Vai cilvēka feromonus tiešām var nopirkt?
Īsā atbilde
Internetā un smaržu veikalos pārdotie „cilvēka feromoni" ir reāli nopērkamas ķīmiskas vielas, parasti androstadienons, androstenols, androstenons vai estratetraenols, taču neviena no tām nav zinātniski pierādīta kā īsts cilvēka feromons. Feromons pēc definīcijas ir sugas iekšienē darbojošs ķīmisks signāls, kas izraisa paredzamu, stereotipisku reakciju, un cilvēkam šāds savienojums līdz šim nav viennozīmīgi identificēts. Tātad pudelīti nopirkt var, bet tās saturs nav tas, ko sola reklāma.
Jautājums par feromonu iegādi uzdodams divos līmeņos. Pirmais ir tīri praktisks: vai ir kur nopirkt pudelīti ar uzrakstu „pheromone"? Ir, un šādu produktu tirgus ir plašs, sākot no lētiem eļļas flakoniem līdz dārgām niša smaržām. Otrais līmenis ir bioloģisks: vai šajā pudelītē atrodas viela, kas cilvēka organismā darbojas tāpat kā dzimumferomons tauriņam vai kāpurķērpim? Uz šo jautājumu godīgā atbilde pašlaik ir noliedzoša.
Terminu „feromons" 20. gadsimta vidū ieviesa ķīmiķi, kas pētīja kukaiņu komunikāciju, un tas tika definēts stingri: viela, ko organisms izdala ārpus ķermeņa un kas tās pašas sugas īpatnim izraisa noteiktu uzvedības vai fizioloģisku atbildi. Definīcijas stingrība ir svarīga, jo tieši tā atšķir feromonu no vienkārši patīkamas smaržas. Smarža patīk vai nepatīk atkarībā no pieredzes, kultūras un konteksta; feromons darbojas neatkarīgi no tā, vai saņēmējam tas šķiet patīkams.
Dzīvniekiem feromonu uztveršanā liela nozīme ir vomeronazālajam orgānam (organum vomeronasale), sīkam maisiņveida veidojumam deguna starpsienas pamatnē. Cilvēka embrionālajā attīstībā šis orgāns izveidojas, taču vēlāk lielākoties regresē. Pieaugušajam to bieži var ieraudzīt kā nelielu bedrīti gļotādā, bet tajā trūkst funkcionējošu receptoru šūnu un, galvenais, trūkst nerva, kas tās savienotu ar smadzenēm. Tādēļ cilvēkam nav pilnvērtīga atsevišķa feromonu kanāla.
Tas nenozīmē, ka cilvēka ķermeņa smarža būtu bez nozīmes. Tā ietekmē pievilcības vērtējumu, emocionālo noskaņojumu un pat zīdaiņa uzvedību, tikai šī ietekme darbojas caur parasto ožas sistēmu un ir daudz elastīgāka un kontekstatkarīgāka nekā kukaiņu feromonu signāli. Pareizāk būtu runāt nevis par cilvēka feromoniem, bet par ķermeņa ķīmisko signālu kopumu, kas ir individuāls, mainīgs un daļēji ģenētiski noteikts.
Kas juridiski un bioloģiski ir „feromons"
Bioloģijā feromonam jāatbilst vairākiem kritērijiem: to izdala viena un tās pašas sugas īpatnis, tas darbojas ļoti mazās koncentrācijās, tas izraisa atkārtojamu atbildi un šī atbilde nav izskaidrojama tikai ar iemācītu asociāciju. Kukaiņiem, grauzējiem un daudziem zīdītājiem šie kritēriji ir izpildīti, un feromonus izmanto praksē, piemēram, kaitēkļu slazdos.
Tirdzniecībā vārdam „feromons" šāda stingra nozīme nav. Kosmētikas produkta sastāvā viela var būt norādīta ar savu ķīmisko nosaukumu, savukārt vārds „feromons" parādās tikai uz iepakojuma un reklāmā. Tas ir mārketinga apzīmējums, nevis reglamentēts sastāvdaļas nosaukums, un tieši tāpēc tas tiek lietots tik brīvi.
- Izdala viens sugas īpatnis un uztver cits tās pašas sugas īpatnis.
