Augšdelma divgalvu muskulis: uzbūve un funkcijas
Īsā atbilde
Augšdelma divgalvu muskulis (musculus biceps brachii) ir augšdelma priekšpuses muskulis ar divām sākuma galvām, kas abas sākas no lāpstiņas un piestiprinās pie spieķkaula augšdaļas. Tas saliec elkoņa locītavu un ir spēcīgākais apakšdelma pagriezējs uz āru, proti, kustībā, kad plauksta tiek pagriezta ar delnu uz augšu. Tā garās galvas cīpsla iet cauri pleca locītavai un ir viens no biežākajiem plecu sāpju avotiem.
Divgalvu muskulis ir, iespējams, populārākais muskulis cilvēka ķermenī, taču tieši ap to ir visvairāk nepareizu priekšstatu. Pirmais no tiem ir uzskats, ka tas ir galvenais elkoņa saliecējs. Patiesībā lielāko daļu šī darba veic zem tā guļošais pleca muskulis, un divgalvu muskuļa unikālā spēja ir cita.
Šī spēja ir apakšdelma pagriešana. Tā kā cīpsla piestiprinās pie spieķkaula raupjuma, kas atrodas kaula aizmugurējā malā, muskuļa vilkme kaulu it kā attin kā spoli. Tieši tāpēc, kad cilvēks pievelk skrūvi ar labo roku, viņš izmanto tieši šo muskuli, un tieši tāpēc labās vītnes skrūves ir veidotas tā, kā tās ir.
Anatomiski muskulis ir neparasts ar to, ka tas šķērso divas lielas locītavas, neveidojot piestiprinājumu ne pie vienas no augšdelma kaula vietām. Abas galvas sākas no lāpstiņas, un cīpsla beidzas apakšdelmā, tāpēc augšdelma kauls starp tiem paliek it kā neievērots.
Klīniski muskuļa galvenā problēma nav muskuļu daļa, bet cīpslas. Garās galvas cīpsla iet pa šauru kaula rievu un tālāk caur pleca locītavas dobumu, kur tā pakļauta berzei. Elkoņa pusē atrodas otra riska vieta, kur cīpsla piestiprinās pie kaula un kur vidēja vecuma cilvēkiem visbiežāk notiek pilns pārrāvums.
Sākuma un piestiprināšanās vietas
Garā galva (caput longum) sākas no lāpstiņas locītavas bedres augšējā pauguriņa (tuberculum supraglenoidale) un no locītavas lūpas augšējās daļas. Tās cīpsla vispirms iet locītavas dobumā, tad iziet no tās un nolaižas pa augšdelma kaula starppauguru rievu (sulcus intertubercularis), kur to notur šķērssaite.
Īsā galva (caput breve) sākas no lāpstiņas kruķveida izauguma (processus coracoideus) gala kopā ar kruķveida pleca muskuli. Abas galvas apvienojas augšdelma vidusdaļā un veido zem ādas labi redzamo muskuļa vēderu.
Apakšā kopīgā cīpsla piestiprinās pie spieķkaula raupjuma (tuberositas radii). No tās atdalās plakana saistaudu plāksne, ko sauc par divgalvu muskuļa aponeirozi, un tā iepinas apakšdelma iekšējās puses fascijā. Šī plāksne nav sīkums: tā daļēji sadala slodzi un tieši tāpēc dažos pilnos cīpslas pārrāvuma gadījumos rokas spēks saglabājas labāk, nekā gaidīts.
Ko muskulis dara
Muskuļa darbība ir atkarīga no locītavu stāvokļa, un tieši tāpēc treniņā vienu un to pašu muskuli var noslogot ļoti dažādi.
- Pagriež apakšdelmu uz āru, un tā ir tā darbība, kurā tas ir spēcīgākais no visiem muskuļiem
- Saliec elkoņa locītavu, visefektīvāk tad, kad plauksta ir pagriezta ar delnu uz augšu
- Vāji piedalās pleca pacelšanā uz priekšu, jo abas galvas šķērso pleca locītavu
- Garā galva palīdz noturēt augšdelma kaula galvu locītavas bedrē, īpaši roku paceļot
- Īsā galva kopā ar kruķveida pleca muskuli piedalās rokas pievilkšanā pie ķermeņa
- Bremzē elkoņa iztaisnošanos, piemēram, kad smagums tiek lēni nolaists
Trīs elkoņa saliecēji
Elkoni saliec trīs galvenie muskuļi, un to attiecīgās lomas atšķiras atkarībā no plaukstas stāvokļa. Tas ir arī atbilde uz jautājumu, kāpēc dažādi vingrinājumi ar vienu un to pašu svaru jūtas tik atšķirīgi.
| Muskulis | Efektīvākais plaukstas stāvoklis | Papildu darbība |
|---|---|---|
| Augšdelma divgalvu muskulis | Delna uz augšu | Spēcīga apakšdelma pagriešana uz āru |
| Pleca muskulis | Jebkurš, arī delna uz leju | Nav, strādā tikai elkonī |
| Spieķkaula pleca muskulis | Īkšķis uz augšu, neitrāls | Nostāda apakšdelmu neitrālā stāvoklī |
Inervācija, asinsapgāde un reflekss
Muskuli inervē muskuļu un ādas nervs (nervus musculocutaneus), kas rodas no pleca pinuma sānu kūļa un satur galvenokārt piektā un sestā kakla segmenta šķiedras. Tas pats nervs turpinās uz apakšdelmu kā apakšdelma sānu ādas nervs, tāpēc tā bojājums papildus vājumam rada nejutīgumu apakšdelma ārējā pusē.
