Deniņu līnijas (lineae temporales) galvaskausā

Abas līnijas sākas kopīgi no pieres kaula zigomātiskā izauguma tieši aiz acs dobuma ārējās malas. Tur tās vēl ir tuvu viena otrai un veido skaidri taustāmu šķautni.

Tālāk tās virzās uz augšu un atpakaļ, šķērso pieres un paura kaula robežu un loka veidā iet pāri paura kaula sānu virsmai. Šajā posmā abas līnijas pamazām atdalās viena no otras: augšējā iet augstāk, apakšējā zemāk.

Aizmugurē tās nolaižas uz leju un pāriet deniņu kaula zvīņas daļā, kur pazūd, sasniedzot pakauša izauguma pamatni. Kopā ar vaiga loku (arcus zygomaticus), kas veido apakšējo robežu, tās norobežo deniņu bedri.

• Sākums: pieres kaula zigomātiskais izaugums.
• Vidusposms: pāri koronālajai šuvei un paura kaula sānu virsmai.
• Beigas: deniņu kaula zvīņa aiz auss.
• Robeža lejā: vaiga loks, kas norobežo deniņu bedri no infratemporālās bedres.

Divu līniju esamība nav lieka smalkums: katra ir citas struktūras piestiprināšanās vieta, un tas nosaka arī to, kā to izteiktība mainās.

Deniņu muskulis (musculus temporalis) ir vēdekļveida muskulis, kas aizpilda deniņu bedri. Tā šķiedras savācas uz leju, iet zem vaiga loka un piestiprinās pie apakšžokļa vainagizauguma. Tas ir viens no četriem košļājamajiem muskuļiem un galvenais apakšžokļa pacēlājs, turklāt tā aizmugurējās šķiedras velk žokli atpakaļ.

Muskuļa slodze veido kaulu. Cilvēkiem ar spēcīgu košļājamo aparātu, kā arī daudzām dzīvnieku sugām, deniņu līnijas ir daudz izteiktāki vaļņi; dažām sugām abas puses satiekas viduslīnijā, veidojot sagitālu cekulu. Cilvēkam tas nenotiek, jo mūsu smadzeņu kaste ir plata un muskuļi salīdzinoši vāji.

Praktiska sekas: cilvēkiem, kas hroniski saspiež zobus vai griež tos naktī, deniņu muskulis kļūst jūtami sacietējis un sāpīgs, un sāpes tipiski ir tieši deniņos un ap šo līniju. Tās bieži tiek sajauktas ar galvassāpēm.

Deniņu muskuļa stāvokli var orientējoši novērtēt vienkāršā veidā, un tas ir noderīgi, runājot ar ārstu par galvassāpēm.

1. Uzlieciet pirkstus uz deniņiem virs vaiga loka.
2. Sakodiet zobus un atlaidiet vairākas reizes; zem pirkstiem jājūt muskuļa sacietēšana.
3. Atslābinātā stāvoklī viegli piespiediet un pārvietojiet pirkstus uz augšu līdz kaula šķautnei; tā ir deniņu līnija.
4. Atzīmējiet, vai piespiešana ir sāpīga un vai sāpes atpazīstamas kā tās pašas, kas mocīja agrāk.
5. Pārbaudiet mutes atvēršanu: vai tā ir simetriska, vai nav klikšķu vai ierobežojuma.

Jaundzimušajam galvaskausa kauli vēl nav saauguši, un deniņu līnijas praktiski nav izteiktas. Priekšējais sānu avotiņš atrodas tieši šajā apvidū, un tas aizveras pirmajos dzīves mēnešos.

Bērnam augot un sākoties cietas barības košļāšanai, muskuļa slodze pieaug, un līnijas kļūst izteiktākas. To izteiktība atšķiras starp cilvēkiem un vidēji ir lielāka vīriešiem, tāpēc antropoloģijā to izmanto kā vienu no daudzām pazīmēm, nevis kā atsevišķu kritēriju.

Gados vecākiem cilvēkiem deniņu apvidus bieži iekrīt. Tas notiek nevis kaula, bet zemādas tauku un muskuļa apjoma zuduma dēļ. Izteikts, ātrs deniņu iekritums ir viena no vispārēja novājējuma pazīmēm, ko ārsti ievēro, vērtējot uztura stāvokli.

