Kā var apstrīdēt lēmumu par izraidīšanu no Latvijas?

Latvijas regulējums balstās Imigrācijas likumā un Eiropas Savienības atgriešanas direktīvā. Ja ārzemnieka uzturēšanās valstī kļuvusi nelikumīga, viņam vispirms izdod izbraukšanas rīkojumu, nosakot termiņu brīvprātīgai izceļošanai. Ja rīkojums netiek izpildīts vai pastāv bēgšanas risks, pieņem lēmumu par piespiedu izraidīšanu, kuru parasti papildina ieceļošanas aizliegums Šengenas zonā uz noteiktu laiku.

Apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, termiņus un to, vai sūdzība aptur lēmuma izpildi, nosaka Imigrācijas likums kopsakarā ar Administratīvā procesa likumu. Termiņi ir īsi un tiek skaitīti no lēmuma paziņošanas dienas, tāpēc juridiskā palīdzība jāmeklē nekavējoties. Iesniegumā nepietiek norādīt, ka izbraukšana būtu neērta; jānorāda konkrēti apstākļi un jāpievieno pierādījumi.

Praksē visbiežāk izmantotie argumenti ir neizraidīšanas princips, proti, aizliegums nosūtīt personu uz valsti, kurā tai draud spīdzināšana vai necilvēcīga apiešanās, kā arī tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, ko aizsargā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pants. Nozīme ir nepilngadīgu bērnu interesēm, laulībai ar Latvijas pilsoni vai pastāvīgo iedzīvotāju, kā arī ilgstošai saiknei ar Latviju.

Pierādījumi šādos argumentos ir konkrēti dokumenti, nevis apgalvojumi. Ģimenes saiknes apliecina laulības un dzimšanas apliecības, kopīgas dzīvesvietas deklarācija, īres līgums, bērna izglītības iestādes izziņa; saikni ar Latviju apliecina darba līgums, nodokļu maksājumu vēsture, valodas prasmes dokuments un sabiedriskā iesaiste; veselības apsvērumus apliecina ārsta atzinums par nepieciešamo ārstēšanu un tās pieejamību izcelsmes valstī. Šos dokumentus ir vērts sagatavot uzreiz, nevis gaidīt tiesas sēdi.

Paralēli izraidīšanas procesam persona var lūgt patvērumu. Kamēr patvēruma pieteikums tiek izskatīts, izraidīšanu parasti nevar izpildīt. Ja patvērums netiek piešķirts, atsevišķos gadījumos var izvērtēt uzturēšanās atļaujas izsniegšanu humānu apsvērumu dēļ vai izraidīšanas izpildes atlikšanu, piemēram, veselības stāvokļa vai ceļošanas dokumentu trūkuma dēļ.

Biežākā kļūda ir aizbraukšana bez lēmuma izpildes fiksēšanas vai, tieši pretēji, palikšana valstī pēc termiņa beigām, cerot, ka neviens nepamanīs. Nelikumīga uzturēšanās pasliktina turpmākās iespējas legalizēties un var pagarināt ieceļošanas aizliegumu. Ja izbraukšana ir neizbēgama, brīvprātīga izceļošana noteiktajā termiņā parasti ir labākais variants, jo tā dod iespēju vēlāk pieteikties vīzai vai uzturēšanās atļaujai vispārējā kārtībā.