Alternatīvais minimālais nodoklis: vai Latvijā tāds ir?

ASV pieejas ideja ir šāda: ja nodokļu maksātājam ir liela ienākumu summa, bet vienlaikus daudz atvieglojumu un atskaitījumu, parastais aprēķins var dot ļoti mazu maksājamo nodokli. Tāpēc blakus tiek veikts otrs aprēķins, kurā daļu atvieglojumu neņem vērā, un maksā to summu, kura ir lielāka. Praktiski tas nozīmē divas deklarācijas vienā un sarežģītu plānošanu, tieši tāpēc šī sistēma tiek kritizēta.

Latvijas iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir veidots citādi. Darba algas nodokli ietur darba devējs, atvieglojumi ir ierobežoti un skaidri uzskaitīti, proti, neapliekamais minimums, atvieglojums par apgādībā esošu personu un attaisnotie izdevumi ar noteiktiem ierobežojumiem. Tā kā atskaitījumu klāsts nav plašs, nav arī vajadzības pēc paralēlas aprēķina sistēmas. Aktuālās likmes un slieksņus publicē Valsts ieņēmumu dienests, un tie mainās, tāpēc jāskatās konkrētā gada informācija.

Tuvākais, kas Latvijā atgādina minimālo nodokli fiziskajai personai, ir minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. To būtība ir vienkārša: par nodarbināto iemaksas aprēķina vismaz no minimālās mēneša darba algas apmēra, pat ja reālais ienākums bijis mazāks, un starpību sedz darba devējs. Saimnieciskās darbības veicējiem darbojas līdzīgs princips, un Valsts ieņēmumu dienests aprēķinu veic par ceturksni.

Šeit slēpjas biežākā kļūda. Cilvēks, kurš reģistrējis saimniecisko darbību, bet faktiski nestrādā, bieži pieņem, ka bez ienākumiem nekas nav jādara. Patiesībā noteiktos gadījumos ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam apliecinājums par to, ka ienākumi plānotajā periodā nesasniegs slieksni, jo pretējā gadījumā tiek aprēķinātas minimālās iemaksas. Ja darbība vispār netiek veikta, pareizākais solis parasti ir to izbeigt un reģistru sakārtot, nevis atstāt „guļošu“ statusu. Praktiskā atšķirība, kas jāpatur prātā, ir šāda: ASV sistēma sarežģī aprēķinu vienam cilvēkam, bet Latvijas minimālo iemaksu sistēma vienkārši nosaka grīdu, zem kuras iemaksas nevar būt. Pirmajā gadījumā jautājums ir, kā pareizi aizpildīt deklarāciju, otrajā gadījumā jautājums ir, vai statuss reģistros atbilst faktiskajai situācijai. Tieši tāpēc Latvijā biežākais risinājums ir reģistru sakārtošana, nevis nodokļu plānošana.

Uzņēmumiem Latvijā minimālā nodokļa jautājums izskatās citādi, jo uzņēmumu ienākuma nodokli maksā brīdī, kad peļņu sadala, nevis kad tā nopelnīta. Nesadalīta peļņa netiek aplikta, tāpēc arī šeit nav paralēlās minimālās shēmas. Atsevišķs režīms ir mikrouzņēmumu nodoklis, kas aizstāj vairākus maksājumus ar vienu no apgrozījuma, taču tā nosacījumi pēdējos gados vairākkārt mainīti.

Reālais globālais analogs ir Eiropas Savienības direktīva par globālo minimālo nodokļa līmeni, kas izriet no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vienošanās. Tā attiecas uz ļoti lielām starptautiskām grupām un paredz, ka efektīvais nodokļa līmenis katrā valstī nedrīkst būt zemāks par noteikto minimumu; ja tas ir zemāks, starpību iekasē papildus. Tas nav jautājums par vienu Latvijas uzņēmumu, bet par grupu kopumā, un piemērošanas statusu Latvijā skaidro Finanšu ministrija.