Jostas skriemeļi: uzbūve, slodze un slimības

Tipisks jostas skriemelis ir viegli atpazīstams pēc masīvā ķermeņa un plakanās, četrstūrainās smailes, kas iet taisni uz aizmuguri, nevis slīpi uz leju, kā krūšu daļā. Tieši šīs smailes ir tās, ko var sataustīt gar muguras viduslīniju.

Locītavu izaugumi jostas daļā ir novietoti tā, ka augšējais aptver apakšējo no sāniem, un to virsmas ir gandrīz vertikālas un sagitālas. Uz augšējā izauguma aizmugures ir mazs paugurītis, papilārais izaugums (processus mamillaris), kam piestiprinās dziļie muguras muskuļi, bet pie ribas izauguma pamatnes atrodas neliels palīgizaugums (processus accessorius). Šie sīkumi ir svarīgi, jo tieši uz tiem ķirurgs orientējas, ievietojot skrūves skriemeļa kātiņā.

• Ķermenis (corpus): liels, nieres formas, ar blīvu galavirsmas plātnīti augšā un apakšā.
• Loka kātiņi (pediculi): īsi un masīvi, tie ir skrūvju ievietošanas ceļš operācijās.
• Skriemeļa atvere: trīsstūrveida, plašāka nekā krūšu daļā.
• Smaile (processus spinosus): plakana, četrstūraina, vērsta horizontāli uz aizmuguri.
• Ribas izaugumi: gari un plāni, bieži maldīgi saukti par šķērsizaugumiem.
• Locītavu izaugumi: ar gandrīz sagitāli novietotām virsmām.

Vienkāršākais veids, kā atšķirt skriemeli pēc attēla vai preparāta, ir paskatīties uz trim pazīmēm: vai ir atvere sānu izaugumā, vai uz ķermeņa sāniem ir ribas locītavas virsmas un cik masīvs ir pats ķermenis.

Šī tabula ir arī atbilde uz jautājumu, kāpēc jostas daļa griežas tik maz. Locītavu virsmu novietojums fiziski aizšķērso rotāciju, tādēļ, kad cilvēks pagriež rumpi, kustība lielākoties notiek krūšu daļā un gūžās, bet jostas daļa to tikai pavada. Piespiedu rotācija zem slodzes tāpēc nonāk tieši uz diska šķiedru gredzenu.

Jostas daļas galvenais uzdevums ir pārnest ķermeņa augšdaļas svaru uz krustu kaulu un iegurni. Slodze nesadalās vienmērīgi: stāvot lielāko daļu spiediena nes diski un skriemeļu ķermeņi, bet, atliecoties atpakaļ, ievērojama daļa pāriet uz aizmugurējām locītavām. Tāpēc ilgstoša stāvēšana ar izteiktu lordozi bieži dod sāpes tieši locītavu izcelsmes.

Spiediens diskā mainās atkarībā no pozas. Vismazākais tas ir guļus, lielāks stāvot, un vēl lielāks, sēžot saliektā mugurā vai ceļot smagumu ar iztaisnotām kājām un noliektu muguru. Tas ir mehānisks, nevis morāls arguments par pareizu celšanas tehniku: ceļot ar saliektiem ceļiem un taisnu muguru, svara plecs attiecībā pret jostas daļu kļūst īsāks un spiediens diskā mazāks.

Diena maina arī skriemeļu augstumu. Nakts laikā, atslogoti, diski uzsūc ūdeni un nedaudz uzbriest, dienā tie to pakāpeniski zaudē, tāpēc no rīta cilvēks ir nedaudz garāks nekā vakarā. Tā pati parādība izskaidro, kāpēc diska izvelvējuma simptomi daļai cilvēku ir izteiktāki tieši no rīta.

Jaundzimušā mugurkauls ir viencaurmēra loks, kas izliekts uz aizmuguri. Kakla izliekums uz priekšu veidojas, bērnam sākot turēt galvu, bet jostas lordoze parādās tad, kad bērns sāk sēdēt un staigāt. Tā nav iedzimta forma, bet slodzes rezultāts, un tieši tāpēc lordozes dziļums dažādiem cilvēkiem atšķiras.

Pusaudža vecumā skriemeļu ķermeņu augšējās un apakšējās malas pārkaulojas no atsevišķiem gredzenveida kodoliem. Ja šajā laikā mugurkauls tiek pārslogots, kodoli var deformēties, un veidojas raksturīgas pārmaiņas, ko sauc par Šoiermaņa slimību. Tā biežāk skar krūšu daļu, bet ir arī jostas daļas paveids.

Pieaugot gadiem, diski zaudē ūdeni, kļūst plānāki un cietāki, skriemeļu malās veidojas kaula izaugumi, bet aizmugurējās locītavas nodilst. Cilvēks kļūst nedaudz zemāks, lordoze var izlīdzināties, un mugurkaula kanāls var sašaurināties. Daļai cilvēku šīs pārmaiņas ir redzamas attēlos, bet nedod nekādas sūdzības, tāpēc attēls nekad netiek vērtēts atrauti no simptomiem.

