Eiropa ir viens no Jupitera Galilejas pavadoņiem, ko Galileo Galilejs atklāja, izmantojot primitīvu teleskopu 1610. gadā. Šie četri pavadoņi Io, Eiropa, Ganimēds un Kalisto ir līdz šim lielākie Jupitera dabiskie pavadoņi. Eiropa ir mazākais no Galilejas pavadoņiem. Ar 3000 km diametru tas ir nedaudz mazāks par Zemes Mēnesi. Eiropa grieķu mitoloģijā ir nosaukta par godu dieva Zeva saimniecei. Jupiters, planēta Eiropa, riņķo riņķo, tika nosaukts pēc Zeva romiešu vārda.
Kad Eiropa tika atklāta, tā palīdzēja pārbaudīt, vai planētu ķermeņi, izņemot Sauli, iedarbojas uz savu gravitāciju. Tas palīdzēja aizstāt ģeocentrisko kosmoloģijas skatījumu ar heliocentrisko Kopernika versiju. Eiropa riņķo ap Jupiteru aptuveni ik pēc trim dienām un riņķo attālumā no Jupitera, kas ir nedaudz mazāks par divreiz lielāku attālumu no Zemes līdz Mēnesim. Tāpat kā citi Galilejas pavadoņi un mūsu Mēness, Eiropa ir paisuma un paisuma dēļ savienota ar Jupiteru, kas nozīmē, ka viena un tā pati puse vienmēr ir vērsta pret to, bet otra puse ir vērsta prom.
Europa izskatās kā balta sfēra ar brūnām plaisām un plankumiem pa visu to. Eiropai, kas galvenokārt sastāv no silikāta iežiem, ir plāns ledus slānis, kas, pēc dažu planētu zinātnieku domām, varētu slēpt šķidru ūdens okeānu. Europai ir viena no gludākajām virsmām Saules sistēmā. Ūdens okeānu iespējamības dēļ Eiropa jau vairākus gadu desmitus ir bijusi nolaišanās zondes mērķis, taču līdzekļi misijai vēl nav iegūti. Citi pavadoņi, kuriem var būt pazemes okeāni, ir Ganimēds un Kalisto.
Projekts Jupiter Icy Moons Orbiter (JIMO), kurā šādu okeānu meklēšanai būtu izmantots ledū iekļūstošs radars, tika atcelts 2005. gadā, jo NASA mainīja prioritātes par labu pilotējamām misijām. Kosmosa kuģim bija jābūt novatoriskām funkcijām, piemēram, kodola skaldīšanas dzinējam un enerģijas avotam, kas tam būtu devuši tūkstoš reižu lielāku elektrisko jaudu nekā parastajām kosmosa zondēm, kuras darbina saules paneļi un radioelektriskie siltuma ģeneratori.