- Iedarbojas mazās koncentrācijās un nav atkarīgs no apgūtas pieredzes.
- Izraisa paredzamu uzvedības vai hormonālu atbildi.
- Atbilde ir atkārtojama neatkarīgos eksperimentos, arī tad, kad testējamais nezina, ko saņem.
Kas patiesībā ir pudelītē
Lielākā daļa produktu balstās uz nedaudzām steroīdu tipa molekulām, kas dabiski sastopamas cilvēka sviedros, siekalās vai citos izdalījumos. Tās ir īstas vielas ar zināmu ķīmisko struktūru, un dažas no tām patiešām ir pētītas laboratorijās. Problēma nav to eksistencē, bet gan apgalvojumā par iedarbību.
Zīmīgi, ka daļa cilvēku androstenona smaržu uztver kā asu un nepatīkamu, daļa kā vāji saldenu, bet daļa to vispār nesajūt. Šāda uztveres atšķirība ir saistīta ar ožas receptoru gēnu variantiem. Īstam feromonam šādas nejaušības nebūtu raksturīgas, jo signālam jādarbojas visiem sugas pārstāvjiem līdzīgi.
| Viela | Kur dabiski sastopama | Ko sola reklāma | Zinātniskais statuss |
|---|---|---|---|
| Androstadienons | Vīriešu sviedros, ādas sekrētā | Piesaista sievietes | Pētīts, bet rezultāti nekonsekventi un grūti atkārtojami |
| Estratetraenols | Sievietes urīnā konstatēts savienojums | Piesaista vīriešus | Pierādījumi vāji, daļa pētījumu nav apstiprināti |
| Androstenols | Svaigos sviedros, muskusam līdzīga smarža | Rada draudzīgu noskaņu | Smarža reāla, feromona iedarbība nav pierādīta |
| Androstenons | Novecojušos sviedros, arī kuiļa siekalās | Vairo dominanci | Cūkām darbojas, cilvēkam uztvere ļoti atšķirīga |
Kā rodas cilvēka ķermeņa smarža
Ādā ir divu veidu sviedru dziedzeri. Ekrīnie dziedzeri (glandulae sudoriferae eccrinae) izplatīti visā ķermenī un izdala galvenokārt ūdeni ar sāļiem; to sekrēts praktiski nesmaržo. Apokrīnie dziedzeri (glandulae sudoriferae apocrinae) koncentrējas padusēs, ap krūtsgalu, cirkšņos un ap tūpļa atveri, un to sekrēts ir bagātāks ar olbaltumvielām un lipīdiem.
Arī apokrīnais sekrēts, izdaloties uz ādas, ir gandrīz bez smaržas. Raksturīgo aromātu rada ādas mikrobiota, galvenokārt korinebaktērijas un stafilokoki, kas sekrēta molekulas sašķeļ un pārvērš gaistošos sēra savienojumos un īsās ķēdes taukskābēs. Tieši tāpēc dezodorants, kas ierobežo baktērijas, maina smaržu, bet antiperspirants, kas sašaurina izvadus, maina sviedru daudzumu.
No tā izriet svarīgs secinājums: cilvēka „ķīmiskais paraksts" nav tīri dziedzeru produkts, bet ādas un mikroorganismu kopdarbs. To maina uzturs, medikamenti, hormonālais stāvoklis, higiēnas paradumi un pat apģērba audums.
- Apokrīnie dziedzeri sāk aktīvi darboties tikai pubertātē, tāpēc bērna ķermeņa smarža ir citāda.
- Padušu mati palielina virsmu, uz kuras sekrēts saskaras ar baktērijām un iztvaiko.
- Sīpoli, ķiploki, garšvielas un dažas zāles maina gaistošo savienojumu sastāvu.
- Krūtsgala loka dziedzeru (glandulae areolares) sekrēts ir viens no pārliecinošākajiem cilvēka ķīmiskās signalizācijas piemēriem, jo jaundzimušajam tas izraisa meklēšanas kustības.
