TJG Online
Vēsture un valdība

31. augusts: Krievijas karaspēka izvešana un citi notikumi

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Latvijai svarīgākais 31. augusta notikums ir 1994. gads, kad no valsts teritorijas tika izvestas pēdējās Krievijas Federācijas bruņoto spēku vienības. Tajā pašā datumā 1939. gadā notika Gļeivices provokācija, kas kalpoja par ieganstu Otrā pasaules kara sākumam, bet 1997. gadā Parīzē autoavārijā gāja bojā princese Diāna.

Karaspēka izvešana bija sarunu, nevis vienas dienas rezultāts. Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā palika bijušās PSRS armijas daļas, kuru mantiniece kļuva Krievija, un izvešanas grafiks tika nostiprināts 1994. gada pavasarī parakstītajos starpvalstu dokumentos. 31. augustā izvešanas termiņš beidzās, un tajā pašā dienā Krievijas karaspēks pameta arī Igauniju un Vāciju.

Viena būtiska nianse, kas pazūd svinīgajos aprakstos: līdz ar karaspēku neaizgāja viss. Skrundas radiolokācijas stacija saskaņā ar atsevišķu vienošanos turpināja darboties vēl vairākus gadus pēc 1994. gada, un objekta darbība beidzās 1998. gadā, bet demontāža noslēdzās nākamajā gadā. Tāpēc precīzāk ir teikt, ka 1994. gadā beidzās karaspēka klātbūtne, nevis visa militārā infrastruktūra.

1939. gada 31. augusta vakarā vācu drošības dienesta vīri civilā ieņēma Gļeivices radiostaciju Silēzijā un nolasīja pretvācisku paziņojumu, atstājot notikuma vietā nogalinātus cilvēkus poļu apģērbā. Nākamajā rītā Vācija uzbruka Polijai, atsaucoties uz šādām „poļu provokācijām". Šodien tas ir mācību grāmatu piemērs inscenētam ieganstam.

1997. gada 31. augusta naktī Parīzes tunelī bojā gāja Velsas princese Diāna, Dodi Alfajeds un šoferis. Izmeklēšana konstatēja, ka šoferis bija alkohola reibumā un brauca ar pārmērīgu ātrumu, bet paparaci vajāšana bija apstākļu daļa. Vienīgais, kurš izdzīvoja, bija piesprādzētais miesassargs, un tieši šī detaļa gadiem kalpoja par argumentu drošības jostu kampaņās.

Kāda datuma statuss tas Latvijā ir

Tā ir atceres, nevis brīvdiena: darbs nenotiek citādi kā parastā dienā. Oficiālo svētku, atceres un atzīmējamo dienu sarakstu nosaka likums „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", un tā aktuālo redakciju var pārbaudīt vietnē likumi.lv, jo sarakstu laiku pa laikam papildina.

Praktiskā nozīme šodien ir dokumentāla: 1994. gada izvešana ir viens no argumentiem, kas nošķir Latvijas situāciju no valstīm, kur ārvalstu bāzes palika. Ja meklē pirmavotus, starpvalstu līgumu teksti ir pieejami Ārlietu ministrijas un likumi.lv līgumu sadaļās.

Ar ko šo datumu sajauc

Biežākā sajaukšana ir ar 1991. gada 21. augustu, kad Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu, un ar 4. maiju, kad 1990. gadā pieņēma deklarāciju par neatkarības atjaunošanu. Tests: 4. maijs ir nodoms un pārejas periods, 21. augusts ir pārejas perioda izbeigšana, 31. augusts 1994. gadā ir svešas armijas aiziešana. Tie ir trīs dažādi notikumi trijos dažādos gados.

Otra sajaukšana ir Gļeivices provokācija pret kara sākumu. Kara sākuma datums ir 1. septembris, provokācija bija iepriekšējā vakarā.

Vecais un jaunais stils: kļūda, kas sabojā datumus

Pirms 1918. gada Latvijas teritorijā oficiāli lietoja Jūlija kalendāru, tā saukto veco stilu, un tikai 1918. gadā pārgāja uz Gregora kalendāru. Starpība 19. gadsimtā bija 12 dienas, 20. gadsimtā 13 dienas.

Tāpēc vecos avotos un baznīcu grāmatās atrastais datums bieži nav tas pats, ko rāda mūsdienu kalendārs, un viens notikums literatūrā var parādīties ar diviem datumiem. Pārrakstot datumu no periodikas vai metrikas, vienmēr pieraksti, kurā stilā tas ir; pretējā gadījumā dzimšanas dienas un notikumu gadadienas aizceļo par divām nedēļām.

Kā pārbaudīt, kas šajā dienā notika Latvijā

Vispārīgie datumu saraksti internetā ir amerikāņu sastādīti, tāpēc Latvijas notikumi tajos praktiski neparādās. Ātrākais veids, kā atrast vietējos notikumus konkrētā dienā, ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizētās periodikas krājums periodika.lv: tur var meklēt pēc konkrēta laikraksta numura datuma un izlasīt, par ko tajā dienā rakstīja.

Dokumentiem un personu vēsturei der Latvijas Nacionālā arhīva resursi, tostarp baznīcu grāmatu portāls Raduraksti. Oficiālo svētku, atceres un atzīmējamo dienu sarakstu nosaka atsevišķs likums, un tā aktuālā redakcija ir pieejama vietnē likumi.lv; neoficiālas „dienas" internetā ar to bieži tiek sajauktas.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Vēsture un valdība Sadaļas jautājumi ar burtu 0-9 Ziņot par neprecizitāti