Kas ir elkoņa radiālā sānu saite?

Mūsdienu anatomijā elkoņa ārpusē runā par sānu saišu kompleksu, kurā ietilpst radiālā sānu saite, spieķa kaula gredzensaite, sānu elkoņa kaula saite un papildu šķiedras zem tām. Tās darbojas kā viens vesels: izolēti pārgriezt tikai vienu no tām gandrīz nav iespējams, un traumā parasti cieš vairākas.

Gredzensaite apņem spieķa kaula galviņu kā gredzens un piestiprinās ar abiem galiem pie elkoņa kaula, tāpēc spieķa kauls tajā var griezties kā ass gultnī. Radiālā sānu saite šo gredzenu it kā piekar pie augšdelma kaula. Šāds risinājums ir vienīgais veids, kā vienlaikus nodrošināt divas pretrunīgas prasības: elkonis sānu virzienā nedrīkst atvērties, bet apakšdelmam jāspēj pagriezt plauksta uz augšu un uz leju.

Galvenā slodze rodas tad, kad kāds spēks mēģina atvērt elkoni no iekšpuses jeb novirzīt apakšdelmu uz iekšu. Šo kustību sauc par varus slodzi, un tieši to saite ierobežo. Praksē tas notiek, krītot uz izstieptas rokas, kad ķermeņa svars vienlaikus spiež uz leju un griež apakšdelmu.

Otrs, smalkāks uzdevums ir pretoties griešanai. Ja sānu elkoņa kaula saite ir pārstiepta, spieķa kauls kopā ar elkoņa kaulu var uz mirkli noslīdēt aiz augšdelma kaula un atgriezties atpakaļ. Šo stāvokli sauc par aizmugurējo sānu rotācijas nestabilitāti, un tās pazīme nav tik daudz sāpes, cik sajūta, ka elkonis „izslīd“, piecelties no krēsla atspiežoties uz rokām vai atgrūžoties no sienas.

Visbiežākais saites bojājuma iemesls ir elkoņa izmežģījums, kas gandrīz vienmēr sākas tieši elkoņa ārpusē un tikai tad turpinās uz iekšpusi. Otrs iemesls ir atkārtotas procedūras vai operācijas sānu epikondila rajonā, jo tur saites sākums atrodas dažu milimetru attālumā no cīpslu piestiprinājuma.

Pazīmes, kas liek domāt par šo saiti: elkonis pēc pārciestas traumas klikšķ vai iesprūst noteiktā kustībā, rodas nedrošības sajūta, atbalstoties uz rokas, un pati sūdzība ir vairāk par nestabilitāti nekā par sāpēm. Pie ārsta jādodas nekavējoties, ja elkonis pēc traumas ir deformēts, ja to nevar izkustināt, ja apakšdelms vai pirksti kļūst nejutīgi, auksti vai bāli. Plānveidā ar elkoņa nestabilitāti strādā traumatologs ortopēds, sākotnējo vērtējumu veic ģimenes ārsts.

Visbiežāk to jauc ar elkoņa iekšpuses saiti, elkoņa kaula sānu saiti (lig. collaterale ulnare), kas atrodas pretējā pusē pie mediālā epikondila. Tā ir pavisam cita struktūra ar citu traumas mehānismu: tā cieš metējiem un tiem, kas atkārtoti veic spēcīgas kustības ar roku virs galvas, un tieši šo saiti pazīst pēc angliskā apzīmējuma Tommy John operācija. Vienkāršā atšķirības zīme ir puse: radiālā saite ir īkšķa pusē, elkoņa kaula saite ir mazā pirkstiņa pusē.

Otra sajaukšana ir ar sānu epikondilītu jeb tenisista elkoni. Sāpes ir gandrīz tajā pašā punktā, taču cēlonis ir plaukstas atliecējmuskuļu kopējās cīpslas pārslodze, nevis saite. Atšķirību parasti norāda tas, ka epikondilīts sāpina, saspringstot plaukstai un pirkstiem pret pretestību, bet saites bojājums izpaužas kā nestabilitāte atbalstoties. Novērtēt to drīkst tikai ārsts, jo abi stāvokļi var pastāvēt vienlaikus.

Nosaukums „radiālā“ liek domāt, ka saite piestiprinās pie spieķa kaula, taču tieši to tā nedara. Vārds norāda uz pusi: saite atrodas apakšdelma radiālajā jeb īkšķa pusē. Ja tā patiešām būtu piestiprināta pie spieķa kaula, tā bloķētu plaukstas apgriešanu, un cilvēks nespētu pagriezt plaukstu ar delnu uz augšu.

No tā izriet praktisks secinājums, ko mēdz aizmirst: elkoņa ārpuse ir vieta, kur savā starpā burtiski saskaras stabilitātes struktūras un kustības struktūras. Tāpēc jebkura iejaukšanās šajā dažu kvadrātcentimetru lielajā laukumā, arī atkārtotas injekcijas cīpslas sāpju dēļ, ir jāplāno, ņemot vērā tieši zem tās esošo saiti.