Augšupejošā aorta: uzbūve, darbība, slimības
Īsā atbilde
Augšupejošā aorta (aorta ascendens) ir ķermeņa lielākās artērijas pirmais posms, kas sākas pie sirds kreisā kambara izejas un ceļas uz augšu un pa labi līdz vietai, kur no tās atzarojas pirmais lielais zars. Tā atrodas krūšu kurvja vidusdaļā un, kas ir būtiski, lielākoties sirds somiņas iekšpusē kopā ar plaušu stumbru. No tās sākas abas vainagartērijas, tāpēc šis īsais posms vienlaikus apgādā gan visu ķermeni, gan pašu sirds muskuli.
Aorta nav vienveidīga caurule: tās posmi atšķiras gan pēc uzbūves, gan pēc slimībām, kas tos skar. Augšupejošā daļa ir visvairāk elastīgā un vistuvāk sirdij novietotā, un tieši tā izjūt katru sirds saraušanos pilnā spēkā, jo atrodas tieši pie izsviedes vietas.
Šī posma sākumu sauc par aortas sakni. Tur sienā ir trīs izplešanās jeb sinusi (sinus aortae), pret kuriem atveras aortas vārstuļa trīs pusmēness veida viras. Sinusi nav dekoratīvi: tie rada virpuļus, kas palīdz vārstuļa virām aizvērties un vienlaikus uztur atvērtas vainagartēriju atveres.
Augšupejošās aortas garums pieaugušam cilvēkam parasti tiek minēts aptuveni piecu centimetru robežās, bet diametrs ievērojami atšķiras atkarībā no ķermeņa izmēra, dzimuma un vecuma, tāpēc to vienmēr vērtē attiecībā pret cilvēka augumu un ķermeņa virsmas laukumu, nevis pēc viena universāla skaitļa.
Klīniski augšupejošā aorta ir viena no tām vietām, kur nelielas izmaiņas ir ļoti nozīmīgas. Šeit rodas bīstamākais aortas atslāņošanās veids, un tieši šeit paplašinājumu novēro un mēra gadiem ilgi, lai laikus izlemtu par operāciju.
Kur augšupejošā aorta sākas un beidzas
Aorta sākas pie kreisā kambara izejas ar aortas vārstuli (valva aortae). Tūlīt aiz vārstuļa ir sakne ar trim sinusiem, tad seko sinotubulārā savienojuma vieta, kur siena pāriet taisnā caurulē, un no turienes asinsvads slīpi ceļas uz augšu, uz priekšu un pa labi aiz krūšu kaula. Posms beidzas tur, kur sākas aortas loks un atzarojas plecu galvas stumbrs.
Topogrāfiski tai priekšā ir plaušu stumbrs un sirds auss, aizmugurē labā plaušu artērija un kreisais priekškambaris, bet pa labi augšējā dobā vēna. Šis blīvais kaimiņu izvietojums izskaidro, kāpēc paplašināta augšupejošā aorta var spiest apkārtējos veidojumus un kāpēc operācija šajā apvidū ir tehniski sarežģīta.
| Aortas daļa | Robežas | Galvenie zari |
|---|---|---|
| Augšupejošā | No aortas vārstuļa līdz plecu galvas stumbram | Labā un kreisā vainagartērija |
| Loks | Pār kreiso galveno bronhu | Plecu galvas stumbrs, kreisā miega un kreisā zematslēgas artērija |
| Lejupejošā krūšu daļa | No loka līdz diafragmai | Starpribu un bronhu artērijas |
| Vēdera daļa | No diafragmas līdz sadalīšanās vietai | Celiakālais stumbrs, apzarņa un nieru artērijas |
Vienīgie zari: vainagartērijas
Augšupejošajai aortai ir tikai divi zari, un abi sākas pašā tās pamatnē. Labā vainagartērija iziet no labā sinusa, kreisā no kreisā sinusa; trešais sinuss zaru nedod, un to sauc par nekoronāro.
Šo artēriju izejas vieta ir svarīga, jo sirds pati sevi apgādā tikai tad, kad ir atslābusi. Saraušanās laikā muskulis saspiež pats savas artērijas, un asinis tajās ieplūst galvenokārt diastolē, pateicoties izstieptās aortas sienas atsitienam. Tāpēc slimības, kas maina aortas sienas elastību vai vārstuļa darbību, vienlaikus pasliktina arī sirds muskuļa apasiņošanu.
- Labais sinuss: no tā sākas labā vainagartērija.
- Kreisais sinuss: no tā sākas kreisā vainagartērija, kas drīz sadalās divos lielos zaros.
