Deguna vestibils jeb deguna priekštelpa

Vestibils sākas ar nāsi (naris) un beidzas ar limen nasi, kas atbilst sānu skrimšļa apakšējai malai. Iekšējo sienu veido kolumella un starpsienas priekšējā daļa, ārējo sienu deguna spārns, bet augšējā daļā sienu veido sānu skrimšļa un spārna skrimšļa saskare.

Segums ir daudzkārtains plakanais ragvielojošais epitēlijs, tātad tāda pati āda kā uz sejas, ar visām tās piedēkļu struktūrām: matu folikuliem, tauku un sviedru dziedzeriem. Pie limen nasi āda pakāpeniski pāriet vispirms pārejas epitēlijā un tad tipiskajā elpceļu daudzrindu skropstiņepitēlijā.

Šī pāreja izskaidro daudz. Vestibilā rodas folikulīts, furunkuls, ekzēma un ādas vēzis, bet gļotādā rodas rinīts, polipi un gļotādas audzēji. Tie ir divi dažādi slimību loki vienā orgānā, kurus atdala daži milimetri.

Vestibila sienas nesabrūk tāpēc, ka tās notur skrimšļa karkass. Galveno lomu spēlē spārna skrimslis (cartilago alaris major) ar savu iekšējo kājiņu kolumellā un ārējo kājiņu deguna spārnā. Tam pievienojas mazie spārnu skrimšļi un blīvi šķiedraini taukaudi spārna malā.

Papildu stabilitāti dod deguna muskuļi, īpaši tie, kas paplašina nāsis. Cilvēks, kuram elpošana ir apgrūtināta, tos izmanto neapzināti, un nāsu izplešanās katrā ieelpā ir viena no elpošanas grūtību klīniskajām pazīmēm, īpaši mazuļiem.

Ar gadiem skrimšļi kļūst mazāk elastīgi, atbalsta struktūras vājinās un deguna gals nedaudz nolaižas. Rezultāts ir iekšējā vārsta leņķa samazināšanās un pakāpeniska deguna elpošanas pasliktināšanās bez jebkādas jaunas slimības. Šī ir viena no biežākajām, bet reti izskaidrotajām sūdzībām gados vecākiem cilvēkiem.

Iekšējais deguna vārsts ir šaurā sprauga starp starpsienu un sānu skrimšļa apakšējo malu; ārējais vārsts ir pati nāss ar to ieskaujošo spārnu. Kopā tie veido elpceļa šaurāko vietu visā elpošanas sistēmā, un tieši šeit rodas ievērojama daļa no visas elpošanas pretestības miera stāvoklī.

Fizikas likumi šeit strādā nesaudzīgi. Plūsmas pretestība ir ļoti jutīga pret kanāla šķērsgriezuma izmaiņām, tāpēc pat neliela sašaurināšanās šajā vietā rada nesamērīgi lielu elpošanas grūtību pieaugumu. Tas izskaidro, kāpēc dažiem cilvēkiem deguns ir aizlicis, lai gan endoskopijā viss izskatās tīrs.

Izšķir divus vārsta vājuma veidus. Statisks sašaurinājums pastāv pastāvīgi, piemēram, šaura vārsta leņķa vai starpsienas izliekuma dēļ. Dinamisks kolapss rodas tikai ieelpā, kad spārns tiek ievilkts uz iekšu; tas parasti izpaužas, elpojot dziļi vai fiziski slogojot.

• Statisks sašaurinājums: aizlikums vienāds mierā un slodzē, neatkarīgs no ieelpas spēka.
• Dinamisks kolapss: aizlikums pastiprinās dziļā ieelpā, spārns redzami ievelkas uz iekšu.
• Kotla paņēmiens: vaigu ādu pavelk uz sāniem un vēro, vai elpošana atvieglojas.
• Pārveidotais Kotla paņēmiens: ar plānu instrumentu atbalsta tieši vārsta zonu, kas ir precīzāk.
• Mehāniski deguna paplašinātāji un līmlentes: vienkāršs veids, kā pārbaudīt, vai vārsta atbalsts palīdz.

