Katru dienu visā pasaulē lido tūkstošiem lidmašīnu. Viņu kustību uzrauga un diktē gaisa satiksmes vadība — pakalpojums, ko finansē un atbalsta lielākā daļa valstu valdību. Gaisa satiksmes vadība ir paredzēta, lai lidmašīnas noturētu viena no otras, vienlaikus nodrošinot gaisa satiksmes vienmērīgu un efektīvu norisi. Turklāt daudzās valstīs gaisa satiksmes vadība ir pirmā, kas reaģē ārkārtas situācijās, kas saistītas ar gaisa kuģiem.
Gaisa satiksmes vadībai ir vairāki aspekti. Daudzi cilvēki ir pazīstami ar gaisa satiksmes vadības torņiem, kas uzstādīti lidostās, lai uzraudzītu ienākošos un izejošos lidojumus. Ir arī reģionālie komandcentri, kas nodrošina gaisa satiksmi noteiktā reģionā, un daudzām valstīm var būt arī centrālā vadības stacija. Militārām bāzēm un objektiem ir arī sava gaisa satiksmes vadība, lai gan militārie dispečeri noteikti mijiedarbojas ar tiem, kas apkalpo civilo gaisa telpu. Šīs iekārtas apvieno personālu un aprīkojumu, lai nodrošinātu, ka visi gaisa kuģi, kas atrodas gaisa telpā virs valsts, tiek uzraudzīti lidojuma laikā.
Lidostās gaisa satiksmes dispečeri izlemj, kad lidmašīnas pacelsies un nolaidīsies, un kādus skrejceļus viņi drīkst izmantot. Uz zemes esošie kontrolieri strādā tieši ar lidmašīnu, koordinējot to kustības uz zemes, lai nodrošinātu, ka tie sasniedz pareizos skrejceļus un termināļus. Kad gaisa kuģis paceļas, to uzrauga reģionālais vadības centrs, un lidmašīnai ceļojot to var nodot caur vairākiem reģionālajiem centriem, tostarp, ja nepieciešams, starptautiskajiem gaisa satiksmes vadības centriem.
Gaisa satiksmes vadībā izmantotā tehnoloģija ir diezgan plaša. Lidmašīnas sazinās ar zemi, izmantojot transponderus un radio, savukārt gaisa satiksmes dispečeri izmanto dažādus rīkus, lai attēlotu lidmašīnas lidojuma laikā. Gaisa satiksmes dispečeri ir plaši apmācīti sava aprīkojuma lietošanā, un viņiem ir arī labi jāprot domāt uz kājām un domāt telpiski. Viņiem arī jāspēj pieņemt ātrus lēmumus ārkārtas situācijās, un darba spiediens var kļūt ļoti intensīvs, īpaši lidojuma maksimuma periodos.
Tā kā skaidra un ātra saziņa ir ļoti svarīga, parasti tiek sagaidīts, ka komerciālie gaisa piloti un gaisa satiksmes dispečeri visā pasaulē runās angļu valodā. Reģionālie gaisa satiksmes dispečeri var lietot savu dzimto valodu, sazinoties ar līdzpilsoņiem, taču viņiem ir jāspēj sarunāties arī ar citu valstu pilotiem. Diktējot universālu gaisa kuģu vadības valodu, visas valstis var būt pārliecinātas, ka gaisa satiksme ir vienmērīga un droša visiem.