Vomeronazālais orgāns cilvēkam
Auglim deguna starpsienas apakšdaļā veidojas neliela gļotādas iegrimums, kas atbilst dzīvnieku vomeronazālajam orgānam. Vienlaikus no šīs zonas migrē šūnas, kas vēlāk nonāk hipotalāmā un kļūst par gonadoliberīnu producējošiem neironiem. Šī migrācija ir attīstībai būtiska, un tās traucējumi ir Kalmana sindroma pamatā, kur apvienojas ožas zudums un dzimumnobriešanas aizture.
Pēc piedzimšanas pati bedrīte var saglabāties, un endoskopiski to nereti izdodas ieraudzīt, taču funkcionējoša receptoru epitēlija un atsevišķa nerva ceļa uz smadzenēm pieaugušajam cilvēkam nav. Tādēļ apgalvojums, ka smaržu pudelīte „iedarbojas caur vomeronazālo orgānu, apejot apziņu", anatomiski nav pamatots.
Kāpēc pētījumi ir tik pretrunīgi
Ožas pētījumus ir grūti veikt tīri. Smarža pati par sevi ietekmē noskaņojumu, un, ja dalībnieks nojauš, ka viņam uzpūsts kaut kas „pievilcības uzlabojošs", rezultāts mainās gaidu dēļ. Turklāt reakciju uz ķermeņa smaržu ietekmē dzimums, orientācija, hormonālais stāvoklis, diennakts laiks un iepriekšēja pieredze ar konkrēto cilvēku.
Vairāki plaši citēti agrīnie atklājumi vēlāk nav apstiprinājušies, kad tos mēģināja atkārtot ar lielākām grupām un stingrāku metodiku. Zinātnē tas ir normāls process, taču patērētājam tas nozīmē, ka atsauce uz „pētījumiem" reklāmā nav pietiekams pierādījums.
Atsevišķi ir jāpiemin pētījumi par galvenā audu saderības kompleksa (MHC, cilvēkam HLA) ietekmi uz ķermeņa smaržas pievilcību. Doma, ka cilvēkam patīk partneris ar atšķirīgu imūnģenētisko profilu, ir bioloģiski elegantā un daļēji atbalstīta, bet arī šeit rezultāti dažādās populācijās atšķiras, un tas joprojām nav feromons klasiskajā nozīmē.
Ko patiesībā dara nopirktā smarža
Ja produkts satur androstenolu vai līdzīgu vielu ar muskusam tuvu aromātu, lietotājs sajūt smaržu un citi to var sajust arī. Tas var mainīt pašsajūtu un pašpārliecinātību, un pašpārliecinātība savukārt maina sejas izteiksmi, balsi un uzvedību. Šāds netiešais ceļš ir pilnīgi reāls, taču tam nav nekāda sakara ar apslēptu ķīmisku signālu.
Gaidu efekts ir jo spēcīgāks tāpēc, ka produkta apraksts jau iepriekš pasaka, kādu iznākumu sagaidīt. Tieši tāpēc lietotāju atsauksmes nav derīgs pierādījums: tajās nav salīdzinājuma grupas.
- Lietotājs iegādājas produktu ar konkrētu gaidu par iznākumu.
- Smarža vai pat tikai rituāls palielina pašpārliecinātību.
- Mainās neverbālā uzvedība: skatiens, stāja, iniciatīva sarunā.
- Apkārtējie reaģē uz uzvedību, nevis uz ķīmisko vielu.
- Lietotājs iznākumu piedēvē pudelītes saturam.
Ar ko to sajauc
Biežākā sajaukšana ir starp feromonu un muskusa tipa smaržvielu. Muskuss, dabiskais vai sintētiskais, ir smaržas nots, kas cilvēkam bieži patīk, bet tas nav signālmolekula. Otra sajaukšana ir starp feromonu un ferotropīnu vai hormonu: hormons darbojas organisma iekšienē, feromons starp organismiem.
Trešais pārpratums ir uzskats, ka „neapzināta ožas ietekme" automātiski nozīmē feromonu. Cilvēks patiešām reaģē uz smaržām, kuras neapzinās vai nespēj nosaukt, jo ožas ceļi cieši saistīti ar limbisko sistēmu. Neapzināta ietekme tomēr ir parastas ožas īpašība, nevis atsevišķas feromonu sistēmas pierādījums.