Vestibila matiņus sauc par vibrissae, un to loma bieži tiek pārspīlēta. Tie aiztur tikai salīdzinoši rupjas daļiņas: putekļu pikas, augu daļas, kukaiņus, lielas šķiedras. Smalkās daļiņas cauri tiem iziet brīvi.

Īsto filtrēšanas darbu veic tālāk deguna dobumā. Tur gaisa plūsma vairākkārt maina virzienu ap gliemežnīcām, un daļiņas inerces dēļ uztriecas mitrajai gļotādai un pielīp. Skropstiņu viļņveida kustība aizvirza gļotu slāni kopā ar daļiņām uz rīkli, kur tas tiek norīts.

No tā izriet praktisks ieteikums. Deguna matiņus nevajadzētu plēst ar pinceti, jo bojāts matu folikuls ir tieši tā vieta, kur iemetas infekcija. Ja tie traucē, tos drošāk apgriezt ar speciālām šķērītēm vai trimmeri, neskarot ādu.

Biežākā problēma ir deguna vestibulīts, tātad ādas iekaisums, kas izpaužas kā apsārtums, sausums, kreveles un sāpīgums. To bieži izraisa deguna bakstīšana, ilgstoša slaucīšana pie iesnām, deguna pilienu pārlietošana vai zāles, kas izžāvē ādu.

Smagāka forma ir furunkuls, tātad matu folikula strutains iekaisums. Tas parādās kā sāpīgs, ciets, apsārtis mezgls vienā nāsī, bieži ar izteiktu sāpīgumu pieskaroties. Tas nekad nav jāspiež, jo tieši spiešana ir tā, kas izspiež inficētu materiālu vēnās.

Retāk vestibilā attīstās plakanšūnu vēzis. Tas izskatās kā nedzīstoša čūliņa vai kreveļaina vietiņa, kas nepāriet nedēļu laikā, dažkārt ar asiņošanu. Jebkurš bojājums vestibilā, kas nedzīst ilgāk par mēnesi, jāparāda ārstam.

Ar šiem stāvokļiem strādā otorinolaringologs un dermatologs, bet sākotnēji ģimenes ārsts. Ja iekaisums izplatās uz sejas mīkstajiem audiem, ar drudzi vai acs simptomiem, nepieciešama neatliekama slimnīcas palīdzība.

• Pieaugošs sāpīgums, pietūkums un apsārtums, kas izplatās no deguna uz vaigu vai augšlūpu, prasa steidzamu apskati.
• Drudzis, galvassāpes, acs pietūkums vai redzes traucējumi kopā ar deguna iekaisumu prasa neatliekamo palīdzību.
• Nedzīstoša čūliņa vai kreveļaina vietiņa vestibilā, kas saglabājas vairāk nekā mēnesi, jāizmeklē.
• Atkārtoti furunkuli degunā ir iemesls pārbaudīt cukura līmeni asinīs un imūnsistēmas stāvokli.
• Jaunam, nesāpīgam, cietam veidojumam nāss malā vienmēr jāsaņem speciālista vērtējums.

Sejas vidusdaļas venozā attece nav vienvirziena. Deguna un augšlūpas apvidus vēnas savienojas ar leņķa vēnu un tālāk ar acs augšējo vēnu, kas ieplūst galvaskausa iekšienē esošajā kavernozajā sinusā. Šajās vēnās vārstuļu ir maz un tie ir nepilnīgi.

Tāpēc inficēts materiāls no deguna vestibila teorētiski var nonākt galvaskausā un izraisīt kavernozā sinusa trombozi, smagu un dzīvībai bīstamu stāvokli. Šī iemesla dēļ deguna, augšlūpas un tās apkārtnes apvidu vēsturiski dēvē par sejas bīstamo trīsstūri.

