Attiecības starp pašcieņu un stresu ir sarežģītas, jo šie divi faktori iedarbojas un ietekmē viens otru. Zems pašnovērtējums var radīt psiholoģiskas sekas, kas padara cilvēku neaizsargātāku pret stresa situācijām. Pastāvīgi augsts stresa līmenis laika gaitā var pakāpeniski iedragāt pat veselīgu pašcieņas sajūtu. Tomēr augsts pašnovērtējums var nodrošināt aizsardzību pret stresa epizodēm, un zema stresa vide var izrādīties labvēlīga personām ar zemāku pašnovērtējumu.
Pašnovērtējums ir cieņas līmenis, kādā cilvēks sevi uztver. Personai ar veselīgu, augstu pašnovērtējumu kopumā ir pozitīvs, bet reālistisks paštēls, kas ietver izpratni gan par saviem nopelniem, gan trūkumiem, pieņemot abus. Pašnovērtējums parasti tiek veidots bērnībā, bet vēlāk dzīvē to var uzlabot vai mazināt.
Stress attiecas uz spiediena un satraukuma sajūtu. Stresa cēloņi ir ļoti dažādi, taču šīs sajūtas bieži vien korelē ar reālās pasaules pienākumiem un bažām un parasti ir izteiktākas cilvēkiem, kuriem ir lielāka atbildības nasta. Cilvēka uztvere par savu situāciju ir tikpat svarīga kā šīs situācijas faktiskie fakti. Viens cilvēks jaunu darba uzdevumu var uzskatīt par brīnišķīgu iespēju, bet cits to uzskata par briesmīgu nastu.
Viena vieta, kur pašcieņa un stress mijiedarbojas viens ar otru, ir šajā uztveres brīdī. Cilvēki ar augstāku pašnovērtējumu, visticamāk, pozitīvi novērtē savas spējas un tādējādi ir spējīgāki sagaidīt panākumus jaunos centienos. Savukārt veiksmes gaidīšana domas par jaunu projektu uzsākšanu padara mazāk saspringtas.
Šī pašcieņas un stresa mijiedarbība ir destruktīvāka cilvēkiem ar zemu pašcieņu. Šādi cilvēki mēdz justies bezpalīdzīgi, bezspēcīgi un nespējīgi. Šīs sajūtas liek jebkuram uzdevumam šķist daudz biedējošāku un pat parastos izaicinājumus var likt nepārvaramus.
Pārliecības trūkums ir viena no izplatītākajām sekām, ko izraisa zemāks par vidējo pašnovērtējums. Tas var novest pie apburtā loka, kurā zems pašvērtējums liek cilvēkam pieņemt vairāk darba, nekā viņš vai viņa spēj paveikt. Tas savukārt izraisa pastiprinātu stresu. Pašnovērtējums un stress šādos gadījumos var veidot kaitīgu atgriezeniskās saites ciklu. Atbilstoša pašpārliecinātības apmācība var palīdzēt mazināt stresu šādās situācijās un tādējādi palīdzēt atgūt pašcieņu.
Ne vienmēr ir iespējams izvairīties no stresa situācijām, taču paņēmieni stresa palielināšanai un stresa pārvarēšanai var palīdzēt mainīt attiecības starp pašcieņu un stresu. Augsts stresa līmenis var pazemināt pašapziņu, taču šo efektu var samazināt, ja stress tiek pamanīts agri. Relaksācijas metodes, laika pārvaldības programmas un citi rīki stresa pārvarēšanai var samazināt stresa ietekmi uz pašcieņu.