Tieši uz šo segmentu pamata ir balstīts divgalvu muskuļa cīpslas reflekss, ko neirologs pārbauda, uzsitot pa cīpslu elkoņa bedrē. Refleksa izzušana vai pastiprināšanās palīdz noteikt, vai bojājums atrodas nervu saknē, nervā vai muguras smadzenēs.
Asinis muskulim piegādā pleca artērijas zari. Elkoņa bedrē cīpsla ir svarīgs orientieris: uz iekšu no tās atrodas pleca artērija un vēl tālāk vidusnervs, un tieši tāpēc šo vietu izmanto asinsspiediena klausīšanai un asins ņemšanai.
Anatomiskie varianti šeit nav retums. Daļai cilvēku ir papildu trešā galva, kas sākas no augšdelma kaula, un tas parasti nekādas sūdzības nerada, bet var pārsteigt ķirurgu operācijas laikā.
Garās galvas cīpsla un plecu sāpes
Garās galvas cīpsla ir vienīgā cilvēka ķermenī, kas iet cauri locītavas dobumam, paliekot ārpus tās sinoviālā apvalka. Šī neparastā gaita to pakļauj berzei pret locītavas jumtu un rotatoru manšetes cīpslām.
Ilgstoša berze izraisa cīpslas iekaisumu un pārveidi, un simptoms ir sāpes pleca priekšpusē, kas izstaro lejup pa augšdelmu. Raksturīgi, ka tās pastiprinās, ceļot priekšmetus ar izstieptu roku vai guļot uz skartā pleca.
Ja cīpsla pārtrūkst, muskuļa vēders saraujas uz leju un veido raksturīgu sablīvējumu tuvāk elkonim. Pārsteidzoši, bet daudziem cilvēkiem pēc šāda pārrāvuma plecu sāpes mazinās, un rokas spēku zaudē maz. Tieši tāpēc vidēja un vecāka gadagājuma cilvēkiem garās galvas pārrāvumu bieži neoperē, un tas ir viens no gadījumiem, kad iespaidīgi izskatošās pārmaiņas prasa mazāk ārstēšanas nekā mazāk pamanāmas.
Pretēja ir situācija ar cīpslas pārrāvumu pie spieķkaula elkoņa pusē. Tur muskuļa vēders pārvietojas uz augšu, apakšdelma pagriešanas spēks izteikti krītas, un aktīviem cilvēkiem ķirurgi šo bojājumu parasti atjauno operatīvi un salīdzinoši ātri.
Kā to izmeklē
Izmeklēšana sākas ar sūdzību precizēšanu un vienkāršām funkcionālām pārbaudēm, ko papildina attēldiagnostika, ja nepieciešams noteikt bojājuma apjomu.
- Noskaidro, vai sāpes ir pleca priekšpusē, elkoņa bedrē vai pa visu augšdelmu
- Apskata abas rokas salīdzinājumā, meklējot muskuļa formas asimetriju un asinsizplūdumu
- Taustot pārbauda garās galvas cīpslu starppauguru rievā un cīpslu elkoņa bedrē
- Pārbauda apakšdelma pagriešanas spēku pret pretestību ar elkoni saliektu taisnā leņķī
- Veic elkoņa cīpslas taustīšanas pārbaudi, mēģinot aiz tās aizāķēt pirkstu
- Nepieciešamības gadījumā veic ultrasonogrāfiju, kas ļauj cīpslu apskatīt kustībā
- Magnētisko rezonansi izmanto, ja jāvērtē locītavas lūpa vai rotatoru manšete
Ar ko sajauc šī muskuļa problēmas
Visbiežāk garās galvas cīpslas sāpes sajauc ar rotatoru manšetes bojājumu. Abas rada sāpes plecā, bet manšetes bojājumam raksturīgāks ir vājums, paceļot roku uz sāniem, un sāpes vairāk pleca ārējā pusē.
Otrs sajaukums ir kakla daļas nervu saknes bojājums. Tas var radīt sāpes augšdelmā un vājumu elkoņa saliekšanā, bet parasti pievieno arī nejutīgumu vai tirpšanu pa noteiktu joslu un pastiprinās, pagriežot vai atliecot kaklu.
