Kas ir garais kāju pirkstu saliecējmuskulis?
Īsā atbilde
Garais kāju pirkstu saliecējmuskulis (musculus flexor digitorum longus) ir dziļais apakšstilba aizmugures muskulis, kas saliec otro līdz piekto kāju pirkstu. Tas sākas no stilba kaula aizmugurējās virsmas, ar cīpslu apliecas ap potītes iekšpusi un pēdas pazolē sadalās četrās cīpslās, kas piestiprinās pie pirkstu pēdējiem kauliņiem.
Apakšstilba aizmugurē muskuļi ir izvietoti divos stāvos. Virspusē guļ ikru muskuļi, ikra divgalvu muskulis un zoļveida muskulis, kuru kopīgā Ahileja cīpsla piestiprinās pie papēža kaula. Dziļāk, tieši uz apakšstilba kaulu aizmugurējās virsmas, atrodas trīs muskuļi: aizmugurējais stilba muskulis (musculus tibialis posterior), garais kāju pirkstu saliecējmuskulis un garais īkšķa saliecējmuskulis (musculus flexor hallucis longus). Garais pirkstu saliecējmuskulis no šīs trijotnes atrodas vistuvāk ķermeņa viduslīnijai.
Muskuļa cīpsla iet lejup pa apakšstilbu un apliecas ap iekšējo potītes paugurulu jeb stilba kaula apakšgala izcilni, ko var sataustīt potītes iekšpusē. Šajā vietā cīpsla iet pa šauru kanālu kopā ar aizmugurējā stilba muskuļa cīpslu, stilba kaula aizmugurējo artēriju, stilba nervu un garā īkšķa saliecējmuskuļa cīpslu; to secība ir noteikta, un tieši šī šaurā vieta ir potītes kanāls. Pēdas pazolē cīpsla šķērso garā īkšķa saliecējmuskuļa cīpslu un tad sadalās četrās atzarās, kas dodas uz otro, trešo, ceturto un piekto pirkstu.
Uz šīs cīpslas iedarbojas vēl divi palīgi. Pēdas kvadrātmuskulis (musculus quadratus plantae) piestiprinās pie cīpslas no sāniem un pagriež tās vilkmes virzienu, jo cīpsla pazolē iet slīpi un bez labojuma vilktu pirkstus uz sāniem. No tās pašas cīpslas sākas arī tārpveida muskuļi. Cīpslas tālākajā ceļā tā iet cauri īsā pirkstu saliecējmuskuļa cīpslai, kas šim nolūkam ir sašķelta divās daļās, un tikai tad sasniedz pēdējo pirksta kauliņu.
Darbībā muskulis saliec pirkstu galus, palīdz pēdai nospiesties uz leju un pagriezties uz iekšu, un tieši tāpēc tas ieslēdzas katrā solī atspēriena fāzē. Vēl svarīgāka ir tā klusā loma stāvot: kad ķermenis šūpojas uz priekšu, pirksti neapzināti piespiež zemi un palīdz noturēt līdzsvaru, un kopā ar aizmugurējo stilba muskuli tas atbalsta pēdas garenvelvi. Muskuli vada stilba nervs (nervus tibialis), asinis tam piegādā stilba kaula aizmugurējā artērija.
Kāpēc tas ir svarīgi klīniski
Vieta, kur cīpsla apliecas ap potītes iekšpusi, ir potītes kanāla sindroma norise: ja kanālā tiek saspiests stilba nervs, parādās dedzinošas sāpes, tirpšana un nejutīgums pēdas apakšā, bieži pastiprinoties vakarā, pēc ilgas stāvēšanas vai naktī. Pats muskulis retāk ir sāpju cēlonis, bet tā cīpslu ķirurgi izmanto kā aizvietotāju, ja izstiepusies vai plīsusi aizmugurējā stilba muskuļa cīpsla un pēdas velve ir saplakusi.
Pie ārsta jādodas, ja pēdas apakšā turas nejutīgums vai dedzināšana, ja pirksti pakāpeniski saliecas ķetnveidīgi un iztaisnoti vairs netiek, ja pēda pēkšņi kļūst plakana un sagriežas uz āru, vai ja pēc traumas pirkstus nevar saliekt. Ar šādām sūdzībām nodarbojas traumatologs ortopēds un neirologs, slodzes atjaunošanā palīdz fizioterapeits. Šis apraksts skaidro uzbūvi un mehāniku un neaizstāj izmeklēšanu.
Ar ko to sajauc
Nosaukumu dēļ šo muskuli bieži jauc ar diviem citiem. Īsais kāju pirkstu saliecējmuskulis (musculus flexor digitorum brevis) atrodas nevis apakšstilbā, bet pašā pēdas pazolē un piestiprinās pie pirkstu vidējiem, nevis pēdējiem kauliņiem; tas saliec pirkstus pa vidu, garais saliecējs saliec pirkstu galus. Virspusējais pirkstu saliecējmuskulis (musculus flexor digitorum superficialis) vispār nav kājas muskulis: tas atrodas apakšdelmā un saliec plaukstas pirkstus.
Vēl viena jaukšana ir ar garo īkšķa saliecējmuskuli. Tas apkalpo vienīgi kājas lielo pirkstu, kuram garais pirkstu saliecējs necīpslo nemaz. Tāpēc, ja vājums skar visus pirkstus, izņemot lielo, domā par garo pirkstu saliecēju, bet ja tikai lielo pirkstu, par tā atsevišķo muskuli.
Caurdurtā cīpsla
Vieta, kur garā saliecēja cīpsla iziet cauri īsā saliecēja cīpslai, ir viens no skaistākajiem risinājumiem cilvēka ķermenī. Abas cīpslas dodas uz to pašu pirkstu, bet pie dažādiem kauliņiem, un tām nav vietas viena otrai blakus. Tāpēc īsā muskuļa cīpsla sašķeļas divās daļās, garā izspraucas cauri spraugai, un tikai tad abas turpina ceļu. Tieši tāds pats risinājums ir plaukstas pirkstos. Tas paskaidro, kāpēc pirkstus var saliekt gan pa vidu, gan pašā galā atsevišķi: to dara divi dažādi muskuļi, kuru cīpslas iet cauri viena otrai.