TJG Online
Finanses un investīcijas

Kas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumi?

Īsā atbilde

Avansa maksājumi ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksas, ko saimnieciskās darbības veicējs gada laikā veic pirms gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Tie ir tuvākais Latvijas ekvivalents ASV paredzamajai nodokļu deklarācijai, un to kārtību nosaka likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Algota darba gadījumā nodokli ietur darba devējs katru mēnesi, tāpēc darbiniekam avansa maksājumi nav jāveic. Savukārt pašnodarbinātā persona un individuālais komersants nodokli maksā pats, un valsts nevēlas gaidīt visu ienākuma nodokli tikai nākamā gada pavasarī. Tādēļ nodokli maksā pa daļām gada laikā, bet gada beigās deklarācijā veic galīgo aprēķinu: ja avansā samaksāts par daudz, starpību atmaksā, ja par maz, tā jāpiemaksā.

Avansa apmēru parasti aprēķina, balstoties uz iepriekšējā gada apliekamo ienākumu, un maksā vairākos maksājumos gada laikā likumā noteiktajos datumos. Ja saimnieciskā darbība ir tikko uzsākta vai ja ienākumi būtiski krīt, nodokļu maksātājam ir tiesības aprēķinu precizēt, paziņojot par to Valsts ieņēmumu dienestam. Tieši šī iespēja praksē tiek izmantota par maz: uzņēmēji turpina maksāt pēc pagājušā gada rādītājiem arī tad, kad apgrozījums ir sarucis. Arī saimnieciskās darbības uzsākšanas gadam likums paredz atsevišķu kārtību, tāpēc to ir vērts precizēt dienestā.

Avansa maksājumus nevajag jaukt ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Sociālās iemaksas pašnodarbinātais aprēķina un maksā atsevišķi, pēc citiem noteikumiem un citā termiņā, un tās nav daļa no ienākuma nodokļa. Atsevišķi jāskata arī mikrouzņēmumu nodokļa režīms: tajā ienākuma nodokļa avansa maksājumu sistēma šādā veidā nedarbojas, jo nodokli aprēķina no apgrozījuma. Pirms režīma maiņas ir vērts izrēķināt abus variantus, jo pāreja gada vidū nav brīvi izvēlama.

Praktiskā disciplīna ir vienkārša, un tā pasargā no lielākās daļas problēmu. Atveriet saimnieciskajai darbībai atsevišķu kontu, lai ieņēmumi nesajaucas ar personīgajiem. Katru mēnesi atlieciet daļu ieņēmumu nodokļiem uzkrājumu kontā, nevis rēķiniet nodokli tikai gada beigās. Reizi ceturksnī ievadiet ierakstus saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā un salīdziniet tos ar konta izrakstu. Reizi gadā, pirms avansa maksājuma termiņa, pārbaudiet, vai aprēķins joprojām atbilst faktiskajiem ienākumiem, un, ja ne, iesniedziet precizējumu.

Par kavētu maksājumu aprēķina nokavējuma naudu, tāpēc ir lietderīgi sekot līdzi saviem ierakstiem Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, kur redzams gan aprēķinātais, gan samaksātais. Ja maksājumu izpildīt nav iespējams, Valsts ieņēmumu dienests noteiktos gadījumos var piešķirt samaksas termiņa pagarinājumu vai sadalīt maksājumu pa daļām, taču to lūdz pirms termiņa, nevis pēc parāda rašanās.

Kā rēķināt praksē

Apliekamais ienākums ir ieņēmumi no saimnieciskās darbības, no kuriem atskaita ar to saistītos izdevumus, kas ir dokumentāri pamatoti. Tieši tāpēc grāmatvedības kārtošana vienkāršā ieraksta žurnālā nav formalitāte: no tā tieši atkarīgs gan gada nodoklis, gan tas, vai avansa maksājumi bijuši samērīgi.

Aktuālās nodokļa likmes, avansa maksājumu termiņus un atbrīvojumus publicē Valsts ieņēmumu dienests. Tā kā likme ir progresīva un sliekšņi gadu no gada mainās, rēķināt pēc vecākiem rakstiem nav droši.

Kad nepieciešams grāmatvedis

Ja darbībā ir vairāki ienākuma veidi, darījumi ar ārvalstīm, pamatlīdzekļu nolietojums vai vienlaikus algots darbs un saimnieciskā darbība, aprēķins ātri kļūst sarežģīts. Šādos gadījumos ir pamatoti piesaistīt grāmatvedi vai nodokļu konsultantu, un viņa izmaksas ir attiecināmas uz saimniecisko darbību.

Šis raksts skaidro sistēmas darbību un nav individuāls nodokļu ieteikums. Par konkrētu situāciju var uzdot rakstveida jautājumu Valsts ieņēmumu dienestam un saņemt uzziņu.

Biežākās kļūdas

Pirmā ir jaukt ieņēmumus ar peļņu un tērēt naudu, kas paredzēta nodokļiem. Otrā ir neuzkrāt attaisnojuma dokumentus par izdevumiem, jo bez tiem izdevumus atskaitīt nevar un nodoklis sanāk lielāks, nekā vajadzētu.

Trešā ir aizmirst, ka arī bez ieņēmumiem saimnieciskās darbības veicējam saglabājas pienākumi, tostarp iesniegt deklarācijas. Ja darbība faktiski ir pārtraukta, par to jāpaziņo Valsts ieņēmumu dienestam, nevis vienkārši jāpārtrauc maksājumi.

Avoti