Kas Latvijā jāmaksā, pārejot īpašuma tiesībām?

Darījuma gaita ir šāda: puses noslēdz pirkuma līgumu, notārs sagatavo un apliecina nostiprinājuma lūgumu, pēc tam to iesniedz zemesgrāmatā. Īpašuma tiesības rodas nevis līguma parakstīšanas brīdī, bet tad, kad ieraksts izdarīts zemesgrāmatā. Valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu rēķina procentos no darījuma summas vai no kadastrālās vērtības atkarībā no tā, kura no tām ir lielāka, un to parasti maksā pircējs, ja vien puses nav vienojušās citādi.

Likmes atšķiras atkarībā no darījuma veida. Pirkumam ir viena likme, dāvinājumam starp tuviniekiem cita, mantojumam trešā, un atsevišķiem gadījumiem, piemēram, mantas sadalei vai ieguldījumam pamatkapitālā, likums paredz īpašu kārtību. Tā kā konkrētos procentus un maksimālos apmērus nosaka Ministru kabineta noteikumi, kas periodiski mainās, aktuālie skaitļi jāpārbauda tiesību aktu vietnē vai pie zvērināta notāra pirms darījuma, nevis pēc rokasnaudas samaksas.

Pircējam pirms parakstīšanas jāpārbauda pieci dokumenti. Pirmkārt, zemesgrāmatas nodalījums: kas ir īpašnieks, vai nav hipotēkas, aizlieguma atzīmes vai tiesvedības; otrkārt, kadastra dati un telpu grupas plāns, vai faktiskā plānojuma izmaiņas ir legalizētas; treškārt, pašvaldības izziņa par nekustamā īpašuma nodokļa parādu; ceturtkārt, apsaimniekotāja izziņa par komunālo maksājumu parādiem un uzkrājumu; piektkārt, izziņa par deklarētajām personām. Naudas apriti drošāk kārtot ar darījuma kontu bankā vai notāra depozīta kontu, kur pārdevējs naudu saņem tikai pēc īpašuma tiesību nostiprināšanas.

Pārdevējam ir pavisam cits nodokļu jautājums: ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas fiziskai personai var būt apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli kā kapitāla pieaugums, proti, no pārdošanas cenas atskaita iegādes vērtību un ar darījumu saistītos izdevumus. Likums paredz atbrīvojumus, kas galvenokārt saistīti ar īpašuma turēšanas ilgumu un ar to, vai īpašumā ir bijusi deklarēta dzīvesvieta; precīzie nosacījumi un termiņi jāpārbauda likumā vai pie Valsts ieņēmumu dienesta. Ja apliekams ienākums rodas, par to jāiesniedz kapitāla pieauguma deklarācija likumā noteiktajā termiņā pēc darījuma, nevis nākamā gada deklarācijā.

Sajaukšana visbiežāk notiek ar nekustamā īpašuma nodokli. Tas ir ikgadējs maksājums pašvaldības budžetā, ko aprēķina no kadastrālās vērtības un kas nav saistīts ar īpašnieka maiņu. Pēc darījuma jaunajam īpašniekam jāpārliecinās, ka pašvaldībā ir aktualizēti dati un ka nav palicis iepriekšējā īpašnieka parāds, jo nodokļa parāds seko īpašumam. Tāpat jāatceras, ka par darījumu ar nekustamo īpašumu ziņo arī tad, ja tas noticis bez naudas, piemēram, dāvinot.