Kas ir elkoņa kauls?

Augšgalā izceļas olekrāns (olecranon), masīvs izaugums, kas veido elkoņa smaili un ir viegli sataustāms zem ādas. Pie tā piestiprinās augšdelma trīsgalvu muskuļa cīpsla, tāpēc tieši šis izaugums izstiepj elkoni. Kad roka pilnībā iztaisnota, olekrāns iegulst augšdelma kaula bedrītē un neļauj elkonim saliekties pretējā virzienā.

Nedaudz zemāk un priekšpusē atrodas vainaga izaugums (processus coronoideus), mazāks un smails. Starp abiem šiem izaugumiem ir dziļš pusmēness veida iegriezums (incisura trochlearis), kas aptver augšdelma kaula (humerus) bloku kā uzgriežņu atslēga. Tieši šī forma padara elkoņa locītavu ļoti stabilu un ļauj tikai saliekšanu un iztaisnošanu.

Kaula sānā, tieši zem bloķa iegriezuma, ir sekla locītavas virsma spieķa kaula galviņai. Ap to apliecas gredzenveida saite, kas galviņu notur, bet ļauj tai griezties uz vietas.

Apakšgalā ir neliela elkoņa kaula galviņa un no tās uz leju vērsts stilveida izaugums (processus styloideus), kas jūtams plaukstas locītavas mazā pirksta pusē. Starp elkoņa kaula galviņu un plaukstas pamata kauliem ir trīsstūrveida skrimšļa disks, kas darbojas kā starplika un slodzes sadalītājs.

Elkoņa locītavā kustība notiek ap vienu asi: saliekšana un iztaisnošana. Elkoņa kauls šeit ir kustīgā daļa, kas šūpojas ap augšdelma kaula bloku, un tā forma vienlaikus ierobežo kustību tieši tur, kur roka kļūst taisna.

Plaukstas pagriešana uz augšu un uz leju, tas ir, supinācija un pronācija, notiek citādi: elkoņa kauls paliek praktiski nekustīgs, bet spieķa kauls griežas ap to, pārkrustojoties pāri. Tieši tāpēc, pagriežot plaukstu, elkonis paliek uz vietas.

Šī darba dalīšana ir arī iemesls, kāpēc elkoņa kaula lūzums ar nobīdi bieži traucē tieši plaukstas pagriešanu, nevis elkoņa saliekšanu: mainās attālums starp abiem kauliem, un spieķa kauls vairs nevar apgriezties brīvi.

Slodzes ziņā pie plaukstas lielāko daļu spiediena uzņem spieķa kauls, bet aptuveni piektdaļa nonāk uz elkoņa kaula pusi caur skrimšļa disku. Šī attiecība mainās atkarībā no tā, cik garš ir elkoņa kauls attiecībā pret spieķa kaulu, un tas ir praktiski svarīgi plaukstas locītavas sāpju izvērtēšanā.

Biežākais elkoņa kaula bojājums ir lūzums pēc tieša sitiena pa apakšdelma ārpusi, kas rodas, aizsedzot seju ar roku; to sauc arī par aizsardzības lūzumu. Olekrāna lūzums rodas krītot tieši uz elkoņa, un tā raksturīgā pazīme ir nespēja aktīvi iztaisnot roku, jo trīsgalvu muskulis vairs nav saistīts ar kaulu.

Atsevišķa grupa ir lūzumi kopā ar spieķa kaula galviņas izmežģījumu. Tāpēc, izmeklējot apakšdelma lūzumu, vienmēr apskata arī elkoni un plaukstas locītavu: viens kauls ar membrānu ir saistīts ar otru, un izolēts lūzums ar nobīdi bez otras traumas ir reti sastopams.

Gar elkoņa kaula iekšējo pusi elkoņa līmenī iet elkoņa nervs (nervus ulnaris) seklā kaula gropē. Tieši tāpēc sitiens pa šo vietu rada zibenīgu tirpšanu mazajā un zeltnesī, un tieši šeit nervs visbiežāk tiek saspiests, radot pastāvīgu nejutīgumu šajos pirkstos un rokas sīko muskuļu vājumu.

Ar šīm traumām nodarbojas ortopēds traumatologs, nervu saspieduma gadījumā arī neirologs. Pie ārsta jādodas, ja pēc traumas roka ir deformēta, ja to nevar iztaisnot vai pagriezt, ja pietūkums strauji pieaug, ja pirksti kļūst bāli, auksti vai nejutīgi, kā arī tad, ja tirpšana mazajā pirkstā saglabājas ilgāk par dažām dienām vai atkārtojas naktīs. Šis teksts skaidro anatomiju un neaizstāj izmeklēšanu.

Visbiežāk to sajauc ar spieķa kaulu. Vienkāršākais atšķiršanas veids ir uz savas rokas: nolieciet plaukstu uz galda ar delnu uz leju un pataustiet plaukstas locītavu. Kaula izcilnis mazā pirksta pusē ir elkoņa kauls, izcilnis īkšķa pusē ir spieķa kauls. Otra pazīme: spieķa kauls ir tas, kas griežas, elkoņa kauls ir ass, ap kuru griešanās notiek.

Otrā sajaukšana ir elkoņa kauls un elkoņa locītava. Kauls ir viens no trim, kas šo locītavu veido; pārējie divi ir augšdelma kauls un spieķa kauls. Sarunvalodā „sāp elkonis“ var nozīmēt jebkuru no tiem, kā arī cīpslu piestiprināšanās vietas, kas ir visbiežākais elkoņa sāpju iemesls pieaugušajiem.

Trešā ir elkoņa kauls un elkoņa nervs. Tie iet blakus, bet ir pilnīgi dažādi audi: kauls nesāp no viegla piesitiena, nervs sāp un tirpst. Tautā šo vietu sauc arī par „smieklīgo kaulu“, un šis nosaukums ir dubulti maldinošs: sajūta nav smieklīga un nenāk no kaula.

Latīniskais ulna sākotnēji nozīmēja elkoni un bija arī garuma mērs, kas atbilst apakšdelma garumam. Vārds radniecīgs angļu mēram ell, ko lietoja auduma mērīšanā. Tāpēc atceres saite ir ērta: ulna ir mērlente, tā ir garā, taisnā kaula ass.

Olekrāns nāk no grieķu vārdiem, kas nozīmē elkoņa galvu. Šis izaugums arī tiešām ir vienīgā apakšdelma kaula daļa, kas atrodas tieši zem ādas visā tās platumā, un tāpēc tieši tur veidojas gļotsomiņas iekaisums, kad cilvēks ilgstoši atbalsta elkoņus uz cietas virsmas.

Un vēl viena lieta, ko mācību grāmatas kopsavilkums parasti nemin: tieši elkoņa kaula un spieķa kaula spēja pārkrustoties dod cilvēka rokai īpašību, kas daudziem dzīvniekiem trūkst, proti, iespēju pagriezt plaukstu, neizkustinot plecu. Bez tās nebūtu iespējams ne griezt skrūvi, ne nest šķīvi, ne griezt durvju rokturi.