Kas ir indeksam piesaistīta obligācija?

Normālos apstākļos obligācija atgriež regulārus procentu maksājumus ieguldītājiem pēc iepriekš noteiktas likmes, kas pazīstama kā kupons. Turklāt ieguldītājam, kurš tur obligāciju līdz termiņa beigām, tiek garantēta sākotnējās pamatsummas atgriešana, kas samaksāta, lai iegādātos obligāciju. Šāda veida obligācijās netiek ņemts vērā fakts, ka no obligācijas gūtās peļņas vērtība varētu neatbilst cenu kāpumam ekonomikā. Lai palīdzētu novērst ieguldījumu devalvāciju, ko var izraisīt inflācija, investors var iegādāties indeksam piesaistītu obligāciju.

Indeksam piesaistīto obligāciju galvenā īpašība ir veids, kā tās ienesīgums ir balstīts uz sava veida cenu indeksu, piemēram, patēriņa cenu indeksu (PCI) Amerikas Savienotajās Valstīs, kas mēra inflāciju. Ja etalona indekss palielinās, kupona maksājumi, kas pienākas ieguldītājam katrā regulārajā intervālā, pieaugs aptuveni par tādu pašu summu no sākotnējās kupona likmes. Obligācijas termiņa beigās arī pamatsumma tiek koriģēta, lai atspoguļotu inflācijas ietekmi.

Šis process nodrošina to, ka investors, kura turējumā ir indeksam piesaistīta obligācija, saņems vēlamo atdeves likmi. Piemēram, investors, kurš saņem četru procentu kupona likmi par obligāciju, kas tiek turēta piecus gadus, zaudēs, ja inflācija tajā pašā laikā palielināsies par septiņiem procentiem. Šādā situācijā ieguldītājs būtībā zaudē naudu no ieguldījuma, turot obligāciju līdz termiņa beigām.

Ir daži citi trūkumi, kas jāņem vērā, pērkot indeksam piesaistītu obligāciju. Lai gan pamatsumma ir aizsargāta, ja obligācija tiek turēta līdz termiņa beigām, obligācijas vērtība var svārstīties, kamēr tā tiek turēta. Tas var būt problemātiski, ja obligāciju turētājs mēģina pārdot obligāciju kādā brīdī pirms termiņa beigām. Turklāt investoriem ir jāsaprot, ka inflācijas samazināšanās jebkurā obligācijas termiņa brīdī negatīvi ietekmēs viņu saņemto procentu maksājumu vērtību.