ārsta. Situācijās, kas nav dzīvībai bīstamas, bet ir steidzamas, strādā ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis un slimnīcu uzņemšanas nodaļas.

Ģimenes ārsta izvēle nav formalitāte arī tāpēc, ka tieši prakses reģistrs nosaka, kur glabājas jūsu slimības vēsture un kurš seko līdzi profilaktiskajām pārbaudēm. Valsts apmaksā vairākas skrīninga programmas, uz kurām uzaicinājums pienāk pa pastu vai tiek fiksēts elektroniskajā veselības sistēmā, un šos uzaicinājumus ignorēt nav vērts, jo tieši agrīna atklāšana ir vienīgā lieta, ko pacients patiešām var ietekmēt pats.

Ja ārstēšana ir gājusi greizi

Pacienta tiesības nosaka atsevišķs likums, un tas ietver tiesības uz informāciju, uz piekrišanu pirms ārstēšanas, uz sava medicīniskā dokumenta kopiju un uz otru viedokli. Pirmais solis strīdā parasti ir rakstisks iesniegums ārstniecības iestādes vadībai, jo daļa gadījumu tiek atrisināti tieši tur.

Ja tas nepalīdz, ārstniecības kvalitāti izvērtē Veselības inspekcija. Par kaitējumu, kas nodarīts pacienta veselībai vai dzīvībai ārstniecības laikā, atlīdzību var prasīt no Ārstniecības riska fonda, ko administrē Nacionālais veselības dienests. Ja summa ir liela vai gadījums sarežģīts, ir vērts piesaistīt juristu, kurš specializējas medicīnas tiesībās, jo lietās izšķiroša nozīme ir tieši medicīniskajai dokumentācijai un ekspertīzei.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Medicīna un ārstēšana Sadaļas jautājumi ar burtu V Ziņot par neprecizitāti