TJG Online
Finanses un investīcijas

Kas ir inflācijai piesaistītās valsts obligācijas?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Inflācijai piesaistītā obligācija ir valsts parāda vērtspapīrs, kura pamatsummu vai kuponu pārrēķina atbilstoši patēriņa cenu indeksam, tādēļ ieguldītājs saņem atdevi, kas mēra pirktspēju, nevis tikai nominālu. ASV pazīstamās I sērijas krājobligācijas ir viens no šādu vērtspapīru veidiem, un Eiropā tiem ir savi analogi.

Parastai obligācijai kupons un dzēšanas summa ir noteikti naudas izteiksmē, tāpēc augstas inflācijas apstākļos reālā atdeve var izrādīties negatīva. Inflācijai piesaistītajai obligācijai darbojas cits mehānisms: pamatsummu regulāri indeksē ar patēriņa cenu indeksu, un kuponu aprēķina no jau indeksētās pamatsummas. Rezultātā gan procentu maksājumi, gan atmaksājamā summa aug līdz ar cenām. Daļai šādu vērtspapīru ir noteikts arī tas, ka dzēšanas summa nevar būt mazāka par sākotnējo nominālvērtību, un tas pasargā deflācijas gadījumā.

Eiropā inflācijai piesaistītas obligācijas emitē vairākas valstis, un tās parasti ir piesaistītas eirozonas vai attiecīgās valsts saskaņotajam patēriņa cenu indeksam. Institucionālie ieguldītāji, īpaši pensiju fondi un apdrošinātāji, tās izmanto, lai saskaņotu aktīvus ar saistībām, kas nākotnē aug līdz ar cenām. Privātam ieguldītājam Eiropā tās visbiežāk ir pieejamas nevis tieši, bet ar ieguldījumu fondu un biržā tirgotu fondu starpniecību.

Svarīgi saprast, ko šādas obligācijas dod un ko nedod. Tās aizsargā pret negaidītu inflāciju, bet ne pret cenas svārstībām otrreizējā tirgū: ja reālās procentu likmes aug, obligācijas tirgus cena krīt tieši tāpat kā parastai obligācijai. Ja vērtspapīru tur līdz dzēšanai, svārstībām nozīmes nav, bet priekšlaicīgas pārdošanas gadījumā tās var radīt zaudējumus. Otrs būtisks apstāklis ir nodokļi: ienākums no vērtspapīriem Latvijā ir apliekams, un arī indeksācijas rezultātā pieaugusī pamatsumma ir daļa no ienākuma.

Vērtējot piedāvājumu, skatieties uz reālo ienesīgumu, nevis uz kupona likmi. Kupons šādām obligācijām mēdz būt zems tieši tāpēc, ka pamatsumma aug atsevišķi; reālais ienesīgums parāda, cik daudz virs inflācijas jūs nopelnītu, turot vērtspapīru līdz dzēšanai. Ja reālais ienesīgums ir negatīvs, jūs faktiski maksājat par aizsardzību pret cenu kāpumu. Salīdzināšanai der starpība starp parastās un indeksētās obligācijas ienesīgumu ar vienādu termiņu: tā rāda, kādu inflāciju tirgus šobrīd gaida.

ASV I sērijas krājobligācijas nav tas pats, kas biržā tirgotas inflācijas obligācijas. Tās pārdod tikai ASV nodokļu maksātājiem, tām ir ierobežojumi pirkuma apjomam un izpirkšanas termiņam, un tās nav tirgojamas. Latvijas iedzīvotājiem tās praksē nav pieejamas, tāpēc salīdzināt tās ar vietējiem uzkrājumu risinājumiem var tikai pēc principa, nevis pēc konkrētiem nosacījumiem. Latvijā līdzīgu uzdevumu, proti, uzkrājumu pasargāšanu no cenu kāpuma, cilvēki risina ar valsts krājobligācijām, termiņnoguldījumiem un plaši diversificētiem fondiem.

Kur Latvijā meklēt valsts vērtspapīrus

Latvijas valsts parāda vērtspapīrus emitē Valsts kase, un informāciju par emisijām, to termiņiem un izsoļu rezultātiem publicē tās tīmekļvietnē. Pieejamība privātpersonām laika gaitā ir mainījusies, tāpēc aktuālie nosacījumi jāpārbauda tieši tur.

Praksē privātam ieguldītājam obligācijas visbiežāk ir pieejamas ar bankas vai ieguldījumu brokeru sabiedrības starpniecību, atverot vērtspapīru kontu. Pirms tam ir vērts salīdzināt komisijas maksas, jo nelielām summām tās var apēst ievērojamu daļu no atdeves.

Patēriņa cenu indeksu Latvijā aprēķina un publicē Centrālā statistikas pārvalde, un tieši tā publicētie dati ir atskaites punkts, runājot par vietējo inflāciju.

Ar ko tās nedrīkst jaukt

Inflācijai piesaistīta obligācija nav noguldījums, un tai nav piemērojama noguldījumu garantiju sistēma. Aizsardzība balstās uz emitenta maksātspēju, un valsts obligāciju gadījumā to parasti uzskata par augstu, bet ne absolūtu.

Tāpat tā nav apdrošināšana pret cenu pieaugumu ikdienas preču grozā, jo indeksācija balstās uz vidējo patēriņa cenu indeksu, kas var atšķirties no konkrētas mājsaimniecības tēriņu struktūras.

Un tā nav arī fonds ar nosaukumā minētu vārdu „inflācija“. Šādu fondu sastāvs mēdz atšķirties, tāpēc pirms pirkuma pamatinformācijas dokumentā jāpārbauda, kādos vērtspapīros fonds tiešām iegulda un kāds ir tā vidējais termiņš.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Finanses un investīcijas Sadaļas jautājumi ar burtu I Ziņot par neprecizitāti