Kad ožas jautājums kļūst par medicīnisku jautājumu
Ja cilvēks pamana, ka smaržas ir kļuvušas vājākas, izzudušas vai izkropļotas, tas nav kosmētikas jautājums. Ožas zudumu var izraisīt deguna gļotādas iekaisums, deguna polipi, vīrusu infekcija, galvas trauma vai neirodeģeneratīvas slimības agrīna stadija. Ar šādām sūdzībām vispirms vēršas pie otorinolaringologa, kurš apskata degunu endoskopiski, un vajadzības gadījumā pie neirologa.
Ožu pārbauda ar standartizētiem testiem, kuros pacientam jāatpazīst vai jāatšķir noteiktas smaržas; tiek izmantoti arī sliekšņa testi ar pakāpeniski atšķaidītu vielu. Ja ir aizdomas par struktūras bojājumu, veic deguna un deguna blakusdobumu attēldiagnostiku, visbiežāk datortomogrāfiju, bet smadzeņu izmeklēšanai magnētiskās rezonanses izmeklējumu.
Atsevišķi jāpiemin izkropļota ožas uztvere, kad ikdienišķas smaržas sāk šķist pretīgas vai deguna dūmu sajūta parādās bez avota. Tā ir sūdzība, ar kuru jādodas pie ārsta, nevis jāgaida, ka pāries pati.
Bieži uzdotie jautājumi
Vai cilvēka feromonu smaržas vispār darbojas?
Tās darbojas kā smaržas, tas ir, tās var just un tās var patikt vai nepatikt. Apgalvojums, ka tās neapzināti piesaista pretējo dzimumu, nav zinātniski pierādīts. Iespējamā iedarbība lielā mērā skaidrojama ar gaidu efektu un pašpārliecinātības maiņu.
Vai cilvēkam vispār ir feromoni?
Cilvēka izdalījumos ir daudz gaistošu savienojumu, kas ietekmē citu cilvēku uztveri un noskaņojumu, taču neviens no tiem nav apstiprināts kā feromons klasiskajā definīcijā. Visdaudzsološākais kandidāts ir krūtsgala loka dziedzeru sekrēts, kas jaundzimušajam izraisa meklēšanas kustības. Pieaugušo dzimumuzvedībā līdzvērtīgs savienojums nav identificēts.
Kāpēc dažiem cilvēkiem sviedru smarža ir izteiktāka?
Smaržas intensitāte atkarīga no apokrīno dziedzeru daudzuma un aktivitātes, no ādas mikrobiotas sastāva, no uztura, hormonālā stāvokļa un higiēnas paradumiem. Arī gēnu varianti, kas nosaka sekrēta sastāvu, atšķiras starp cilvēkiem. Pēkšņa, iepriekš neraksturīga smaržas maiņa var būt saistīta ar vielmaiņas vai endokrīnu traucējumu, un to ir vērts pārrunāt ar ģimenes ārstu.
Vai feromonu produkti ir bīstami?
Parasti tie ir parfimērijas produkti, un galvenais risks ir ādas kairinājums vai alerģiska kontaktdermatīta reakcija pret smaržvielām. Ja pēc lietošanas parādās nieze, apsārtums vai izsitumi, lietošana jāpārtrauc un jākonsultējas ar dermatologu. Lielāks ir finansiālais, nevis veselības risks.
Vai cilvēkam ir vomeronazālais orgāns?
Auglim tas izveidojas, un pieaugušajam deguna starpsienas pamatnē nereti saglabājas neliela bedrīte. Tomēr tajā nav funkcionējošu receptoru šūnu un nav nerva, kas signālu nogādātu smadzenēs. Tādēļ cilvēkam nav atsevišķas, no parastās ožas neatkarīgas feromonu sistēmas.
Vai smarža var ietekmēt partnera izvēli?
Ķermeņa smarža partnera vērtējumu ietekmē, un tā ir labi zināma parādība. Tomēr tā darbojas caur parasto ožas sistēmu, kopā ar atmiņu, pieredzi un kontekstu, nevis kā automātisks slēdzis. Tieši tāpēc vienam cilvēkam patīkamā smarža citam var būt pilnīgi vienaldzīga.