Kā Latvijā kļūt par ieguldījumu konsultantu?

Latvijas un Eiropas Savienības modelis atšķiras no amerikāņu modeļa jau pamatā. ASV atsevišķa persona nokārto standartizētu eksāmenu un reģistrējas kā konsultants. Eiropā regulēts ir pakalpojuma sniedzējs: ieguldījumu brokeru sabiedrība, banka vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrība saņem licenci, un tikai tās ietvaros darbinieki drīkst konsultēt klientus. Prasības nosaka finanšu instrumentu tirgus regulējums, kas Latvijā ieviests, pārņemot Eiropas Savienības direktīvas, un to detalizē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes vadlīnijas.

Konkrētajam darbiniekam tas nozīmē divas lietas. Pirmā ir atbilstoša izglītība vai pieredze finanšu jomā, ko darba devējam jāspēj pierādīt uzraudzības iestādei. Otrā ir regulāra profesionālā pilnveide, jo prasības attiecas ne tikai uz iestāšanās brīdi, bet uz visu darbības laiku. Vienota valsts eksāmena, kas dotu tiesības konsultēt neatkarīgi no darba devēja, Latvijā nav, tāpēc karjera šajā jomā praktiski vienmēr sākas ar darbu licencētā iestādē.

Rīcības secība cilvēkam, kurš vēlas šajā jomā strādāt, ir šāda. Iegūstiet izglītību finansēs, ekonomikā vai citā radniecīgā jomā. Iegūstiet darbu licencētā iestādē, sākot ar klientu apkalpošanas, analīzes vai atbalsta funkciju. Iekšēji apgūstiet produktu klāstu un klienta piemērotības novērtēšanas kārtību, jo tieši tā ir konsultēšanas kodols: pirms ieteikuma jānoskaidro klienta zināšanas, pieredze, finansiālā situācija, riska tolerance un mērķi. Papildus var iegūt starptautisku kvalifikāciju, kas darba tirgū ir priekšrocība, bet nav juridiska atļauja.

Klientam no šī visa ir praktisks secinājums. Pirms padoma pieņemšanas jāpārbauda, vai persona vai uzņēmums vispār ir tiesīgs to sniegt. Latvijas Banka uztur uzraudzīto iestāžu sarakstus, un tur var pārbaudīt gan Latvijā licencētas iestādes, gan citu valstu iestādes, kuras Latvijā darbojas pārrobežu kārtībā. Ja pakalpojuma sniedzēja sarakstā nav, konsultācija nav regulēta, un aizsardzības mehānismi strīda gadījumā ir daudz vājāki.

Biežākā kļūda ir sajaukt ieguldījumu konsultāciju ar pārdošanu. Ja darbinieks piedāvā konkrētu produktu, saņemot par to atlīdzību no produkta veidotāja, interešu konflikts pastāv, un klientam par to ir jāsaņem informācija. Otra kļūda ir uzticēties sociālo tīklu saturam: publiska viedokļa paušana par tirgiem nav ieguldījumu konsultācija, un personīgs ieteikums no nelicencētas personas ir gan riskants, gan iespējami prettiesisks.