Trešais ir ikdienišķa muskuļu sāpīgums pēc neierastas slodzes. Tas parādās nevis slodzes brīdī, bet ar vienas vai divu dienu nobīdi, skar visu muskuļa vēderu un pāriet pats.
Ar plecu un elkoņa problēmām strādā ģimenes ārsts, traumatologs ortopēds, sporta ārsts un fizioterapeits, bet nervu izcelsmes sūdzību gadījumā neirologs. Pie ārsta jādodas nekavējoties, ja traumas brīdī bija sajūtams plīsiens, ja strauji veidojas liels asinsizplūdums, ja rokas forma acīmredzami mainījusies vai ja pēkšņi zudis spēks pagriezt plaukstu.
Vecuma pārmaiņas un praktiskas sekas
Bērniem un jauniešiem cīpslas ir elastīgas, un šī muskuļa pārrāvumi ir reti. Ar gadiem cīpslas audos samazinās ūdens saturs un mainās kolagēna uzbūve, tāpēc pārrāvumi parasti notiek jau iepriekš pārveidotā cīpslā, nevis pilnīgi veselā.
Tas skaidro, kāpēc bieži pārrāvums notiek pie salīdzinoši ikdienišķas kustības, piemēram, ceļot kasti vai velkot durvis. Cilvēks pamatoti stāsta, ka nekas neparasts nav noticis, bet cīpsla jau bija novājināta.
Riska faktori ietver smēķēšanu, atkārtotas vienveidīgas slodzes darbā, iepriekšējas cīpslas iekaisuma epizodes un dažus medikamentus, tostarp atsevišķas antibiotiku grupas un ilgstoši lietotus glikokortikoīdus. Par jebkuru zāļu ietekmi lemj ārsts, nevis pacients pats.
Bieži uzdotie jautājumi
Kas ir tā izspiedusies bumba uz augšdelma pēc traumas?
Ja muskuļa vēders pēc pēkšņa notikuma ir pārvietojies un veido neparastu izspiedumu, visticamākais cēlonis ir divgalvu muskuļa cīpslas pārrāvums. Ja izspiedums ir tuvāk elkonim, parasti runa ir par garās galvas cīpslu plecā; ja tuvāk plecam, par cīpslu elkoņa pusē. Abos gadījumos nepieciešams traumatologa ortopēda vērtējums.
Vai cīpslas pārrāvums vienmēr jāoperē?
Nē. Garās galvas cīpslas pārrāvums vidēja un vecāka gadagājuma cilvēkiem bieži tiek ārstēts bez operācijas, jo spēka zudums parasti ir neliels un sāpes nereti pat mazinās. Cīpslas pārrāvums pie spieķkaula elkoņa pusē turpretī aktīviem cilvēkiem parasti tiek atjaunots operatīvi un salīdzinoši drīz. Lēmumu pieņem ārsts pēc izmeklēšanas.
Kāpēc ar pagrieztu plaukstu var pacelt lielāku svaru?
Kad plauksta ir pagriezta ar delnu uz augšu, divgalvu muskulis atrodas mehāniski izdevīgākā stāvoklī un var pievienot savu spēku pleca muskuļa darbam. Kad plauksta pagriezta ar delnu uz leju, tā ieguldījums samazinās un slodze pārceļas uz pleca un spieķkaula pleca muskuli. Tieši tāpēc vienādi svari dažādos satvērienos jūtas atšķirīgi.
Kāpēc neirologs uzsit ar āmuriņu pa elkoņa bedri?
Tā tiek pārbaudīts divgalvu muskuļa cīpslas reflekss, kas atbilst piektajam un sestajam kakla segmentam. Refleksa izzušana norāda uz bojājumu perifērajā nervā vai nervu saknē, bet pastiprināšanās uz bojājumu augstāk centrālajā nervu sistēmā. Tā ir ātra un nesāpīga pārbaude, kas palīdz sašaurināt iespējamo cēloņu loku.
Vai plecu sāpes priekšpusē vienmēr nāk no šī muskuļa?
Nē. Sāpes pleca priekšpusē var nākt arī no rotatoru manšetes, locītavas lūpas, atslēgas kaula un lāpstiņas locītavas vai kakla daļas nervu saknēm. Dažkārt sāpes plecā ir pat sirds vai vēdera orgānu izcelsmes. Tieši tāpēc plecu sāpes, kas nepāriet vai pavadītas ar aizdusu, drudzi vai vājumu, ir jāizvērtē ārstam.
Vai šo muskuli var pārtrenēt?
Var, un tipiskā izpausme nav muskuļa, bet cīpslas pārslodze. Pazīmes ir sāpes elkoņa bedrē vai pleca priekšpusē, kas parādās pie noteiktām kustībām un pastiprinās ar katru treniņu. Šādā gadījumā slodze jāsamazina un programma jāpārskata, vēlams kopā ar fizioterapeitu, jo cīpslas atjaunojas lēnāk nekā muskuļi.