- Nekoronārais sinuss: bez zariem, vērsts uz aizmuguri.
- Sinotubulārais savienojums: vieta, kuras paplašināšanās traucē vārstuļa viru sakļaušanos.
Kā darbojas elastīgā siena
Augšupejošās aortas vidējā kārtā elastīgās lamellas ir izteiktākas nekā jebkurā citā asinsvadā. Sistoles laikā siena izplešas un uzkrāj daļu no sirds izsviestā asins tilpuma enerģijas, bet diastolē saraujas un turpina stumt asinis uz priekšu. Šī īpašība padara pulsējošo sirds darbu par gandrīz nepārtrauktu plūsmu perifērijā.
Ja siena kļūst stingra, kā tas notiek ar gadiem un hipertensijas gadījumā, šī amortizācija zūd. Sistoliskais spiediens pieaug, slodze uz kreiso kambari palielinās, un asins plūsma vainagartērijās diastolē samazinās. Tā ir viena no saitēm starp artēriju stingrumu un sirds mazspēju, ko īsi apraksti parasti nepiemin.
Attīstība un iedzimtie varianti
Embrija attīstībā sirds izejas trakts sākotnēji ir viens kopējs stumbrs, kas ar spirālveida starpsienas izveidošanos sadalās aortā un plaušu stumbrā. Šajā procesā piedalās neirālās krāsas šūnas, un no tām nāk arī daļa augšupejošās aortas sienas gludās muskulatūras. Tieši tāpēc sienas slimības bieži izpaužas tieši šajā posmā, nevis visā aortas garumā.
Biežākā iedzimtā īpatnība ir divviru aortas vārstulis, kad triju viru vietā ir divas. Tas var gadiem nedot nekādas sūdzības, bet ir saistīts ar lielāku augšupejošās aortas paplašināšanās iespējamību, tāpēc šādiem cilvēkiem aortas diametru novēro regulāri.
Iedzimtu saistaudu slimību, piemēram, Marfāna sindroma, gadījumā sienas elastīgais karkass ir vājāks, un sakne pakāpeniski paplašinās jau jaunā vecumā. Šādās ģimenēs izmeklē arī tuvākos radiniekus.
Kas ar šo posmu notiek nepareizi
Divas galvenās nopietnās slimības ir aneirisma, tas ir, noturīgs sienas paplašinājums, un atslāņošanās, kad asinis caur iekšējās kārtas plīsumu iekļūst sienas biezumā un atdala kārtas vienu no otras. Atslāņošanās, kas skar augšupejošo aortu, ir neatliekams ķirurģisks stāvoklis, jo asinis var ieplūst sirds somiņā un apturēt sirdsdarbību.
Aterosklerozes pangas augšupejošajā aortā sastopamas retāk nekā vēdera daļā, bet iekaisīgi sienas bojājumi, kas pazīstami kā aortīts, tieši šo posmu skar biežāk. Aortas vārstuļa slimības un augšupejošās aortas paplašināšanās bieži iet kopā, un tāpēc tās vērtē vienlaikus.
Ar šo jomu nodarbojas kardiologs, bet operācijas veic sirds ķirurgs. Iedzimtu saistaudu slimību gadījumā iesaistās arī medicīnas ģenētiķis.
- Augšupejošās aortas aneirisma: bieži bez sūdzībām, atklāj nejauši izmeklējumos.
- A tipa aortas atslāņošanās: pēkšņas plēsošas sāpes, neatliekams stāvoklis.
- Divviru aortas vārstulis ar saistītu sienas vājumu.
- Aortas vārstuļa šaurība vai nepietiekamība ar sekundārām sienas izmaiņām.
- Aortīts iekaisīgu vai infekciozu slimību gadījumā.
Kā augšupejošo aortu izmeklē
Vairums paplašinājumu tiek atrasti nejauši, veicot izmeklējumu cita iemesla dēļ. Tāpēc svarīga ir ne tikai atrašana, bet arī mērīšana pēc vienotas metodikas: diametru mēra noteiktos līmeņos un salīdzina ar iepriekšējo izmeklējumu, jo pieauguma ātrums ir tikpat nozīmīgs kā pats skaitlis.
Ehokardiogrāfija ir pirmais izmeklējums, jo tā vienlaikus parāda vārstuli un aortas sakni. Datortomogrāfijas angiogrāfija dod precīzāko ainu visam posmam un ir izvēles izmeklējums, ja ir aizdomas par atslāņošanos. Magnētiskā rezonanse ir piemērota ilgstošai novērošanai, jo nelieto rentgena starojumu.