Muguras lejasdaļas sāpes ir viena no biežākajām sūdzībām, ar ko cilvēki vēršas pie ārsta, un lielākajai daļai tās pāriet dažu nedēļu laikā bez īpašas ārstēšanas. Tomēr ir stāvokļi, kuriem ir skaidra anatomiska pamatne un atšķirīga gaita.

Ārstēšanu parasti sāk ģimenes ārsts. Ja ir nervu sakņu simptomi, iesaistās neirologs, bet operatīvu ārstēšanu vērtē neiroķirurgs vai mugurkaula ķirurģijā specializējies ortopēds. Atveseļošanos vada fizioterapeits un rehabilitologs, jo pēc akūtas epizodes galvenais ir atgriezties pie kustībām, nevis palikt gultā.

• Starpskriemeļu diska izvelvējums vai trūce, visbiežāk starp L4 un L5 vai L5 un krustu kaulu.
• Nervu sakņu saspiedums ar sāpēm, kas izstaro pa kāju zem ceļa, dažkārt ar nejutīgumu vai vājumu.
• Aizmugurējo locītavu artroze ar sāpēm, kas pastiprinās, atliecoties atpakaļ.
• Mugurkaula kanāla sašaurinājums, kam raksturīga kāju noguršana ejot un atvieglojums, noliecoties uz priekšu.
• Skriemeļa loka šaurās daļas plaisa un skriemeļa noslīdējums uz priekšu, biežāk L5 līmenī.
• Osteoporotisks skriemeļa ķermeņa iespiedums, kas var rasties pat bez ievērojamas traumas.

Izmeklēšana sākas ar sarunu un neiroloģisku pārbaudi, nevis ar attēliem. Ārstu interesē, kur sāpes sākas, kurp tās izstaro, kas tās pastiprina un vai ir vājums vai jutības pārmaiņas. Lielai daļai akūtu muguras sāpju attēldiagnostika pirmajās nedēļās nav vajadzīga un pat var kaitēt, jo atrastās ar vecumu saistītās pārmaiņas nereti tiek pārprastas kā sāpju cēlonis.

Attēlus veic tad, ja ir nervu bojājuma pazīmes, trauma, aizdomas par infekciju vai audzēju, ilgstošas neatlaidīgas sāpes vai plānota operācija. Katrai metodei ir sava loma.

1. Sarunā noskaidro sāpju gaitu un pārbauda brīdinošās pazīmes.
2. Neiroloģiskā izmeklēšana: refleksi, muskuļu spēks, jutība pa nervu sakņu apvidiem.
3. Kājas pacelšanas un citi sakņu nospriegojuma testi.
4. Rentgens stāvus, ja ir aizdomas par noslīdējumu, lūzumu vai deformāciju.
5. Magnētiskā rezonanse, ja simptomi liecina par diska trūci, kanāla sašaurinājumu vai iekaisumu.
6. Datortomogrāfija, ja precīzāk jāredz kauls, un kaulu blīvuma mērījums, ja ir aizdomas par osteoporozi.

Ne visas sāpes jostas apvidū nāk no mugurkaula. Nieres akmens dod kolikveidīgas sāpes sānos ar izstarojumu uz cirksni, aortas paplašinājums gados vecākam cilvēkam var izpausties ar dziļām, pastāvīgām muguras sāpēm, aizkuņģa dziedzera iekaisums dod jostas veida sāpes, un ginekoloģiskas slimības var izstarot uz krustiem. Šie cēloņi atšķiras ar to, ka sāpes nav saistītas ar kustību vai pozu.

Otra izplatīta kļūda ir sajaukt nervu sakņu sāpes ar gūžas locītavas artrozi. Sakņu sāpes izstaro pa kāju zem ceļa un pastiprinās, ceļot iztaisnotu kāju guļus; gūžas artroze dod sāpes cirksnī un ierobežo gūžas rotāciju.

Trešā lieta, ko der zināt, ir tā, ka daļai cilvēku jostas un krustu robežā ir pārejas skriemelis: L5 var daļēji saaugt ar krustu kaulu vai, otrādi, pirmais krustu skriemelis var būt daļēji brīvs. Tas nav slimība, bet tas maina numerāciju attēlos, un tieši šādos gadījumos ir īpaši svarīgi, lai operējamais līmenis būtu apzīmēts vienādi visos dokumentos.

Starpskriemeļu disks pieaugušajam ir lielākā struktūra organismā, kurai nav savas asinsvadu apgādes. Barības vielas tajā nonāk difūzijas ceļā caur skriemeļa ķermeņa galavirsmas plātnīti, un šo apmaiņu virza slodzes un atslodzes maiņa: spiediena laikā šķidrums no diska tiek izspiests, atslodzes laikā tas atgriežas, nesot līdzi barības vielas.

No tā izriet secinājums, kas ir pretējs intuīcijai. Ilgstošs pilnīgs miers diskam nav labvēlīgs, jo apstājas tieši tā sūkņa darbība, kas to baro. Mūsdienu ieteikumi akūtu muguras sāpju gadījumā tāpēc ir saglabāt saudzīgu kustīgumu, cik sāpes atļauj, nevis gulēt gultā vairākas dienas. Tas izskaidro arī, kāpēc smēķēšana un asinsvadu slimības, kas pasliktina asinsriti skriemeļa ķermenī, paātrina disku nolietošanos.