Kas ir elkoņa kaula nervs?

Vidējais nervs ir pazīstamāks, bet tieši elkoņa kaula nervs vada lielāko daļu sīko plaukstas muskuļu. Tie ir muskuļi, kas izpleš un satuvina pirkstus, notur pirkstus taisnus pamata locītavās, vienlaikus saliecot tos starplocītavās, un piespiež īkšķi pie rādītājpirksta.

Praktiski tas nozīmē, ka no šī nerva ir atkarīgs spēcīgs satvēriens, spēja noturēt papīra lapu starp īkšķi un rādītājpirkstu, aizpogāt pogas, rakstīt un spēlēt mūzikas instrumentu. Roka ar bojātu elkoņa kaula nervu spēj pacelt somu, bet nespēj veikt smalku darbu.

Nervs nes arī jutību: no mazā pirkstiņa, zeltneša mazā pirkstiņa puses un attiecīgās plaukstas daļas gan no delnas, gan no mugurpuses.

Sajūta, kas rodas, iesitot elkoni, nav muskuļa vai kaula sāpes. Tā ir tieša nerva stimulācija. Tā kā rievā aiz iekšējā izciļņa nervs guļ virspusēji un ir piespiests kaulam, trieciens to saspiež tieši, un nerva šķiedras vienlaikus izlādējas, radot strāvas sitienam līdzīgu sajūtu, kas izstaro uz mazo pirkstiņu.

Sarunvalodā šo vietu mēdz saukt par smieklīgo kauliņu. Nosaukums ir pārņemts no angļu valodas vārdu spēles, un ar humoru anatomiski tam nav nekāda sakara; sajūta rodas nervam, nevis kaulam. Precīzais skaidrojums ir vērtīgs tāpēc, ka izskaidro arī sekas: ja uz šo vietu ilgstoši balstās vai to atkārtoti savaino, nervs cieš pa īstam.

Biežākais saspieduma apvidus ir tieši elkonis. Tur nerva gultne ir šaura, un, elkoni saliecot, tā vēl sašaurinās un nervs izstiepjas. Tāpēc sūdzības raksturīgi parādās, ilgi turot telefonu pie auss, braucot ar elkoni uz durvju malas, strādājot ar elkoņiem uz galda vai guļot ar stipri saliektām rokām.

Sākotnēji tas izpaužas ar tirpšanu un nejutīgumu mazajā pirkstiņā un zeltneša pusē, kas nāk un iet. Vēlāk pievienojas neveiklība, spēka zudums satvērienā, pirkstu izplešanas vājums un beidzot muskuļu sarukums starp plaukstas kauliem, kas redzams kā iedobumi plaukstas mugurpusē. Šajā stadijā atjaunošanās vairs nav pilnīga, tāpēc svarīgi ir nevilcināties.

Otrs saspieduma apvidus ir plaukstas pamats mazā pirkstiņa pusē, kur nervs cieš, piemēram, ilgi balstoties uz velosipēda stūres. Tad jutība plaukstas mugurpusē parasti paliek neskarta, jo attiecīgais zars atdalās augstāk.

Pie ārsta jādodas, ja tirpšana kļūst pastāvīga, ja parādās vājums vai neveiklība, ja redzama muskuļu sarukšana, un nekavējoties pēc traumas ar rokas nejutīgumu vai nespēju kustināt pirkstus. Ar to nodarbojas neirologs, rokas ķirurgs un traumatologs ortopēds; nervu vadīšanas izmeklējums parāda, kurā vietā nervs ir saspiests.

Abus sajauc pastāvīgi, jo abos gadījumos tirpst pirksti. Atšķirt palīdz tas, kuri pirksti. Vidējā nerva saspiedums karpālajā kanālā rada tirpšanu īkšķī, rādītājpirkstā, vidējā pirkstā un zeltneša īkšķa pusē, un tas raksturīgi modina naktīs, liekot roku kratīt. Elkoņa kaula nerva saspiedums rada tirpšanu mazajā pirkstiņā un zeltneša otrajā pusē, un to pastiprina saliekts elkonis.

Trešā iespēja ir kakla skriemeļu izraisīts saknītes kairinājums. Uz to norāda tas, ka sāpes sākas kaklā vai lāpstiņā un iet lejup pa roku, un pastiprinās, kaklu pagriežot vai atliecot. Precīzi nošķirt tos var tikai ārsts, taču pati pirkstu shēma ir tik raksturīga, ka to vērts pamanīt un pastāstīt.

Pirmā ir vienkāršs tests: mēģiniet noturēt papīra lapu starp iztaisnotu īkšķi un rādītājpirkstu, kamēr kāds to velk ārā. Ja īkšķa pievelkošais muskulis ir vājš, īkšķis nevar palikt taisns un tā gala locītava saliecas, lai kompensētu ar citu muskuli. Šī pazīme ir viens no ātrākajiem veidiem, kā pamanīt elkoņa kaula nerva vājumu.

Otrā ir pretrunīgs, bet iegaumējams fakts: jo augstāk nervs ir bojāts, jo mazāk izteikta ir plaukstas ķetnveida forma. Zemāka bojājuma gadījumā mazā pirkstiņa un zeltneša gali saliecas kā nagi, jo attiecīgais locītājmuskulis vēl strādā. Augstāka bojājuma gadījumā tiek atslēgts arī šis muskulis, un pirksti paliek taisnāki, lai gan roka patiesībā ir sliktākā stāvoklī. Izskats šeit maldina, un tieši tāpēc ārsts vērtē muskuļu spēku, nevis plaukstas formu.