- Ģimenes ārsta vai kardiologa apskate un asinsspiediena izvērtējums abās rokās.
- Transtorakālā ehokardiogrāfija: vārstulis, sakne un sākuma daļa.
- Datortomogrāfijas angiogrāfija ar kontrastvielu, ja ir aizdomas par aneirismu vai atslāņošanos.
- Transezofageālā ehokardiogrāfija, ja nepieciešams redzēt sakni tuvplānā vai pacients ir nestabils.
- Regulāra atkārtota mērīšana noteiktos intervālos, ko nosaka kardiologs.
Ar ko sajauc augšupejošās aortas slimības
Aortas atslāņošanos visbiežāk sajauc ar miokarda infarktu, un abi stāvokļi var izskatīties līdzīgi. Atšķirības ir sāpju raksturā un gaitā: infarkta sāpes parasti pieaug pakāpeniski un ir spiedošas, atslāņošanās sāpes sākas pēkšņi ar maksimālu intensitāti, bieži tiek raksturotas kā plēsošas un izstaro uz muguru starp lāpstiņām. Reizēm atšķiras arī asinsspiediens abās rokās.
Otra sajaukšana ir terminoloģiska. Neliela paplašināšanās, ko sauc par ektāziju, nav tas pats, kas aneirisma, un daudziem cilvēkiem tā paliek nemainīga gadiem. Tāpat aortas loka slimības nav tas pats, kas augšupejošās daļas slimības, jo ārstēšanas taktika tām atšķiras.
Svarīgākais praktiskais secinājums ir vienkāršs: pēkšņas, ļoti stipras krūšu vai starp lāpstiņām lokalizētas sāpes, sevišķi ar ģīboni, aizdusu vai atšķirīgu pulsu rokās, nav gaidīšanas situācija. Jāzvana neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai un nav jāmēģina nokļūt slimnīcā pašu spēkiem.
Bieži uzdotie jautājumi
Cik plata ir normāla augšupejošā aorta?
Vienota skaitļa nav, jo diametrs atkarīgs no auguma, ķermeņa virsmas laukuma, dzimuma un vecuma. Tāpēc izmeklējumu aprakstos to salīdzina ar sagaidāmo vērtību konkrētam cilvēkam un, kas ir vēl svarīgāk, ar iepriekšējiem mērījumiem. Vērtējumu vienmēr dod kardiologs, nevis salīdzinājums ar internetā atrastu skaitli.
Vai aortas paplašināšanās sāp?
Parasti nē. Lielākā daļa augšupejošās aortas aneirismu ilgi neizraisa nekādas sūdzības un tiek atrastas nejauši. Sāpes parādās tad, kad siena sāk atslāņoties vai plīst, un tas jau ir neatliekams stāvoklis.
Kāda ir atšķirība starp aneirismu un aortas atslāņošanos?
Aneirisma ir noturīgs sienas paplašinājums, kas veidojas lēni, dažkārt gadiem. Atslāņošanās ir akūts notikums, kurā asinis iekļūst starp sienas kārtām caur iekšējās kārtas plīsumu. Aneirisma palielina atslāņošanās iespējamību, bet abi stāvokļi nav viens un tas pats.
Vai ar augšupejošās aortas paplašinājumu drīkst sportot?
Slodzes ieteikumus nosaka individuāli kardiologs, ņemot vērā diametru, cēloni un asinsspiediena kontroli. Kopumā izvairās no maksimāliem spēka vingrinājumiem un aizturētas elpas piepūles, jo tie strauji ceļ spiedienu aortā. Regulāra mērena aeroba slodze parasti netiek aizliegta.
Vai augšupejošās aortas slimības ir iedzimtas?
Daļa gan. Divviru aortas vārstulis, Marfāna sindroms un vairākas citas saistaudu slimības ģimenēs atkārtojas, tāpēc pirmās pakāpes radiniekiem bieži iesaka veikt ehokardiogrāfiju. Vienlaikus liela daļa paplašinājumu ir saistīta ar ilgstoši augstu asinsspiedienu un vecumu.
Kā sagatavoties aortas novērošanas izmeklējumam?
Ehokardiogrāfijai īpaša sagatavošanās nav nepieciešama. Datortomogrāfijas angiogrāfijai izmanto kontrastvielu, tāpēc iepriekš var būt vajadzīga nieru rādītāju pārbaude, un par alerģijām un lietotajām zālēm jāinformē ārsts. Visērtāk ir paņemt līdzi iepriekšējo izmeklējumu aprakstus, lai varētu salīdzināt mērījumus.