Kādas cīpslas ir ap ceļa locītavu?

Četrgalvu muskuļa cīpsla un ceļa kauliņa saite kopā veido izstiepšanas aparātu. Tas iztaisno celi, bet, kas ir vismaz tikpat svarīgi, tas notur celi neizliekamies, kad cilvēks nolaižas pa kāpnēm vai piezemējas pēc lēciena. Šajās kustībās muskulis strādā, stiepjoties, un slodze uz cīpslu ir vislielākā.

Zoss pēdiņas cīpslas locī celi un ierobežo tā pagriešanos uz āru, tādējādi papildinot iekšējās sānu saites darbu. Tāpēc šo muskuļu spēks ir svarīgs cilvēkiem ar ceļa nestabilitāti.

Iliotibiālā josla stabilizē celi no ārpuses un palīdz noturēt iegurni, stāvot uz vienas kājas. Tehniski tas nav cīpsla, bet fascijas josla, kurā ieaug divu gūžas muskuļu spēks.

Pacelmuskuļa cīpsla veic šķietami sīku, bet būtisku darbu: tā atbloķē celi. Pilnīgi iztaisnots celis ir nedaudz pagriezts un tādējādi nofiksēts; lai sāktu locīšanu, pacelmuskulis to vispirms izgriež atpakaļ. Bez šīs kustības celi no pilnīgi taisna stāvokļa saliekt nebūtu iespējams.

Ceļa kauliņa saites pārslodzes bojājums ir tik tipisks lēkšanas sportā, ka to sauc par lecēja ceļgalu. Sāpes ir precīzi zem ceļa kauliņa, tās parādās pēc slodzes vai slodzes sākumā un pastiprinās, pietupjoties. Tas ir cīpslas audu nolietojums, nevis klasisks iekaisums, tāpēc atpūta vien parasti nepalīdz, bet pakāpeniska slodze palīdz.

Iliotibiālās joslas sindroms ir biežākais ceļa ārējās puses sāpju cēlonis skrējējiem un riteņbraucējiem. Sāpes rodas noteiktā ceļa saliekuma leņķī, bieži ejot lejup pa nogāzi vai kāpnēm.

Zoss pēdiņas apvidus sāpes jūtamas ceļa iekšpusē, aptuveni divus vai trīs centimetrus zem locītavas spraugas, un tās bieži sajauc ar iekšējā meniska bojājumu. Atšķirībā no meniska šeit sāpīga ir konkrēta punktveida vieta, ko var uzrādīt ar pirkstu.

Pilnīgs četrgalvu muskuļa cīpslas vai ceļa kauliņa saites pārrāvums ir reta, bet steidzama trauma. Cilvēks nespēj iztaisnot celi un noturēt taisnu kāju paceltu; ceļa kauliņš pēc pirmā plīsuma veida noslīd zemāk, pēc otrā uzkāpj augstāk nekā parasti.

Nekavējoties jāmeklē palīdzība, ja pēc traumas nav iespējams iztaisnot celi vai noturēt uz tā svaru, ja celis strauji uzpampst dažu stundu laikā, ja tas nofiksējas saliekts vai ja dzirdams bijis skaļš krakšķis ar sekojošu nestabilitāti.

Plānveida apmeklējums vajadzīgs, ja sāpes ap celi ilgst vairāk par dažām nedēļām, ja tās atkārtojas katrā treniņā, ja celis izklūst vai ja rodas pietūkums bez traumas kopā ar drudzi, kas prasa ātru izvērtējumu.

Ar šo nodarbojas traumatologs ortopēds un fizioterapeits, sākotnēji var vērsties pie ģimenes ārsta. Šeit aprakstīti tikai mehānismi, nevis padoms konkrētam gadījumam.

Cīpsla savieno muskuli ar kaulu un pārnes spēku, lai radītu kustību. Saite savieno divus kaulus un kustību ierobežo. Celī abas ir turpat blakus, un tieši šeit rodas biežākais pārpratums.

Ceļa kauliņa saite pēc nosaukuma ir saite, bet pēc būtības tā ir četrgalvu muskuļa cīpslas turpinājums. Iemesls slēpjas ceļa kauliņā: tas ir sezamveida kauls, kas iegulst pašā cīpslā. Tā kā šī josla savieno divus kaulus, ceļa kauliņu un stilba kaulu, anatomiskā valodā to sauc par saiti, lai gan spēks tajā nāk no muskuļa.

No tā izriet praktiskas sekas. Ceļa kauliņš darbojas kā trīsis: tas atvirza cīpslu no locītavas ass un palielina muskuļa sviras garumu. Tieši tāpēc ceļa kauliņa noņemšana ievērojami vājina kājas iztaisnošanas spēku.

Krusteniskās un sānu saites turpretī ir īstas saites. Tās neizraisa nevienu kustību, bet neļauj stilba kaulam slīdēt uz priekšu, atpakaļ vai sāniem. Tāpēc to bojājuma galvenā izpausme ir nestabilitāte, nevis spēka zudums.

Ceļgals ir viena no retajām vietām, kur sāpju atrašanās vieta ļoti precīzi norāda uz iespējamo avotu, jo struktūras guļ sekli un cieši viena pie otras.

Sāpes tieši virs ceļa kauliņa norāda uz četrgalvu muskuļa cīpslu, tieši zem tā uz ceļa kauliņa saiti, iekšpusē zem locītavas spraugas uz zoss pēdiņu, ārpusē locītavas augstumā uz iliotibiālo joslu, bet sāpes pa visu ceļa priekšpusi bez konkrēta punkta biežāk saistītas ar ceļa kauliņa slīdēšanu pa vagu.

Šī karte ir noderīga, bet tai ir robeža. Sāpes celī var nākt arī no gūžas locītavas, sevišķi bērniem un pusaudžiem, tāpēc ārsts, kurš izmeklē celi, gandrīz vienmēr pārbauda arī gūžu.

Vēl viena atziņa, kas pārsteidz daudzus: cīpslas nedzīst ātrāk no pilnīgas atpūtas. Cīpslu audiem vajadzīga pakāpeniska, mērena slodze, lai kolagēna šķiedras sakārtotos slodzes virzienā; ilgstošs miers tās padara vājākas.