TJG Online
Advokāti un likums

Kā iegūt ziņas no dzimšanas reģistra Latvijā?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Ziņas par dzimšanu Latvijā glabājas civilstāvokļa aktu reģistros, un atkārtotu dzimšanas apliecību vai izziņu var pieprasīt jebkurā dzimtsarakstu nodaļā, Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā vai elektroniski valsts pakalpojumu portālā. Senākus ierakstus, kas radīti pirms civilās reģistrācijas ieviešanas, meklē baznīcu metriku grāmatās Latvijas Valsts vēstures arhīvā.

Dzimšanas fakts tiek reģistrēts vienu reizi, un pats reģistra ieraksts ir pamatdokuments. Apliecība ir tikai izraksts no šā ieraksta, tāpēc pazaudētas apliecības vietā neizsniedz „dublikātu“ vecajā formā, bet gan jaunu, aktuālajām ziņām atbilstošu dokumentu vai izziņu. Ja pēc reģistrācijas mainīts vārds vai uzvārds vai papildinātas ziņas par vecākiem, jaunajā dokumentā tiks atspoguļotas labotās ziņas.

Pieprasījumu var iesniegt pati persona, par kuru izdarīts ieraksts, tās vecāki, pilngadīgi bērni, laulātais, kā arī pilnvarota persona. Svešas personas ziņas neizsniedz, jo civilstāvokļa reģistri satur ierobežotas pieejamības informāciju. Par dokumenta izsniegšanu maksājama valsts nodeva, un aktuālo apmēru, kā arī atbrīvojumus publicē Tieslietu ministrija.

Praktiskā secība ir vienkārša, ja to zina iepriekš. Vispirms izlemiet, kas tieši vajadzīgs: atkārtota apliecība, izziņa no reģistra vai arhīva izziņa. Tad sagatavojiet ziņas, pēc kurām ierakstu var atrast: vārdu un uzvārdu dzimšanas brīdī, dzimšanas datumu un vietu, vecāku vārdus. Pēc tam iesniedziet pieprasījumu klātienē dzimtsarakstu nodaļā vai elektroniski portālā latvija.gov.lv, izmantojot elektronisko identifikāciju. Visbeidzot samaksājiet valsts nodevu un norādiet, vai dokumentu saņemsiet klātienē vai elektroniski. Ja rīkojaties citas personas vārdā, jau sākumā pievienojiet pilnvaru.

Latvijā civilstāvokļa aktus valsts iestādes reģistrē kopš divdesmitā gadsimta divdesmitajiem gadiem. Senākus datus par dzimšanu, laulību un miršanu parasti meklē draudžu metriku grāmatās, kas nonākušas Latvijas Nacionālā arhīva glabājumā; ievērojama daļa no tām ir digitalizēta un pieejama tiešsaistē. Šī ir biežākā dzimtas vēstures izpētes gaita, un meklēšanu atvieglo zināms dzimšanas gads, pagasts un draudze.

Bieži sajaukti tiek divi atšķirīgi uzdevumi. Ja dokuments vajadzīgs juridiskai lietošanai, piemēram, mantojuma vai pilsonības lietā, nepieciešams oficiāls dzimtsarakstu nodaļas izdots dokuments. Ja mērķis ir dzimtas koka izpēte, pietiek ar arhīva materiālu kopijām, kas juridisku spēku neaizstāj. Tipiska kļūda ir pasūtīt dārgu arhīva izziņu tad, kad iestādei tiešām vajag jaunu dzimšanas apliecību, vai otrādi.

Ja ierakstā ir kļūda, piemēram, sajaukts burts uzvārdā vai nepareizs datums, to labo atsevišķā procedūrā. Iesniegumu par ieraksta papildināšanu vai labošanu iesniedz dzimtsarakstu nodaļā, pievienojot dokumentus, kas apliecina pareizās ziņas. Ja dokumentu trūkst vai strīds ir par paternitāti, jautājumu izšķir tiesa. Tieši šādos gadījumos ir vērts konsultēties ar juristu, jo no reģistra ieraksta ir atkarīgas mantojuma un uzturlīdzekļu tiesības.

Dokuments lietošanai ārvalstīs

Latvijā izdotam dokumentam, kas jāiesniedz citā valstī, bieži nepieciešama legalizācija. Eiropas Savienības dalībvalstīs vairākiem civilstāvokļa dokumentiem var pievienot daudzvalodu standarta veidlapu, kas atvieglo tulkošanu, savukārt citos gadījumos dokumentu apliecina ar apostille.

Apostille Latvijā izsniedz zvērināti notāri, un par konkrētās valsts prasībām ieteicams pārliecināties jau pirms dokumenta pasūtīšanas. Bieži vien vajadzīgs arī notariāli apliecināts tulkojums, un to ir lētāk pasūtīt vienlaikus, nevis atsevišķā reizē.

Ko darīt, ja ieraksts nav atrodams

Ja dzimšana notikusi ārpus Latvijas vai ieraksts nav atrodams gaidītajā nodaļā, pieprasījumu var adresēt Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam, kas uztur centralizētu informāciju. Ārvalstīs reģistrētu dzimšanu Latvijā var reģistrēt atkārtoti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ja ieraksts iznīcināts vai zudis, fakta konstatēšana notiek tiesas ceļā, un tam nepieciešami netieši pierādījumi: baznīcas ieraksti, skolas dokumenti, arhīva izziņas. Šādu lietu sagatavošanai parasti ir vajadzīgs jurists, jo pierādījumu kopums jāsaliek loģiskā virknē.

Elektroniskais ceļš parasti ir ātrākais, taču tam nepieciešama elektroniskā identifikācija ar eID karti, eParakstu mobile vai internetbanku. Ja tādas nav, dokumentu var pasūtīt klātienē jebkurā dzimtsarakstu nodaļā neatkarīgi no tā, kur ieraksts sākotnēji izdarīts.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Advokāti un likums Sadaļas jautājumi ar burtu Z Ziņot par neprecizitāti