Acs muskuļu raustīšanās, kas pazīstama arī kā “blefarospazma”, ir plakstiņa muskuļu piespiedu kontrakcija. Šī parādība ir ļoti izplatīta un parasti labdabīga. Lielākajai daļai acu raustīšanās gadījumu nav zināms cēlonis, un tie parasti izzūd paši bez īpašas medicīniskās palīdzības.
Viens no visizplatītākajiem acu muskuļu raustīšanās veidiem ir labdabīgs fascikulācijas sindroms. Tas ir stāvoklis, kad plakstiņi un citi ķermeņa muskuļi raustās bez zināma iemesla. Tiem, kuriem ir šis stāvoklis, nav nopietnu neiroloģisku traucējumu, un raustīšanās galu galā izzūd, lai gan tā bieži atkārtojas. Dažreiz raustīšanu izraisa stress.
Tiem, kam neregulāri rodas acu muskuļu raustīšanās bez papildu simptomiem, medicīniska palīdzība nav nepieciešama. Šie raustījumi laika gaitā nedrīkst pasliktināties, un tie nedrīkst būt saistīti ar citiem veselības stāvokļiem. Papildu raustīšanās visā ķermenī parasti neliecina par problēmu, ja tās rodas vienlaikus ar acu raustīšanos, ja vien tās rodas, kad traucējošais muskulis ir miera stāvoklī un kamēr nav citu simptomu.
Ja rodas acu kairinājums, redzes izmaiņas vai sāpīgums kopā ar acs muskuļu raustīšanos, par to jāinformē ārsts. Šīs lietas var norādīt uz problēmu pašā acī vai kādu citu medicīnisku stāvokli. Ir dažādas slimības un stāvokļi, kas var izraisīt muskuļu raustīšanos, lai gan tos parasti pavada citi neiroloģiski simptomi. Tie var būt vājums, neskaidra runa, apjukums, apgrūtināta staigāšana vai nopietnas redzes vai kognitīvās funkcijas izmaiņas.
Visas raustīšanās, kas kļūst smagas vai kas laika gaitā nesamazinās, ir jāturpina izmeklēt. Lai gan maz ticams, dažkārt tie var liecināt par nopietniem traucējumiem. Raustīšanu nedrīkst pavadīt slinks vai vājš plakstiņš. Tas ir cita stāvokļa rādītājs.
Lai gan parasti tas nav nopietns, raustošs acs muskulis var būt kaitinošs. Daudzas reizes to pasliktina stress, trauksme vai citas emocionālas problēmas. Personas var mazināt raustīšanās apjomu, izvairoties no stresa un atrodot laiku atpūtai, kad iespējams. Kofeīna patēriņa samazināšana dažiem cilvēkiem var arī mazināt raustīšanās sajūtu.
Raustīšanās var rasties abās sejas pusēs vai abās vienlaicīgi. Nejutīgums vai papildu raustīšanās vaigos vai mutē ne vienmēr liecina par veselības problēmām, taču tie ir jāpārbauda. Nervu bojājumi sejas muskuļiem ir visizplatītākā problēma. Ja sejas muskuļi kļūst vāji vai atslābuši, īpaši, ja tas notiek pēkšņi, tas jāuzskata par neatliekamu medicīnisko palīdzību.