Kā darbojas valsts apmaksātā veselības aprūpe?

Pacienta iemaksa ir fiksēta summa par vizīti, izmeklējumu vai stacionāra dienu, un to nosaka Ministru kabineta noteikumi. Kalendārā gada laikā pacienta iemaksām ir noteikts maksimālais kopapjoms: kad tas sasniegts, cilvēks var saņemt izziņu par atbrīvojumu no turpmākajām iemaksām attiecīgajā gadā. Par to ļoti daudzi hroniski slimi cilvēki nezina un maksā visu gadu.

No pacienta iemaksas ir atbrīvotas atsevišķas iedzīvotāju grupas, piemēram, bērni, grūtnieces un pēcdzemdību periodā esošas sievietes, trūcīgas personas un vairākas citas kategorijas. Atbrīvojums nav automātisks: tas jāpierāda ar attiecīgu dokumentu vai statusu reģistrā.

Viens un tas pats ārsts vienā un tajā pašā kabinetā var pieņemt gan valsts apmaksātā kārtībā, gan par maksu, un pacients bieži nemaz nesaprot, kurā no abiem ir nokļuvis. Tests ir trīs jautājumi, ko var uzdot reģistratūrā: vai iestādei ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu, vai man ir derīgs nosūtījums un vai šis vizītes laiks ir no valsts apmaksātā apjoma.

Trešā, atsevišķā lieta ir darba devēja veselības apdrošināšanas polise. Tā ir privāta apdrošināšana, kas parasti sedz maksas pakalpojumus un pacienta iemaksas noteiktā limita ietvaros. Polise nedod tiesības uz valsts apmaksātu pakalpojumu bez nosūtījuma un neietekmē rindu.

Tipiskākais gadījums: cilvēks ar sāpēm piesakās privāti pie speciālista, jo tur ir brīvs laiks jau rīt, un pēc tam saņem pilnu rēķinu, jo bez nosūtījuma vizīte nav valsts apmaksāta. Otrs gadījums: nosūtījums ir, bet tā termiņš beidzies, kamēr gaidīta rinda, un iestāde pakalpojumu neapmaksā.

Trešais gadījums ir dārgākais: izmeklējums veikts privāti par savu naudu, cerot, ka valsts to pēc tam kompensēs. Tā nenotiek. Valsts apmaksā pakalpojumu tad, ja tas saņemts noteiktajā kārtībā, nevis atmaksā jau samaksāto rēķinu.

Pirms brauciena uz citu ES vai EEZ valsti vai Šveici Nacionālajā veselības dienestā bez maksas jāpieprasa Eiropas veselības apdrošināšanas karte. Tā dod tiesības saņemt neatliekamu un nepieciešamu palīdzību tādā pašā kārtībā un par tādu pašu pacienta līdzmaksājumu kā attiecīgās valsts iedzīvotājiem, tātad ne vienmēr bez maksas.

Tā nav ceļojumu apdrošināšana: tā nesedz repatriāciju, medicīnisko evakuāciju un privātās klīnikas. Plānotai ārstēšanai citā ES valstī ir atsevišķa kārtība ar iepriekšēju atļauju, ko izsniedz Nacionālais veselības dienests.

Apmaksāto pakalpojumu grozs, iemaksu apmēri un kompensējamo zāļu saraksts mainās, dažkārt vairākas reizes gadā, tāpēc konkrētas summas šeit apzināti nav minētas: tās jāskatās Nacionālā veselības dienesta mājaslapā vai spēkā esošajos noteikumos. Par to, kas konkrētajā slimības gadījumā ir nepieciešams un kāds izmeklējums pienākas, jāsaņem ārstējošā ārsta vērtējums; šis apraksts izskaidro tikai sistēmas mehāniku.