Neiroķirurģijā deniņu apvidus ir viena no galvenajām piekļuves vietām smadzenēm. Pterionālā pieeja izmanto tieši vietu, kur satiekas četri kauli, un tā atrodas tikai nedaudz priekšā un zemāk par deniņu līnijas sākumu. Tā ir arī galvaskausa plānākā vieta, un tieši zem tās iet vidējā smadzeņu apvalka artērija, tāpēc sitiens pa deniņu var radīt epidurālu hematomu.

Sejas plastiskajā un rekonstruktīvajā ķirurģijā deniņu fascijas slāņi ir svarīgs orientieris, jo tajos iet sejas nerva zars, kas inervē uzacs pacēlājmuskuli. Šī zara bojājums rada nespēju pacelt uzaci, tāpēc pieejas tiek plānotas ļoti precīzi.

Terapeitiskajā praksē šis apvidus visbiežāk parādās saistībā ar žokļa locītavas un košļājamo muskuļu problēmām un ar galvassāpēm. Atsevišķa un nopietna diagnoze ir milzu šūnu arterīts, iekaisums, kas skar tieši virspusējo deniņu artēriju.

Ja gados vecākam cilvēkam parādās jaunas, noturīgas deniņu sāpes, artērija kļūst sacietējusi un jutīga, sāp žokļa muskuļi košļājot, un it īpaši, ja rodas redzes traucējumi, tas ir neatliekams stāvoklis, jo neārstēts arterīts var izraisīt neatgriezenisku redzes zudumu.

• Zobārsts vai žokļu ortopēds: zobu sakodiena problēmas, nakts zobu griešana.
• Sejas žokļu ķirurgs: žokļa locītavas slimības.
• Neirologs: galvassāpju diferencēšana.
• Reimatologs: milzu šūnu arterīta diagnostika un ārstēšana.
• Neiroķirurgs: galvaskausa traumas un to sekas.

Sākums ir taustīšana un funkcijas pārbaude: muskuļa jutīgums, mutes atvēršanas apjoms, žokļa kustību simetrija, sakodiena novērtējums. Daudzos gadījumos ar to pietiek, lai atšķirtu muskuļu izcelsmes sāpes no citām.

Ja ir aizdomas par milzu šūnu arterītu, steidzami nosaka iekaisuma rādītājus asinīs, veic deniņu artērijas ultrasonogrāfiju, kurā var redzēt raksturīgu sienas sabiezējumu, un vajadzības gadījumā artērijas biopsiju. Ārstēšanu šādā situācijā parasti sāk pirms biopsijas rezultāta, jo redzes saglabāšana ir prioritāte.

Kaula struktūras novērtēšanai izmanto galvaskausa datortomogrāfiju, kas pēc traumas parāda arī lūzumus un asiņošanu. Žokļa locītavas izvērtēšanai izmanto konusa stara datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi, kas rāda arī locītavas disku.

Pirmā un visbiežākā jaukšana ir terminoloģiska. Nosaukums „temporālais" latīņu valodā nozīmē „pie deniņiem", un tautas etimoloģija to sasaista ar laiku, jo tieši šajā vietā pirmās parādās sirmas matu šķipsnas. Anatomiski tas nav pamatots, bet skaidrojums ir tik izplatīts, ka der zināt.

Otra jaukšana notiek klīnikā: deniņu muskuļa sasprindzinājuma sāpes, migrēna un milzu šūnu arterīts visi dod sāpes vienā un tajā pašā vietā. Muskuļa sāpes pastiprinās košļājot un taustot, migrēnai raksturīgas pulsējošas sāpes ar gaismas un skaņas nepanesību, arterītam raksturīgas jaunas, noturīgas sāpes gados vecākam cilvēkam ar sacietējušu artēriju un iespējamiem redzes simptomiem.

Trešā: deniņu līnija tiek jaukta ar augšējo un apakšējo pakauša līniju, kas atrodas galvas aizmugurē un ir kakla muskuļu piestiprināšanās vietas. Tās ir citas struktūras citā vietā.

Mazāk zināms fakts ir tas, ka deniņu muskulis nav tikai spēka muskulis. Tā aizmugurējās šķiedras darbojas kā precīzs žokļa pozīcijas kontrolieris, un muskulī ir daudz proprioceptīvo receptoru, kas smadzenēm nepārtraukti ziņo par žokļa stāvokli. Tāpēc košļājamo muskuļu hroniska pārslodze nereti izpaužas nevis ar sāpēm žoklī, bet ar difūzām galvas sāpēm un pat ar ausu spiediena sajūtu, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc daļa cilvēku ar šo problēmu vispirms nonāk pie otorinolaringologa.