Kas veido cilvēka asinsrites sistēmu

Sirds (cor) atrodas krūšu dobuma vidusdaļā, starp abām plaušām, ar lielāko daļu pa kreisi no viduslīnijas. To apņem divslāņains apvalks, perikards (pericardium), un sienu veido trīs slāņi: iekšējais endokards, biezais sirds muskulis jeb miokards un ārējais epikards.

Sirdij ir četri dobumi: labais un kreisais priekškambaris (atrium dextrum, atrium sinistrum) un labais un kreisais kambaris (ventriculus dexter, ventriculus sinister). Starp priekškambariem un kambariem atrodas vārstuļi, kas neļauj asinīm plūst atpakaļ, un tādi paši vārstuļi ir pie abām lielajām izplūdes artērijām.

Sirds ritmu rada pati sirds. Impulsu ģenerē sinusa mezgls labā priekškambara sienā, no turienes tas izplatās pa priekškambariem līdz priekškambaru un kambaru mezglam, kur tiek nedaudz aizkavēts, un pēc tam pa vadīšanas sistēmu ātri sasniedz abus kambarus. Šī aizkave ir funkcionāli nepieciešama: tā ļauj priekškambariem iztukšoties pirms kambaru saraušanās.

Pati sirds muskulatūra saņem asinis no koronārajām artērijām (arteriae coronariae), kas sākas no aortas pašā tās sākumā. Tieši šo artēriju sašaurinājums ir koronārās sirds slimības un miokarda infarkta pamatā.

• Labais priekškambaris: saņem asinis no augšējās un apakšējās dobās vēnas.
• Labais kambaris: sūta asinis uz plaušu stumbru un plaušām.
• Kreisais priekškambaris: saņem asinis no plaušu vēnām.
• Kreisais kambaris: sūta asinis aortā un tālāk visā ķermenī.
• Vadīšanas sistēma: sinusa mezgls, priekškambaru un kambaru mezgls, vadīšanas kūlīši.

Mazais jeb plaušu asinsrites loks sākas labajā kambarī, iet cauri plaušu stumbram un plaušu artērijām līdz plaušu kapilāriem, kur asinis atdod ogļskābo gāzi un uzņem skābekli, un beidzas kreisajā priekškambarī. Spiediens šajā lokā ir daudz zemāks nekā lielajā.

Lielais jeb sistēmiskais loks sākas kreisajā kambarī, iet cauri aortai, artērijām, arteriolām un kapilāriem visos orgānos un atgriežas caur vēnām labajā priekškambarī. Šeit notiek skābekļa un barības vielu nodošana audiem un vielmaiņas produktu savākšana.

Papildus ir arī īpašas asinsrites daļas. Vārtu vēnas sistēma savāc asinis no kuņģa, zarnām, aizkuņģa dziedzera un liesas un ved tās nevis tieši uz sirdi, bet vispirms uz aknām, lai barības vielas un iespējamās kaitīgās vielas tiktu pārstrādātas. Tieši tāpēc aknu slimība ietekmē spiedienu visā zarnu asinsvadu sistēmā.

Visu asinsvadu sienā principā ir trīs kārtas: iekšējā, kuru klāj plakans endotēlijs, vidējā ar gludo muskulatūru un elastīgajām šķiedrām, un ārējā saistaudu kārta. Atšķirības starp asinsvadu veidiem izriet no šo kārtu proporcijām.

Kapilāri ir izņēmums: tiem ir tikai endotēlijs un plāna pamatplāksnīte. Dažādos orgānos tie atšķiras: muskuļos un smadzenēs sieniņa ir nepārtraukta un blīva, nierēs un endokrīnajos dziedzeros tajā ir sīkas atveres, bet aknās, liesā un kaulu smadzenēs tie ir plati un caurlaidīgi.

Asinis sastāv no plazmas un šūnu elementiem. Plazma ir galvenokārt ūdens ar izšķīdinātām olbaltumvielām, elektrolītiem, glikozi, hormoniem un vielmaiņas produktiem. Olbaltumvielas nosaka onkotisko spiedienu, kas notur šķidrumu asinsvados, un tieši tāpēc olbaltumvielu trūkums izraisa tūsku.

Sarkanās asins šūnas pārnes skābekli, jo satur hemoglobīnu. Baltās asins šūnas nodrošina imūno aizsardzību, un tās asinsvados galvenokārt pārvietojas, lai nokļūtu audos, kur strādā. Trombocīti sākotnēji noslēdz asinsvada bojājumu un iedarbina asins recēšanas kaskādi.

Asins tilpums pieaugušam cilvēkam ir atkarīgs no ķermeņa masas un sastāva, un precīzs skaitlis katram atšķiras. Svarīgāk saprast, ka lielākā daļa no šī tilpuma jebkurā brīdī atrodas nevis artērijās, bet vēnās, tāpēc vēnu sieniņas tonuss būtiski ietekmē to, cik daudz asiņu atgriežas sirdī.

Asinsspiediens ir spēks, ar kādu asinis spiež uz artēriju sienu, un to nosaka sirds izsviestais tilpums un asinsvadu pretestība. Abus lielumus nepārtraukti pielāgo vairākas sistēmas, kas darbojas dažādos laika mērogos.

Ātrā regulācija ir nervu sistēmas uzdevums. Spiediena receptori aortas lokā un miega artēriju paplašinājumā uzrauga spiedienu un sekundes laikā maina sirdsdarbības ātrumu un asinsvadu tonusu. Tieši šī sistēma neļauj ģībt katru reizi, pieceļoties no gultas.