Mūsdienās, kad antibiotikas ir pieejamas, šādas komplikācijas ir retas, taču princips nav mainījies: deguna augoni nespiež, bet ārstē, un, ja parādās drudzis, pieaugošs sejas pietūkums, acs izvelvēšanās vai redzes dubultošanās, palīdzība nepieciešama nekavējoties.

Apskati sāk, vienkārši paceļot deguna galu ar īkšķi un ieskatoties nāsīs labā apgaismojumā. Daudzas izmaiņas ir redzamas tieši šādi. Deguna spoguli šajā zonā lieto piesardzīgi, jo tā atvēršana vestibila ādā ir sāpīga.

Vārsta darbību vērtē ar Kotla paņēmienu un tā pārveidoto variantu, kā arī vērojot, vai spārns dziļā ieelpā ievelkas. Gaisa plūsmu var objektīvi mērīt ar maksimālās ieelpas plūsmas mērītāju vai rinomanometriju, un rezultātus salīdzina pirms un pēc mehāniska vārsta atbalsta.

Ja ir aizdomas par infekciju, ņem uztriepi bakterioloģiskai izmeklēšanai; tieši no vestibila ņem arī skrīninga uztriepes Staphylococcus aureus nēsāšanai pirms plānveida operācijām. Ja bojājums neatbilst parastam iekaisumam vai nedzīst, veic biopsiju.

Sāpīgs pietūkums nāss iekšpusē visbiežāk ir furunkuls, bet līdzīgi var izskatīties arī starpsienas abscess, kas ir daudz nopietnāks un prasa steidzamu iejaukšanos. Atšķirība ir tā, ka abscess parasti ir abpusējs, izspiež starpsienu uz abām pusēm un aizliek degunu, kamēr furunkuls ir vienpusējs, saistīts ar matu folikulu un sēž tuvāk nāss malai.

Apsārtums un pietūkums, kas strauji izplatās pa seju ar asu robežu un drudzi, vairāk atbilst rozei jeb erizipelam, nevis vienkāršam vestibulītam. Sāpīgi pūslīši, kas parādās vienā pusē un aizvien atkārtojas tajā pašā vietā, var būt herpes infekcija.

Aizlikumu, ko rada deguna vārsta vājums, bieži nepareizi pieraksta starpsienas izliekumam. Vienkāršs veids, kā tos nošķirt, ir pavilkt vaigu uz sāniem: ja elpošana pēkšņi atbrīvojas, cēlonis ir vārsts, nevis starpsiena.

Deguna vestibils ir galvenā Staphylococcus aureus dzīvesvieta cilvēka ķermenī. Ievērojama daļa veselu cilvēku šo baktēriju nēsā degunā pastāvīgi vai laiku pa laikam, nejūtot nekādus simptomus. Tieši tāpēc pirms plānveida sirds, locītavu protezēšanas un citām operācijām daudzviet veic uztriepi no deguna un nepieciešamības gadījumā izmanto vietēju ārstēšanu, lai samazinātu brūču infekcijas risku.

Otra maz pieminēta lieta ir vestibila loma ožā. Gaisa straumes virziens, ko nosaka vestibila forma, izšķir, cik daudz molekulu vispār sasniegs ožas epitēliju deguna jumtā. Tāpēc cilvēks ar sašaurinātu vārstu var sūdzēties par pavājinātu ožu, lai gan pati ožas sistēma ir pilnīgi vesela.

Trešā detaļa attiecas uz mazuļiem. Jaundzimušie pirmajos dzīves mēnešos elpo gandrīz tikai caur degunu, un vestibila aizsprostojums viņiem nozīmē nevis neērtību, bet gan barošanās un elpošanas traucējumus. Tas ir iemesls, kāpēc mazuļa aizlicis deguns ir daudz nopietnāks jautājums nekā pieaugušajam.