Lēnā regulācija notiek caur nierēm un hormoniem. Renīna un angiotenzīna sistēma, aldosterons un antidiurētiskais hormons regulē nātrija un ūdens daudzumu, savukārt sirds priekškambaru izdalītais hormons darbojas pretējā virzienā. Šī sistēma nosaka spiedienu dienu un nedēļu mērogā.

1. Spiediena receptori artēriju sienā nosaka spiediena izmaiņu.
2. Signāls nonāk smadzeņu stumbra asinsrites centros.
3. Mainās simpātiskās un parasimpātiskās nervu sistēmas aktivitāte.
4. Pielāgojas sirdsdarbības ātrums, saraušanās spēks un asinsvadu tonuss.
5. Ilgtermiņā nieres maina nātrija un ūdens izvadīšanu, nostabilizējot tilpumu.

Biežākā problēma ir artēriju sieniņas pārmaiņas, ko sauc par aterosklerozi. Tā attīstās gadu desmitiem bez simptomiem, līdz sašaurinājums kļūst nozīmīgs vai aplikums plīst un veidojas tromb. Atkarībā no vietas tas izpaužas kā stenokardija, miokarda infarkts, insults vai sāpes kājās ejot.

Otra liela grupa ir vēnu slimības: varikozas vēnas, hroniska vēnu mazspēja un dziļo vēnu tromboze. Pēdējā ir bīstama, jo trombs var nonākt plaušu artērijās. Pēkšņs vienas kājas pietūkums ar sāpēm, īpaši pēc ilgstošas nekustības vai operācijas, prasa steidzamu ārsta apskati.

Trešā grupa ir sirds pašas slimības: ritma traucējumi, vārstuļu bojājumi, sirds muskuļa slimības un sirds mazspēja. Sirds mazspēja nenozīmē, ka sirds apstājas, bet gan ka tā nespēj nodrošināt audu vajadzības, un tipiskās pazīmes ir aizdusa slodzē, kāju tūska un nogurums.

Ja rodas spiedošas sāpes krūtīs, kas ilgst vairāk par dažām minūtēm, izstaro rokā, žoklī vai mugurā, un tās pavada svīšana, slikta dūša vai aizdusa, nekavējoties jāzvana neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai. Tāpat rīkojas, ja pēkšņi parādās vienpusējs vājums, runas traucējumi vai sejas izkropļojums.

• Ateroskleroze un tās sekas: infarkts, insults, kāju artēriju slimība.
• Arteriālā hipertensija: ilgstoši paaugstināts spiediens bez simptomiem.
• Vēnu slimības: varikoze, hroniska vēnu mazspēja, tromboze.
• Sirds ritma traucējumi, tostarp priekškambaru mirdzēšana.
• Sirds mazspēja un vārstuļu bojājumi.

Vienkāršākais un joprojām vissvarīgākais izmeklējums ir asinsspiediena mērīšana, ideālā gadījumā vairākas reizes un mierīgos apstākļos, nevis vienreiz ārsta kabinetā. Papildus tam ārsts taustā pulsu dažādās vietās un klausās sirdi un lielās artērijas.

Elektrokardiogramma parāda sirds elektrisko darbību un ir pirmais izmeklējums, ja ir aizdomas par ritma traucējumiem vai infarktu. Ehokardiogrāfija ar ultraskaņu parāda sirds dobumus, vārstuļus un saraušanās spēju. Asinsvadu ultrasonogrāfija ar doplerogrāfiju parāda plūsmu artērijās un vēnās.

Sarežģītākos gadījumos izmanto slodzes testus, diennakts asinsspiediena vai elektrokardiogrammas reģistrāciju, datortomogrāfijas angiogrāfiju vai koronarogrāfiju. Ģimenes ārsts izlemj par pirmajiem soļiem, kardiologs par tālākajiem, bet asinsvadu problēmas risina asinsvadu ķirurgs.

1. Ģimenes ārsta apskate ar asinsspiediena mērīšanu un pulsa novērtēšanu.
2. Asins analīzes, tostarp holesterīna un glikozes noteikšana.
3. Elektrokardiogramma miera stāvoklī.
4. Ehokardiogrāfija vai asinsvadu ultrasonogrāfija pēc indikācijām.
5. Specializēti izmeklējumi kardiologa vai asinsvadu ķirurga uzraudzībā.

Pirmais pārpratums ir tas, ka artērijās vienmēr ir skābekli bagātas asinis. Patiesībā artērija ir definēta pēc plūsmas virziena, nevis pēc satura: plaušu artērijas nes skābekli nabadzīgas asinis, bet plaušu vēnas skābekli bagātas. Augļa asinsritē šis princips ir vēl acīmredzamāks, jo tur ir arī īpaši savienojumi, kas pēc dzimšanas aizveras.

Otrais pārpratums attiecas uz asins krāsu. Vēnu asinis nav zilas. Tās ir tumši sarkanas, bet caur ādu izskatās zilganas gaismas izkliedes dēļ. Šis novērojums bieži tiek atkārtots mācību materiālos, kuriem nevajadzētu to darīt.

Trešais pārpratums ir par vēnu vārstuļiem un kustību. Vēnu asinis kājās pret zemes pievilkšanās spēku virza nevis sirds sūknējošais spēks, bet apkārtējo muskuļu saspiešana kopā ar vārstuļiem, kas neļauj plūst atpakaļ. Tieši tāpēc ilgstoša stāvēšana bez kustības rada kāju pietūkumu, un tieši tāpēc kustība ir vēnu veselības pamats.

Ceturtais: paaugstināts asinsspiediens parasti nerada galvassāpes vai citas sajūtas. To sauc par kluso problēmu ne velti, un vienīgais veids, kā to atklāt, ir mērīšana.